#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Nav bērnu – nav pensiju
, 2010. gada, 21.augusts

Jaunībā pensijas laiks šķiet tāls un nesasniedzams. Tam tuvojoties negaidīti ātri, cilvēks jau sāk plānot šo savas dzīves pēdējo posmu. Spēki iet mazumā, iespējas piepelnīties arī, tāpēc lielākajai daļai pensionāru pensija drīz vien kļūst par vienīgo iztikas avotu.

Tās lielums nosaka pensionāra iespējas, viņa dzīves kvalitāti, tāpēc gluži labi saprotams satraukums, atskanot jebkādām runām par pensiju reformu. Latvijas pensiju sistēma jau reformas piedzīvojusi. Tad kāpēc vēl kas būtu jāmaina?

Pagājušā gada beigās pensiju saņēma 571,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, tas ir nedaudz vairāk par ceturto daļu no valsts iedzīvotāju kopskaita. Pēc ES statistikas biroja "Eurostat" aplēsēm, nākamajos piecdesmit gados mūsu valsts iedzīvotāju skaits darbaspējīgajā vecumā (no 15 līdz 64 gadiem) samazināsies gandrīz divtik, bet par 65 gadiem vecāku cilvēku skaits dubultosies. Tas nozīmē – būs nepieciešams četras reizes lielāks finansējums. Citiem vārdiem, sociālo izdevumu slogs uz vienu strādājošo četrkāršosies. Skaidrs, ka sociālā nodokļa palielināšana četras reizes nav risinājums.

Esošā sistēma vairs nespēs izturēt pieaugošo slodzi jau pēc dažiem gadiem. Ko darīt? Izvēle ir starp – mazākas pensijas agrāk vai lielākas vēlāk. Citiem vārdiem – esošā pensijas vecuma saglabāšana un pensiju samazināšana vai pensiju saglabāšana un pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Ja atceramies, ka pensija vairākumam tās saņēmēju ir vienīgais iztikas līdzekļu avots, tad skaidrs, ka nav jēgas pensijai, no kuras nevar izdzīvot. Atliek vien valdībai paaugstināt pensionēšanās vecumu, kas iestrādāts Labklājības ministrijas koncepcijā "Par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti".

Runājot par pensijām, nereti tiek piesaukti starptautiskie aizdevēji, kuru prasību dēļ griezīs nost pensijas un paaugstinās pensionēšanās vecumu. Patiesībā pensiju reforma notiek visās Eiropas valstīs – jau minētā iemesla (nepietiekamās dzimstības) dēļ. Pensionēšanās vecumu paaugstinājusi arī Igaunija, Vācija, Itālija un Īrija. To grasās darīt Francija, Grieķija, Slovākija un Spānija, un citas valstis.

Runa plašākā nozīmē nav jau par pensijām. Runa ir par sabiedrības pastāvēšanu, kura nevēlas sevi atražot. Vēršanās pret imigrantiem Eiropā iet plašumā, savu bērnu nav – Eiropas valstu pārvēršanās par vecu ļaužu pansionātu kļūst par reālu perspektīvu.

Risinājumu šai situācijai vēlas rast arī Eiropas Komisija, kas aicina sabiedrību līdz šā gada 15. novembrim apspriest Zaļo grāmatu "Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām".

Foto: europa.eu
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties