#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Nabadzības problēmas risinājumu gaida no valsts
, 2010. gada, 27.maijs

Latvijā un Lietuvā nabadzīgie cilvēki palīdzību savu sociālo problēmu risināšanai gaida no valsts, bet igauņi vairāk paļaujas uz saviem spēkiem, atklājot Baltijas valstu konferenci "Risinājumi nabadzībai un sociālajai atstumtībai Baltijas valstīs", sacīja Latvijas Platformas attīstības sadarbībai direktore Māra Sīmane.

Lietuvieši un latvieši vienlīdz nepaļaujas uz vietējo pašvaldību atbalstu, kamēr igauņi pašvaldības atbalstam uzticas vairāk. Visās trijās Baltijas valstīs nabadzīgie cilvēki negaida atbalstu no nevalstiskajām organizācijām. Igauņi atzinuši, ka viņiem sociālās problēmas palīdzēs atrisināt draugi un paziņas. Latvieši un lietuvieši par šādu atbalstu ir skeptiskāki.

Sīmane uzsvēra, ka Baltijas valstīs būs vairāk nabadzīgo cilvēku nekā tika prognozēts iepriekš, turklāt jārēķinās, ka ir ierobežoti finanšu resursi. "Prakse ir pierādījusi, ka nevar paļauties uz to, ka nabadzība izzudīs, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei. Ja cilvēki jūtas droši, viņi meklē iespējas, bet, ja valda nedrošība, rodas izmisums, neziņa kā izkļūt no bezizejas. Ir jāsaprot, kas notiek cilvēku galvā, lai varētu rast veidus, kā mazināt nabadzību un sociālo atstumtību," uzsvēra Sīmane.

Ievas Strodes veiktajā pētījumā par nabadzības raksturojumu Baltijas valstīs secināts, ka Baltijas valstu iedzīvotāju uzskati par nabadzības izplatību viņu valstī pārsniedz vidējos Eiropas Savienības (ES) rādītājus - ja vidēji ES nabadzību par izplatītu parādību uzskata 73% iedzīvotāji, Lietuvā 79%, bet Latvijā - 89%. Turklāt Latvijā 42% iedzīvotāju ir atzinuši par ļoti izplatītu, kamēr Igaunijā kopējais rādītājs neatšķiras no vidējā rādītāja ES.

Nabadzība parādās kā nopietns drauds dzīves kvalitātei un arī drošumspējai - pēc iedzīvotāju domām, nabadzība nozīmē ne tikai pašreizējās vajadzības - iespējas iegūt pieņemamu mājokli, paēst un saņemt medicīnisko aprūpi, bet arī nodrošināt sev labklājību nākotnē, jo samazina iespējas iegūt izglītību, atrast darbu vai sākt uzņēmējdarbību. Turklāt, pēc iedzīvotāju domām, nabadzība ir šķērslis sociālo kontaktu uzturēšanai, kas ir nozīmīgs drošumspējas veicinātājs, jo var sniegt gan materiālo, gan psiholoģisko atbalstu vajadzības gadījumā.

Sīmane uzsvēra, ka Latvijai ir ļoti piesardzīgi jāizvērtē nodokļu sistēma mājokļiem, lai neradītu situāciju, ka aizvien vairāk cilvēku zaudēs savus mājokļus, jo nespēs par tiem norēķināties.

Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra "Eurobarometer" dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji jūtas sliktāk, pat salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm. Arī objektīvie statistikas dati apliecina, ka Latvijā situācija ir sliktāka nekā pārējās divās Baltijas valstīs.

Strode, analizējot dažādu sociāldemogrāfisko grupu nabadzības risku, secinājusi, ka Baltijas valstīs augstākam nabadzības riskam ir pakļauti gados vecāki cilvēki, jo īpaši tie, kuri dzīvo vieni. Salīdzinoši lielākam riskam ir pakļautas arī ģimenes, kurās ir bērni, jo īpaši, ja tās ir nepilnas ģimenes vai daudzbērnu ģimenes.

Gan visās ES valstīs, gan Baltijas valstīs par vislielāko risku nokļūšanai nabadzībā tiek atzīts bezdarbs. Starp trim biežāk minētājām riska grupām visās trīs valstīs ir arī invalīdi un cilvēki, kuri ilgstoši slimo, bet trešā grupa atšķiras. Lietuvā kā trešā grupa ir minēti cilvēki ar atkarībām, Latvijā - veci cilvēki, bet Igaunijā - cilvēki ar atkarībām un cilvēki ar nestabilu darbu.

Pēc iedzīvotāju novērojumiem, bezdarbs ir viens no galvenajiem nabadzības līmeni ietekmējošiem faktoriem, un to apliecina arī statistikas dati.Ja no strādājošajiem iedzīvotājiem nabadzības risks skar 8%, tad starp bezdarbniekiem šis rādītājs ir 44%. Saskaņā ar statistikas datiem bezdarba līmenis Baltijas valstīs pārsniedz ES vidējos rādītājus un visaugstākais bezdarba līmenis ir vērojams tieši Latvijā.

Turklāt Baltijas valstu iedzīvotāju uzskatos nabadzība ir cieši saistīta ar nevienlīdzību. Nabadzības pastāvēšanu vairāk nekā puse Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju saista ar netaisnību sabiedrībā. Arī Igaunijā tas ir biežāk minētais nabadzības iemesls. Iedzīvotāji arī esošo situāciju ienākumu sadalē vērtē kritiski.

Arī faktiskie dati apliecina, ka Baltijas valstīs ekonomiskās nevienlīdzības rādītāji ir starp augstākajiem ES.

Iedzīvotāju aptaujas rezultāti apliecina, ka cīņa ar nabadzību un sociālās atstumtības mazināšana tiek uzskatīta par ļoti nopietnu problēmu - 2009.gada beigās Baltijas valstīs vairāk nekā 90% aptaujāto piekrita, ka šīs problēmas risināšanai nepieciešama steidzama valdības rīcība, tomēr priekšstati par vēlamo rīcību ir neviennozīmīgi.

Analizējot iedzīvotāju priekšstatus par vēlamo valdības politiku, secināts, ka biežāk par vēlamajiem politikas rīkiem tiek atzīta nodarbinātības veicināšana, kas ļautu iedzīvotājiem pašiem risināt ar nabadzību saistītās problēmas. Latvijā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju uzskata, ka darba iespējas ir jānodrošina valdībai. Igaunijā salīdzinoši biežāk iedzīvotāji minējuši, ka vēlas mācīties un pārkvalificēties, kā arī sniegt padomus, kā izvairīties no pārmērīgām parādsaistībām, kamēr Latvijā populārākā bija prasība pēc sociālās aizsardzības un palīdzības.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Vilija Blinkevičiūte uzsvēra, ka nabadzības un sociālās atstumtības jautājumi ir EP deputātu dienaskārtībā. Viņa uzsvēra, ka tiek meklēti veidi, kā sasniegt Lisabonas līgumā izvirzītos augstos mērķus līdz 2020.gada izskaust nabadzību. Īpaša loma nabadzības mazināšanā ir pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, kuri ir visciešākajā saskarē ar iedzīvotājiem.

Kā ziņots, Baltijas valstu līmeņa konferenci "Risinājumi nabadzībai un sociālajai atstumtībai Baltijas valstīs" rīko Eiropas Parlamenta informācijas biroji Baltijas valstīs Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību laikā. Konferences mērķis ir identificēt piemērotākos risinājumus nabadzības un sociālās atstumtības novēršanai piecos līmeņos - individuālā, organizāciju, pašvaldību, valsts un Eiropas līmenī.

Ziņu aģentūra LETA/ Nozare

Foto: freerangestock.com

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties