#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Mana Eiropas dienas kartīte jums
, 2009. gada, 25.maijs

9. maijs ir Eiropas diena. Lai gan daudziem ar šo dienu saistās vēl arī citi notikumi, tomēr pazīstamajā uzziņu portālā Wikipedia cita starpā rakstīts, ka 1950. gada 9. maijā kāds Francijas ministrs darīja zināmu starptautiskajai presei plānu, kā Vācijai un Francijai kopīgi pārvaldīt ogļu un tērauda ražošanu. Tiem, kas īpaši interesējas par raktuvēm un rūpniecību, tas daudz ko izsaka, bet pārējiem… Nu un? Ogles un tērauds taču nav tās pašas interesantākās lietas pasaulē!

Ministru sauca Robērs Šūmans. Viņš bija paprātojis par kara izpostīto Eiropu un nolēmis, ka ir iespējams dzīvot labāk. Bet kā? Varēja aizliegt ieročus, bet tas reti nostrādā. Uzvarētāji no tiem atteikties negrib, bet zaudētājiem kož kaulā, ka viņiem šaujamie vienkārši tiek atņemti. Tādēļ tā vietā Šūmans izdomāja – ja jau Eiropai nav iespējams kontrolēt to, kam ir ieroči, tad tomēr ir iespējams kontrolēt to, no kā taisa ieročus – tēraudu. Un kas nepieciešams paša tērauda ražošanai? Ogles! Tādēļ Šūmanam likās, ka šāda ražošanas apvienošana padarītu jebkādu karu starp Franciju un Vāciju neiespējamu.



Tas bija ļoti gaišredzīgs plāns, un ar to aizsākās process, kura rezultātā izveidojās tagadējā Eiropas Savienība. Un ziniet ko? Šķiet, ka tas izdevās. ES šobrīd ir 27 dalībvalstis. Divas eiropiešu paaudzes ir izaugušas, neko nezinot par karu savā valstī – un tas sakāms par kontinentu, kurā norisinājušies divi pasaules kari un neskaitāmi citi kari gadsimtu gaitā. Šodien es raugos uz Eiropu un jautāju sev – kur palikušas visas autoritārās valdības, kas šeit kādreiz bija? Kur palikuši visi diktatori, komunisti un ģenerāļi? Viņi ir prom – un, cerams, uz visiem laikiem.



Daudzi tomēr joprojām teiks – nu un? Viņi redz zilu karogu ar 12 zvaigznēm. Vai tas izraisa kādas īpašas sajūtas? Droši vien kādai ļoti nelielai daļai. Daži uz to raugās kā uz visa labā simbolu, maza daļiņa to ienīst, bet lielākā daļa to uztver kā lietu, kas neko neizsaka. ES ir apmēram kā jūsu mājas siltumizolācija – ir labi un noderīgi zināt, ka tā tur ir, bet vidusmēra iedzīvotājs taču visu laiku nedomā tikai par to. Un tomēr – varbūt tieši šī pazīme ir vislielākais ES sasniegums.ES neraisa nekādas karstas emocijas – vienkāršam iedzīvotājam tas droši vien izraisa apmēram tikpat daudz emociju kā viens skaists zeķu pāris. Vēl jo vairāk – ES karogs asociējas ar garlaicīgu loģiku nevis emocijām un ar garlaicīgu darbu, kā piemēram, siļķēs pieļaujamā ķīmisko vielu līmeņa noteikšana vai elektroierīču pārrobežu garantijas jautājuma apspriešana.



Un tomēr ES nodarbojas ar lietām, kuras mums ir ļoti svarīgas. Piemēram, mobilo sakaru cenu samazinājums ārvalstīs, iespējas studentiem pavadīt mācību gadu citā valstī, miljoniem jaunu darbavietu radīšana vienotajā tirgū, zemākas aviobiļešu cenas, atverot Eiropas debesis konkurencei, tīrākas pludmales...



Eiropas diena ir tik tāla no mums, ka pazīstamā kartiņu ražotājfirma Hallmark pat nav izveidojusi Eiropas dienas apsveikuma kartiņu, un – būsim godīgi – šī firma tiešām ražo kartiņas visiem dzīves gadījumiem: no dzimšanas dienām līdz pat skumjajam notikumam, kad jūsu kaķim piemeties nepārejošs klepus.



Šī ir mana Eiropas dienas kartīte jums. Nav vajadzīgs vicināt karogus. Bet, kad jūs iedomāsieties par pozitīvo un noderīgo ikdienas darbu, ko Eiropas valstis tagad dara kopā, varbūt der atcerēties arī to dienu 1950. gadā, kad viens cilvēks, prātojot par kontinentu, kas vēl tikai pirms pieciem gadiem bija pasaulē lielākais kaujas lauks, ieteicās, ka viņam varētu būt plāns, lai tas vairs nekad neatkārtotos.



Margota Valstrēma,



Eiropas Komisijas viceprezidente

/>/>/>/>/>/>/>
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties