#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Migrācijas problēmas jārisina vienoti
, 2010. gada, 06.maijs

Eiropas Savienībā imigrācijas jautājumiem un sevišķi nelegālās imigrācijas situācijai Vidusjūras reģionā šobrīd ir veltīta liela uzmanība. Jautājums par iespējamiem situācijas risinājumiem jau vairākkārt, tāpēc man kā iekšlietu ministrei šķiet svarīgi šobrīd arī iedzīvotājiem izskaidrot, kāda ir Latvijas nostāja migrācijas problēmu risināšanā un kā esošā situācija var ietekmēt mūs.

Jau 2008.gada nogalē dalībvalstu sanāksmē tika apstiprināts Migrācijas un patvēruma pakts, kurš būtībā ir valstu vadītāju politiski apstiprinātas vadlīnijas ES migrācijas un patvēruma politikas attīstībai. Paralēli šīm valstu vadītāju līmenī apstiprinātajām politiskām vadlīnijām ikdienā notiek arī ļoti saspringts darbs pie migrācijas un patvēruma politikas izstrādes. Aktuālo Vidusjūras problēmu risināšanai paredzētie pasākumi ir apstiprināti 2009.gada jūnija ES valstu vadītāju sanāksmes secinājumos, izdalot vairākus lielus turpmākās darbības blokus: koordinētu brīvprātīgu mehānismu izveidi starptautisko aizsardzību saņēmušo personu pārvietošanai ES ietvaros no dalībvalstīm, kuras izjūt pastiprinātu spiedienu; stiprināt robežapsardzības pasākumus reģionā, kurus koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie ES dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), stiprināt cīņu ar organizēto noziedzību un noziedzīgiem tīkliem, kas iesaistīti cilvēku tirdzniecības pasākumos, kā arī stiprināt sadarbību ar trešajām valstīm, kas ir galvenās migrācijas plūsmu izcelsmes un tranzīta valstis reģionā.


Atbalsts dalībvalstīm Vidusjūras reģionā
Ņemot vērā pašreizējo humanitāro situāciju Vidusjūras valstu reģionā, ES ietvaros ir panākta vienošanās īstenot ātrus un konkrētus brīvprātīgus pasākumus, lai atslogotu dalībvalstis, kuras saskārušās ar īpašu un nesamērīgu spiedienu migrācijas jomā. Praktiski tas nozīmē, ka no tādām valstīm kā Malta, kas cieš no īpaši liela imigrantu pieplūduma, personas, kas saņēmušas starptautisko aizsardzību, tiek pārvietotas uz citām valstīm, kuras tam brīvprātīgi piekrīt. Šobrīd gatavību piedalīties šajās programmās ir apstiprinājušas faktiski tikai dažas ES dalībvalstis, no kurām vienīgi Francija ir gatava uzņemt lielāku skaitu personu – aptuveni 100 personas.
Latvijas nostāja šajā jautājumā ir bijusi rezervēta. Mēs nekad neesam iebilduši iespējai, ka tiek īstenotas ES iekšējās pārvietošanas programmas personām, kuras saņēmušas starptautisko aizsardzību. Taču Latvija vienmēr ir vērsusi uzmanību arī uz iespējamiem riskiem, jo šāda mehānisma iedibināšana var kļūt par jaunu personu pievilkšanas magnētu, un arvien vairāk ieceļotāju var mēģināt izmantot šīs mehānisma vājās vietas. Šie starptautiskās aizsardzības meklētāji var izmantot ļaunprātīgi to, ka pēc ieceļošanas vienā valstī pārvietošanas programmas ietvaros tie tiks pārcelti uz citu valsti pieteikuma izskatīšanai. Tādējādi ieceļotājs tiek attālināts no izcelsmes valsts un pieteikuma noraidīšanas gadījumā personas atgriešana atpakaļ kļūst arvien apgrūtinošāka.
Rezervēta attieksme pret šāda mehānisma izveidi gan nenozīmē, ka Latvija neatbalsta solidaritātes stiprināšanu starp dalībvalstīm. Mēs uzskatām, ka daudz adekvātāk būtu izmantot citus mehānismus, kas nodrošinātu personas pieteikuma izskatīšanu tuvāk tās izcelsmes valstij, jo tādējādi tiktu atvieglots personas atgriešanas process, ja pieteikums tiek noraidīts. Līdz ar to prioritātei solidaritātes stiprināšanā būtu jābūt esošo finanšu mehānismu pilnveidošana un praktiskā atbalsta sniegšana, lai nodrošinātu kapacitātes stiprināšanu skartajās valstīs, piemēram, ekspertu komandu nosūtīšana, kas imigrācijas spiedienam visvairāk pakļautajās valstīs varētu sniegt atbalsta funkciju, izskatot patvēruma pieteikumus un nodrošinot to izmitināšanu. Nelegālo imigrantu solidāra pārvietošana problēmu tikai padziļinātu.
Diskusijās par personu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu ir izskanējis aicinājums arī piemērot līdzīgu mehānismu ne tikai uz starptautisko aizsardzību saņēmušajām personām, bet arī nelegālajiem imigrantiem. Šādam risinājumam Latvija ir kategoriski iebildusi, jo tas problēmu nevis risinātu, bet tikai radītu vēl lielāku spiedienu uz iesaistīto valsti. Nelegālie imigranti zinās, ka pēc ieceļošanas šajā valstī tie tiks pārvietoti uz citu valsti, un tādējādi samazināsies to atgriešanas iespējas.
Jāpiebilst, ka līdz šim diskusijās šāds ierosinājums nav guvis atbalstu arī no citām dalībvalstīm, tāpēc tuvākajā nākotnē nav plānota šāda projekta uzsākšana ES līmenī.


Palīdzība trešajām valstīm
Runājot par personu pārvietošanu, pilnai ainas aptveršanai būtiski atzīmēt, ka ES notiek diskusijas ne tikai par starptautisko aizsardzību saņēmušo personu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu, bet arī no trešajām valstīm uz ES. Ļoti daudz patvēruma meklētāju no konfliktu skartajiem reģioniem līdz ES nemaz netiek un paliek pusceļā kādā kaimiņvalstī, taču parasti šīs valstis nav spējīgs nodrošināt adekvātus un ilgtermiņa risinājumus šīm personām. Līdz ar to šādu personu pārvietošana tiek piedāvāta kā ES solidaritāte ar valstīm, kuras nes lielāko slogu patvēruma meklētāju izmitināšanā.
Tā kā vislielākais ieguvums šajā problēmā sagaidāms tikai tad, ja jautājumu risinās koordinēti visas valstis kopīgi, Eiropas Komisija septembra sākumā publicēja paziņojumu ar ierosinājumu izveidot vienotas ES pārvietošanās programmas. Latvija kopumā raugās pozitīvi uz šādas kopīgas programmas izveidi, bet vienmēr ir arī aizstāvējusi pozīciju, ka dalībai šādos mehānismos ir jābūt brīvprātīgai, jo būtisks faktors ir katras valsts spēja akumulēt un integrēt uzņemtās personas. Ja valsts uzņemšanas kapacitāte ir ierobežota, tad šāda personu pārvietošana būs tikai īstermiņa risinājums un ilgtermiņā kļūs par problēmu visai ES, jo vēlāk šīs personas tik un tā meklēs iespējas otrreizējai migrācijai savienības ietvaros.
Līdzšinējās diskusijās Latvija ir arī aizstāvējusi viedokli, ka šādas pārvietošanas programmas nav īstenojamas izolēti, bet kopā ar citiem pasākumiem, kas celtu to valstu kapacitāti, kur jau atrodas lielākā daļa patvēruma meklētāju. Tas nodrošinātu, ka ieceļotāji saņem starptautisko aizsardzību iespējami tuvu savai izcelsmes valstij un varētu salīdzinoši vienkārši tajā atgriezties, kad konflikts tiktu atrisināts. Savukārt speciālās pārvietošanās programmās varētu iesaistīt tikai tās personas, kurām nepieciešams īpašs risinājums – ja tām nevar tikt nodrošināta aizsardzība valstī, kur tās tobrīd atrodas.
Kā aktuālākais reģions, no kura būtu nepieciešama šāda pārvietošana, šobrīd tiek izskatīta Sīrija un Jordānija, kur atrodas liels skaits patvēruma meklētāju no Irākas. Tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmes laikā pērn novembrī ministri apņēmās izskatīt iespēju pārvietot no šī reģiona uz ES vismaz 10 000 personu, taču, izvērtējot savu uzņemšanas kapacitāti, Latvija vismaz pagaidām šajās imigrantu pārvietošanas programmās negrasās piedalīties.

Foto: europa.eu
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties