Kopumā ekonomiskās krīzes iespaidā reālais IKP saruks līdz 2004. gada līmenim jeb par aptuveni 37% salīdzinājumā ar visaugstāko iepriekš fiksēto rādītāju, ko Latvijas IKP sasniedza 2007.gada 4.ceturksnī.

Tomēr vienlaikus LB norāda, ka jau šobrīd, 2009. gada nogalē, ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences Latvijas ekonomikā, kas liek cerēt, ka dažos aspektos ļaunākais jau ir aiz muguras. Banka kā galvenos iespējamos avotus valsts ekonomikas atlabšanā min gaidāmo situācijas uzlabošanos vairākās Latvijas ekonomikai nozīmīgās ārvalstīs. "Arī eksporta pasūtījumu dinamika bija pozitīva, un vairāki ražotāju konfidences rādītāji liecina, ka straujākais ekonomiskās izaugsmes kritums varētu būt sasniegts," teikts apskatā.

Banka atzīst, ka Latvijas ekonomikas lejupslīde turpināsies arī 2010. gadā, IKP līmenim sasniedzot zemāko līmeni otrajā ceturksnī, taču otrajā pusgadā jau ir gaidāma atveseļošanās.

Tāpat nākamgad ir gaidāma deflācija 3,8% apmērā. "Kopumā tiek prognozēts, ka tautsaimniecības lejupslīdes ietekmes cenas līdz 2011. gada 2. ceturksnim saruks aptuveni par 7% salīdzinājumā ar visaugstāko (2009. gada 1. ceturkšņa) līmeni," sacīts ziņojumā.

Kā negatīvos riskus Latvijas ekonomikā LB atzīmē iedzīvotāju ienākumu mazināšanos un augošo bezdarba līmeni, kas kopā nelabvēlīgi ietekmēs patēriņu.

Saeimas otrdien akceptētājā nākamā gada budžeta projektā plānots, ka IKP kritums būs 4%, savukārt bezdarba līmeni Finanšu ministrija iepriekš lēsa 20% apmērā.