#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Mānīgais eiroizācijas vieglums
, 2009. gada, 30.novembris

Pirmajā brīdī šķiet, ka tas ir tik vienkārši un noderīgi. Un kāpēc mēs to jau neesam izdarījuši, ja argumenti, kāpēc Latvijai vajadzīgs eiro un ko eiro ieviešana dotu mūsu valsts ekonomikas stabilizācijas un attīstībai tieši tagad, ir skaidri un pārliecinoši.

Ja nevaram izpildīt kritērijus un ieviest eiro kā vienīgo valūtu – ieviesīsim to kā otro, paralēlo valūtu Latvijas latam, izmantosim visas šīs eiroizācijas priekšrocības. Taču tas ir mānīgs vieglums un mānīgi labumi. Ieviešot eiro kā otro valūtu, bet reāli nepievienojoties eiro zonai, Latvijai (kā arī jebkurai cita valstij) tiek tikai ārēji redzamā atribūtika – norēķinu vienības, bet netiek pats galvenais – stabilitāte, ko dod iespējas lemt par monetāro politiku un pilnvērtīgi izmantot starptautiski nozīmīgu valūtu.

Oficiāla pievienošanās eiro zonai

Lai ieviestu eiro, tas ir, pievienotos Eiropas monetārajai savienībai, jebkurai valstij ir jāveic vairāki uzdevumi: jāizpilda Māstrihtas kritēriji, kas attiecas uz galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem: inflācijas līmeni, ilgtermiņa procentu likmēm, valsts budžeta deficīta lielumu un valdības parāda apjomu. Tāpat eiro ieviešanas priekšnosacījums ir arī vismaz divus gadus ilga valsts dalība Eiropas Monetārās sistēmas Valūtas kursa mehānismā II, kura mērķis ir uzturēt valūtas kursa stabilitāti starp eiro un nacionālajām valūtām. Veiksmīgi izpildot visus kritērijus un saņemot pozitīvu Eiropas Komisijas vērtējumu, valdība un centrālā banka ir tiesīga ieviest eiro kā likumīgo maksāšanas līdzekli valstī.

Latvija jau kopš 2005.gada ir iestājusies VKM II, taču mūsu valstij ir grūtības ar Māstrihtas kritēriju izpildi. Ja pirms gada, pusotra problēmas radīja inflācijas rādītāja ievērošana, tad tagad, deflācijas apstākļos, tā vietā nācis liels valsts budžeta deficīts, kā arī būtiski palielinājušās ilgtermiņa procentu likmes.

Pievienošanās eiro zonai Latvijai sniegtu vairākus būtiskus ieguvumus, kā valūtas konvertācijas izmaksu neesamība eiro zonas ietvaros, izslēgts valūtas risks, palielināta investoru uzticība un investīciju ieplūde, kā arī galvenais – tiktu veicināta makroekonomiskā stabilitāte, veicināta ekonomikas izaugsme un konkurētspēja un finanšu tirgu integrācija.
Eiroizācija – tikai riski un zaudējumi

Iespējams, tādēļ pēdējā laikā Latvijā ir izskanējuši aicinājumi ieviest eiro vienpusēji, tas ir, nevis pievienoties Eiropas monetārajai savienībai kā pilntiesīgam tās loceklim, bet gan vienkārši izmantot eiro norēķinus vai nu paralēli latiem, vai pilnībā aizstājot latus. Šim procesam jau ir pat radies nosaukums – eiroizācija. Diemžēl patiesībā tas ir aicinājums uz nestabilitāti un riskiem. Ieviešot eiro vienpusēji, neviens no minētajiem ieguvumiem Latvijai netiktu.

Galvenā atšķirība starp eiroizāciju un eiro ieviešanu ir tas, ka eiroizācijas gadījumā Latvijai nebūs eiro emitenta tiesību. Tas ir, mēs pilnībā būsim atkarīgi no privātā kapitāla plūsmām, un kādā brīdī tās vienkārši var pagriezties prom no Latvijas, tas ir, kapitāls vienkārši atstās mūsu ekonomiku. Un šajā situācijā Latvijai arī nebūs piekļuves Eiropas Centrālās bankas instrumentiem, kas ir pieejami EMS dalībvalstīm. Tādējādi eiroizācija nekādu stabilitāti nepiedāvās. Investori tik un tā vērtēs riskus un tas parādīsies riska prēmijā (augstākās procentu likmēs), tāpat būsim atkarīgi no tirgus sentimenta. Skaidrojot pavisam vienkārši, var teikt, ka ASV un eiro zonas valstis var stimulēt ekonomikas krīzes laikā, jo viņām ir liela, starptautiska valūta. Ja mēs eiro pievienosimies oficiāli un mums būs piekļuve ECB instrumentiem, arī Latvija to varēs. Savukārt, ja mēs nepievienojamies oficiāli un tikai eiroizējam, tāpat nevarēsim veikt nekādu ekonomikas stimulēšanu un būsim pilnībā atkarīgi no kapitāla tirgus, kas krīzēs vienmēr arī bēgs no mums, uzticība būs zemāka un procentu likmes augstākas.

Tāpat jāatminas par centrālās bankas rezervju zaudēšanu, skaidras un bezskaidras naudas norēķinu sadārdzināšanos (bezskaidras naudas norēķini eiro zonā netiks uzskatīti par iekšējiem norēķiniem; skaidras naudas norēķini sadārdzināsies, jo bankām nebūs iespējas aizņemties ne no Latvijas Centrālās bankas, ne no Eiropas Centrālās bankas).

Ja kādam ir nepārvarama vēlēšanās norēķināties tikai eiro, tas Latvijā ir iespējams arī tagad, ja abas iesaistītās puses vienojas par šādu norēķinu veidu. Taču oficiālajos norēķinos, attiecībās ar valsti drīkst lietot tikai latus. Ja eiroizācijas gadījumā tiek saglabāta šāda sistēma, tā būs ļoti dārga gan valstij, gan visiem tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem, nāksies uzturēt dubultu maksājumu sistēmu, segt konvertācijas izdevumus.

Eiroizācija nepalielinās investoru uzticību Latvijai, nesmazinās procentu likmes un neveicinās ekonomikas stabilizāciju un izaugsmes atsākšanos. Savukārt iestāšanās eiro zonā, izpildot noteiktos kritērijus, būtu nozīmīgs Latvijas sasniegums, kas pirmkārt ir svarīgs mums pašiem. Skaidra virzība uz maksimāli sabalansētu budžetu, cenu stabilitāti un saprātīgu valsts aizņemšanos ir nevis mērķis, bet līdzeklis Latvijas ekonomikas ilgtermiņa stabilitātei.

Tāpēc, dzirdot eiroizācijas aicinājumus, pilnīgi skaidri jāsaprot – vienīgā labā ziņa šajos aicinājumos ir tā, ka šo aicinājumu izteicēji, acīmredzot apzinās, kādas iespējas un priekšrocības Latvijai sniegtu eiro ieviešana, tādā veidā vēlreiz apliecinot, ka Latvijas valdības stratēģiskā virzība uz iekļaušanos eiro zonā ir pamatota un pareiza.
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties