#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Moldova - jauns atskaites punkts
, 2009. gada, 05.novembris

Pirms neilga laika Kišiņevā notika pirmās tehniskās konsultācijas par jaunā asociācijas līguma sagatavošanu un parakstīšanu starp Eiropas Savienību (ES) un Moldovu.

Sarunu delegācijas vadīja Moldovas ārlietu un Eiropas integrācijas lietu ministrs Jurijs Ļjanke (Iurie Leancă) un Eiropas Komisijas (EK) Austrumeiropas, Kaukāza un Centrālāzijas nodaļas vadītājs Gunnars Vigands (Gunnar Wiegand). Tās izskatīja pārrunu struktūru un darba kārtību, kādā notiks sarunas par Moldovas asociēšanu ES, kā arī puses vienojās par gaidāmo sarunu procedūrām un soļiem.

Jau salīdzinoši sen bija skaidrs, ka ir nepieciešams parakstīt šādu asociācijas līgumu starp Moldovu un ES. Pirmkārt, vēl 2008.gadā beidzās „ derīguma termiņš” 1998.gadā parakstītajai „Vienošanās par partnerību un sadarbību starp ES un Moldovas Republiku”. Minētais dokuments bija paredzēts uz desmit gadiem, kuru laikā abu pušu savstarpējās attiecības būtiski - kvalitatīvi izmainījās.
 
Otrkārt, kopš 2007.gada 1.janvāra, kad Rumānija un Bulgārija pilntiesīgi iekļāvās ES, Moldova kļuva par tiešu ES kaimiņu. Jaunais Moldovas statuss tika paredzēts un nostiprināts vēl 2005.gada februārī parakstītajā Moldovas un ES Darbības plānā. Šajā „ceļa kartē”, kas tika izstrādāta turpmākajiem trim gadiem, tika izvirzītas tādas prioritātes kā nacionālās ekonomikas un tieslietu sistēmas reformas, kas balstītos masu saziņas līdzekļu neatkarībā un to pašizpausmes iespējās. Pateicoties Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta politikai, Moldova ieguva atvieglotu ES vīzu režīmu, autonomu komercsistēmu priekšrocības. Tāpat ar ES misijas atbalstu uzlaboja Moldovas - Ukrainas robežas pārraudzību, iekļaujot tajā Piedņestras segmentu.
 
Treškārt, Moldova ES integrāciju izsludināja kā iekšpolitikas un ārpolitikas prioritāti, tādējādi pretendējot uz jaunu Moldovas - ES attiecību statusu.
 
Diemžēl, vēlamais ne vienmēr tika nostiprināts konkrētā rīcībā. Visos progresa ziņojumos, kas bija jāiesniedz Eiropas Komisijai, ik reizi līdztekus sasniegumiem, tika norādīts arī uz trūkumiem, kas saskatāmi tieslietu un masu saziņas līdzekļu sistēmā. Tika norādīts arī uz trūkumiem, kas traucē investīcijām veicinoša klimata veidošanā, trūkumiem cilvēktiesību jomā utt.  
 
Iepriekšējā varas partija periodiski mēģināja žonglēt starp Briseli un Maskavu. Reizēm tas neizdevās pārāk labi un tas izsauca neuzticību no Briseles puses. Situācija vēl vairāk sarežģījās pēc aprīļa notikumiem, kad parlamenta vēlēšanu rezultātus opozīcija nosauca par falsificētiem. Arī starptautisko novērotāju atskaites liecināja par to, ka vēlēšanu laikā bijuši nopietni pārkāpumi, piemēram, opozīcijai bijusi ierobežota pieeja masu informācijas līdzekļiem, kā arī tika viltoti vēlēšanu saraksti.
 
Šo un citu problēmu dēļ nebija iespējams ievēlēt valsts prezidentu. Tas, savukārt, noveda pie atkārtotu ārkārtas parlamenta vēlēšanu rīkošanas.
 
29.jūlija vēlēšanās pēc astoņus gadus ilgušās Moldovas Komunistu partijas vadības, pie varas nonāca Eirointegrācijas Alianse, ko veidoja četras liberāli demokrātiskas partijas. Pats Alianses nosaukums liecina par tās prioritātēm. Jauno valdību atbalstīja tādi ES līderi kā EK vadītājs Žozē Manuels Barrozo (Jose Manuel Barroso), Havjers Solana (Javier Solana), Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel).
 
Strauji attīstījās nākamo dienu un nedēļu notikumi. Jau trešajā dienā pēc jaunā Ministra kabineta apstiprināšanas, jaunais premjers Vladimirs Filats (Vladimir Filat) devās pirmajā ārzemju vizītē uz Briseli. Tās laikā viņš tikās ar Eiropas Parlamenta deputātiem un augstām ES amatpersonām. Kā uzsvēra Filats, Moldova saņēma apstiprinājumu tam, ka EK atbalstīs pēc iespējas ātrāku sarunu uzsākšanu un vienošanos parakstīšanu par sadarbību starp Moldovu un ES. Tas vēlreiz apliecināja Eiropas gatavību aktivizēt sadarbību starp ES un Moldovas parlamentiem.
 
Neilgi pēc premjera vizītes, 12.oktobrī, uz Briseli devās Moldovas parlamenta priekšsēdētājs Mihails Gimpu (Mikhail Gimpu). Savukārt, jau 16.oktobrī vizītē Kišiņevā ieradās ES „trīsvienības” delegācija, ko vadīja ES prezidējošās valsts – Zviedrijas – ārlietu ministrs Karls Bildts (Carl Bildt). Bildtam bija uzticēta ES ziņotāja loma. Viņš pavēstīja Briseles oficiālo lēmumu uzsākt sarunas par ES un Moldovas sadarbību.  
 
Oktobra beigās notika pirmās tehniskās konsultācijas ar ES pārstāvjiem. Tajās tika noteikts, ka oficiālais sarunu sākums par jauno Moldovas - ES sadarbības līgumu būs 2010.gada 12.ganvāris.
 
Kā paziņoja ārlietu ministrs Jurijs Ļjanke, tad pirmajā sarunu raundā tiks apspriests viens no trim līguma pamatpunktiem - drošības politika.
 
Pēc tam būs sarunas par brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanu un tālāk - par liberāla vīzu režīma ieviešanu starp Moldovu un ES dalībvalstīm. Savukārt EK Austrumeiropas, Kaukāza un Centrālāzijas nodaļas vadītājs Gunnars Vigands uzsvēra, ka jau šī gada jūnijā viņš bija saņēmis mandātu sarunu vešanai ar Moldovu, taču sarunas nevarēja sākties, jo pastāvēja nopietnas bažas par demokrātisko standartu un cilvēktiesību principu ievērošanu Moldovā.
Satraukumu izraisīja fakts, ka pēc aprīļa notikumiem, komunistu valdība ieviesa vīzu režīmu ar Rumāniju. Kā uzsvēra G.Vigands, tad tieši vīzu režīma atsaukšana bija tā, kas ļāva uzsākt dialogu ar Moldovu oficiālā līmenī.
 
Protams, sadarbības līgums nedod drošas garantijas, ka Moldova kļūs par ES dalībvalsti. Vēl vairāk, neviena no pusēm nevar pateikt, kad tiks parakstīts jaunais dokuments. Tomēr, kā uzsvēris Moldovas ārlietu ministrs, tad valdības mērķis ir pabeigt sarunas pēc iespējas tuvākā nākotnē. Ministrs arī uzskata, ka tagad viss ir atkarīgs no Kišiņevas, jo partneri Briselē darbojas tieši un ir vērsti uz sadarbību. „Process būs ilgs un tas prasīs visu valsts struktūru iesaistīšanos”, teica J.Ļjanke.
 
Un tā, Moldova uzsākusi jaunu laika atskaiti.
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties