Šodien, 31.martā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās Eiropas Parlamenta Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejas pārstāvjiem, lai informētu par valdības darbību un tās rezultātiem Latvijas sociālekonomiskās situācijas stabilizēšanā.

Ministru prezidents informēja par 2009.gada budžeta grozījumos un 2010.gada budžetā panākto fiskālo konsolidāciju gandrīz viena miljarda latu apmērā, izpildot uzņemtās saistības par budžeta deficīta samazināšanu 2010.gadā līdz 8,5% līmenim. Budžeta izdevumu samazināšanās pamatā tika veiktas fundamentālas reformas valsts pārvaldes, izglītības un veselības aprūpes sektorā. V.Dombrovskis uzsvēra Latvijas ekonomikas attīstības veicināšanas nozīmīgumu, ko valdība ir stimulējusi ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma novirzīšanu uzņēmējdarbības sektoram, eksporta garantiju nodrošināšana uz eksportu virzītiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumu atbalsta programmas izstrādi un ieviešanu un administratīvo šķēršļu mazināšanu komercdarbībā. Lai nodrošinātu sociālo stabilitāti valstī, valdība īsteno sociālā drošības tīkla stratēģiju, nodrošinot atbalstu mazturīgiem iedzīvotajiem labklājības, izglītības un veselības aprūpes jomās.

Eiropas Parlamenta Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejas (CRIS) pārstāve Pervenche Berès informēja, ka komitejas vizītes mērķis ir novērtēt finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes apmēru ES dalībvalstīs un sagatavot priekšlikumus, ar kuriem ilgtermiņā varētu atjaunot stabilu finanšu tirgu darbību un kopumā veicinātu ilgstošu izaugsmi, sociālo kohēziju un nodarbinātību. CRIS pārstāve minēja, ka būtiskākie iemesli krīzei Latvijā ir globālās ekonomiskās krīzes ietekme un Latvijas ekonomikas pārkaršana. P. Berès uzsvēra, ka Latvijai ir jāturpina īstenot pasākumi ekonomiskās situācijas līdzsvarošanai, izaugsmei un sociālās stabilitātes nodrošināšanai. Ekonomikā būtu jāveicina uz eksportu virzīta uzņēmējdarbība, kas ir ikvienas ES dalībvalsts izaicinājums. Savukārt sociālās stabilitātes nodrošināšanā ir būtiski mazināt bezdarbu un darbaspējīgo iedzīvotāju emigrāciju uz ārvalstīm.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem un plānus 2014.gadā kļūt par eirozonas dalībvalsti, kā arī valsts atbalsta plāni kredītņēmēju aizsardzībai un par sociālo partneru iesaisti strukturālo reformu īstenošanā.

Informācija sagatavota pēc Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta materiāliem

Foto: Valsts kanceleja