#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Mīlēties tālu no mājām
, 2010. gada, 31.maijs

...Šī brīža pretīguma* esence, diskutējot par to, vai Islandei iestāties vai neiestāties Eiropas Savienībā, ir tas, ka sarunas grozās tikai ap naudu: vai Islande finansiāli var atļauties būt dalībvalsts? Vai ES var atļauties nepieļaut Islandes pievienošanos? Vai Islandes piekrastēs dzīvojošajām mencām būs labāk nokļūt ES vai palikt ārpus tās? Esmu pārliecināts, ka Mencām ir pilnīgi vienalga....

Salā viļņojošas upes grīvā
Alftafjordā
Islandes austrumos
klejojošs melno gulbju pāris
no Austrālijas
mīlējas

(In the estuary of a frost swollen river
in Álftafjord
in the east of Iceland
a vagrant pair of black swans
from Australia

are making love)

Vai gan tam ir kāds sakars ar Eiropu un Islandi? Mana atbilde ir jā. Bet vai Austrālija pieder Eiropai? Ko īsti nozīmē piederēt kontinentam?
Sevišķi, ja runa ir par salu!
Es ticu brīvībai, īstai brīvībai. Nevis tai, ko var nopirkt ar nosaukumu „Freed-dom” tuvākajā veikalā, tas ir – kādas telefonu kompānijas piedāvājumu vai „Makdoneliju”. Cilvēce naudu ir pacēlusi pāri visām politiskajām diskusijām, un tas viss ir kļuvis drīzāk pretīgs nekā diskutējams.

Es ticu. Pastāv nākotne arī brīvu cilvēku Eiropai. Ar cilvēkiem, kuri tic. Nevis aipodiem, Eirovīzijai vai grezni bezjēdzīgām mobilo telefonu aktivitātēm. Esmu jau teicis, ka jaunu mobilo telefonu es sev iegādāšos tad, kad mobilo telefonu kompānijas sāks ražot modeli, kuru var lietot arī kā drēbju pakaramo.

Tiešām – tas pats attiecas arī uz Eiropas jautājumu. Kad Briseles, Strasbūras vai Luksemburgas birokrātija piedāvās man reālu, kulturālu, neatkarīgu un ne-nacionālistisku nacionālismu, es noticēšu vienotas Eiropas idejai. Un tad es balsošu par Islandes dalību Eiropas Savienībā.

Šī brīža pretīguma* esence, diskutējot par to, vai Islandei iestāties vai neiestāties Eiropas Savienībā, ir tas, ka sarunas grozās tikai ap naudu: vai Islande finansiāli var atļauties būt dalībvalsts? Vai ES var atļauties nepieļaut Islandes pievienošanos? Vai Islandes piekrastēs dzīvojošajām mencām būs labāk nokļūt ES vai palikt ārpus tās? Esmu pārliecināts, ka Mencām ir pilnīgi vienalga.

Kamēr interešu centrā ir tikai ‘lielā nauda’ un ‘lielais bizness’, arī man ir pilnīgi vienalga. Kas zina, varbūt es arī esmu menca.

Mēs tagad esam pieredzējuši, kā pret mums izturējusies tā saucamā ‘brīvā uzņēmējdarbība’, nesot sev līdzi vairāku valstu banku struktūras pilnīgu sagruvumu un liekot cilvēkiem maksāt par dažām naudas spekulācijām, ko veikuši daži banksteri**, kuriem bija piešķirta rīcības brīvība absolūtos ‘brīvā’ tirgus apstākļos. Šeit uzskatāmi redzams, kā ‘tirgus bez robežām’, vai varbūt pareizāk būtu teikt bez ierobežojumiem, tiek pārvērsts mafijā. Šis neierobežotais bezdibeņa tirgus. Bet vai tiešām mēs esam kaut ko mācījušies? Es domāju, ka nē! Mēs joprojām runājam blēņas. Mēs vēlamies atpakaļ veco sistēmu. Nē, ne jau Padomju, protams, bet izklausās, ka mēs vēlamies savest kārtībā šobrīd sabrukušo kapitālistisko naudas haosu (nē, šoreiz es nerunāju par pelniem)***. Pēdējo septiņu gadu laikā pirms sabrukuma es vairākkārt pareģoju, ka šis bezjēdzīgais naudas aizņemšanās piedzīvojums, lai nopirktu teju jebko, reiz beigsies ar pilnīgu jucekli un ‘tad man par to visu būs jāmaksā’ –tagad tas ir piepildījies. Eiropa vai ne-Eiropa. Es neredzu lielu atšķirību iepuvušajās valsts lietās E-valstī Grieķijā un ne-E-valstī Islandē! Vai jūs tādas redzat?
Bet Grieķijā viņi joprojām dzied un dejo! Un Islandē joprojām ir daudz dzejas!
Es ticu, ka Eiropā nepieciešams vairāk dzejas.
Vairāk mīlestības. Lūk, viens dzejolis no mana cikla ‘Pelnu zeme, citiem vārdiem Islande’ (Ashland alias Iceland):

Pelnu zeme II

Kurš var vainot
Eija
Fjalla
Jokulu tā
Niknumā?

Tas bijis tur gadu simtiem
Mierā
Un tad kādu dienu
Visa Islande
Ir pilnīgi zaudējusi prātu
Dziļumos
Un to ledus klājums
Tiks
Pārdots!

(ASHLAND II

Who can blame the
Eyja
Fjalla
Jökull its
Fury?

It has been there for hundreds of years
In peace
And then one day
The whole of Iceland
Is gone totally wild
In depts
And its glaciers are
To be
Sold!)

 

Nu mēs pēc rūgtas pieredzes zinām, ka tādi kopienas ideāli, kuros neietilpst dzeja un mūzika, ir lemti sabrukumam. Ja mēs turpināsim uzticēt savu nākotnes veselību un laimi naudas cilvēkiem, mums lemts atkal nogrimt dzīlēs. Un atkal. Bet, ja mēs uzstādām savus mērķus augstāk, pāri naudai un skatāmies uz patieso Eiropas kopienas mērķi ar vienlīdzīgām migrācijas un darba, domu un radošuma tiesībām, tad mēs sasniegsim kaut ko jēgpilnu.

Eiropa jau pastāv. Un mēs nekad nedrīkstam aizmirst ideju par Eiropu bez kara. Bez represijām. Bez okupācijas.

Šī ir Eiropa un mēs tai piederam. Kāpēc visa šī jezga? Es šobrīd atrodos brīvā Latvijā. Es esmu no Islandes - zemes, kuru nupat izvarojusi brīvā uzņēmējdarbība. Zemes, kurai drausmīgi nepieciešama rehabilitācija. Un nevis nauda! Piekāst naudu. Paskatieties, ko nauda mums nodarījusi! Ir vajadzība pēc jaunas dzejas. Kustības. Es tagad esmu šeit kopā ar labiem cilvēkiem no Beļģijas, Šveices un Baltkrievijas. Viņi ir draudzīgi dzejnieki no dažādām kultūrām. Viņi necenšas man kaut ko pārdot. Un viņi pavisam noteikti neko nepērk no manis. Bet es viņus cienu, un viņi ciena mani. Kā tam arī vajadzētu būt. Vai viņiem ir kādas problēmas? Jā, protams, mums visiem ir problēmas. Tas, ka ir problēmas, norāda uz cilvēcību. Pajautājiet zviedriem – viņi zina visu par problēmām.

Pelnu zeme III

Ļaudis man vaicā
Kā izrunā vārdu
Tam kalnam, tam vulkānam,
Tam šļūdonim, Eija –
Fjalla-
Jokula?

Un es cenšos izskaidrot.

Un viņi smejas un pārvaicā.

Un es prasu: kas ir
Svarīgāk: kā
Izrunāt vārdu
Izvirstošam vulkānam
Vai draudam vienkāršiem cilvēkiem?

(ASHLAND III

People ask me
How do you pronounce the name
Of that mountain, that volcano,
That glacier, Eyja-
Fjall-
Jökull?

And I try to explain.

They laugh and then ask again.

And I ask: what is more
Important: how to
Pronounce the name
Of a vomitting mountain
Or danger to ordinary people?)

 

Islande? Vai tā ir Eiropas daļa? Vai arī tā pieder ASV? Vai Grenlandei?
Mana atbilde skanētu: Islande vairāk pieder mēnesim nekā pasaules valūtas fondiem. Islande ir jaunrades un radošuma zeme, tā joprojām dzimst! Tā ir pasaulē nākšanas procesā. Un tas ir veids kā, pēc manas pārliecības, Eiropas nācijām būtu jāskatās uz sevi: kā uz jaundzimušām vai dzimšanas procesā esošām, ar jaunu domāšanu nevis naudas, bet cilvēku veselības un tiesību kategorijās. Kategorijās par to, kā vienkāršiem cilvēkiem un dzejniekiem vienkārši dzīvot. Pārāk ilgi mēs esam atstājuši politiku politiķu rokās un naudas jautājumus biznesmeņu rokās.

Ir klāt dzejas laikmets. Tagad ir LOCUST, jaunā ideoloģija, kas pasauli atkal padarīs par tādu, kurā ir vērts dzīvot. Postmodernisms ir noiets etaps.

ZEMO IZMAKSU ĒRA (The LOW COST ERA). Ir pienācis laiks salīdzināt ielu vai laukumu tirgus, kur cilvēki pārdod savus produktus par cenām, kuras var atļauties viņiem līdzīgie cilvēki, un tā saucamās ‘biržas’, kur izdomāta (pievērsiet uzmanību šim vārdam – izdomāta, kā pasaka, romāns, detektīvstāsts) nauda iet no rokas rokā ar pieaugušo cilvēku datorspēlīšu palīdzību, izsmejot mūs, dzejniekus un sapņotājus, par godīgu darījumu veikšanu.

Nē, draugi, vecā monetārā sistēma man ir pilnīgi vienaldzīga. Es vēlos dzejas pasauli. Kur tu un es esam aicināti darboties kā lēmumu pieņēmēji tautas parlamentos, kas darbojas cilvēku kopuma labā – tas ir demokrātijas pamats. Katra pilsoņa absolūta un bezierunu piedalīšanās godīgas sabiedrības veidošanas un uzturēšanas procesā. Demokrātiska piedalīšanās ir daļa no katra sabiedrības locekļa pienākuma. Sabiedrība ir cilvēki mums apkārt, un pienākums ir mūsu tiesības un nepieciešamība rīkoties. Mums jāsāk domāt un rīkoties nevis kā vērotājiem, bet kā parastiem ‘ikdienišķi ģērbtajiem’ politiķiem un parastiem naudas cilvēkiem (lasīt: sievas, mātes, sievietes, lauksaimnieki, maiznieki), strādājot kopējiem mērķiem, tiecoties pēc vispārējas līdzcilvēku, tautu, tavas un manas labklājības. Es esmu Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas iemītnieks – un kā tāds, es esmu Eiropas pilsonis. Eiropa ir mans pamats. Es būtībā esmu eiropietis. Es dalos savās zināšanās ar citiem cilvēkiem no citām Eiropas valstīm, nācijām. Ko es no tā gūstu? Naudu? Nē, ne gluži. Es gūstu pieredzi, iedvesmu un sapņus par labāku pasauli. Un to nevar noliegt. Labāka pasaule ir tas, kas mums šobrīd nepieciešams.

Pelnu zeme IV

Es esmu uzkāpis vulkānā
Neilgi pēc notikušā

Tas joprojām trīsēja
Tas joprojām svīda
Sviedrēja
Tas joprojām bija karsts.

Es ticu, es arī gandrīz
Atnācu.

 

(ASHLAND IV

I have climbed a volcano
Shortly after it came

It was still trembling
It was still sweating
Perspiring
It was still hot.

I believe I almost
Came too.)
 

 

Ja jautātu man, es teiktu, ka ‘Eiropā’ jāiebalso visa pasaule, arī Austrālija un Ziemeļkoreja. Jo, uzbūvējot limitētas Eiropas ‘brīvās tirdzniecības robežas’, mēs izslēgtu tās valstis, kas paliek ‘ārpusē’. Piemēram, kāpēc Izraēla ir Eiropas daļa? Un Palestīna nē? Kāpēc Izraēla piedalās Eirovīzijas dziesmu konkursā, bet Palestīna un Lībija ne? Nu, vai Austrālija un Ziemeļkoreja? Mēs visi esam Ūdensvīra bērni. Tad uzvedīsimies kā tādi! Kā VIENS.


Hrafns Andress Hardarsons, 2010.gada 24.maijs.
Dzejnieks, bibliotekārs un dārznieks. LOCUST – jaunās ZEMO IZMAKSU (LOW COST) pasaules vīzijas sekotājs.


*vārdu spēle angļu valodā – autors lietojis neeksistējošu vārdu digustions, kas ir krustojums no disgusting – pretīgs, discussions – diskusijas.
** vārdu spēle angļu valodā – bankster – vārdu banker (baņķieris) un gangster (gangsteris) krustojums.
*** vārdu spēle angļu valodā – līdzība starp vārdiem cash (nauda) un ash (pelni).

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties