#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Nē – vadonismam, jā – pilsoniskai atbildībai
, 2010. gada, 02.augusts

Gan jau vai katram būs nācies reiz redzēt situāciju, kad mamma, mierinot galda stūrim uzskrējušo bērneli, visā vaino ļauno galdu. Izauguši bērni, protams, galdam ar dūri vairs neatmaksās. Bet domāšana, kuras pamats – visi citi ir vainīgi, ka man iet slikti –, diemžēl ir dzīvelīga.

Kad no tribīnes visās nācijas nelaimēs sāk vainot kaimiņtautu, imperiālismu vai vispasaules sazvērestības, lieta kļūst nopietna. Nav noslēpums – jo problēmas (paša, ģimenes, tuvinieku, valsts) ir nopietnākas, jo saasinātāka ir dzirde, uzklausot norādes par "īstajiem" vainīgajiem. Cilvēkam ar vāju raksturu tā ir kā medusmaize – jo pie visa vainīgi citi.

Pirms sešiem gadiem Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Pirms iestāšanās ES kā galveno problēmu attīstībai daudzi piesauca naudas trūkumu. Iestāšanās ES, izrādās, atkal bija radījusi "problēmas" – mūsu cilvēkiem atvērās Eiropas valstu robežas, un viņi izmantoja iegūto brīvību un tiesības uz labāku dzīvi. Cilvēks savu dzimteni neiemainīs pret svešumu, ja vien valsts viņam dos skaidru cerību par rītdienu un turēs šo solījumu. Pēc iestāšanās ES valstī ieplūda liela nauda, jo Latvija kā jaunā dalībvalsts solidāri sāka saņemt miljardos mērāmu neatmaksājamu finanšu palīdzību jeb struktūrfondus. Arī ārvalstu banku un uzņēmēju acīs tā ar iestāšanos ES bija kļuvusi droša investīcijām. Izrādījās, ka tas atkal nozīmēja problēmu – naudas bija par daudz. Metāmies izgaršot Eiropas līmeņa dzīvi, gan ne par pašu nopelnītu, bet it kā uzdāvinātu vai aizņemtu naudu. Atpakaļ raugoties, tagad ir skaidrs, ka tam psiholoģiski nebijām gatavi. To, ka iestāšanās ES patiesībā ir tikai labāka starta pozīcija un iespējas valsts un nācijas attīstībai, nevis finišs ar ragu mūziku un smagi krautiem galdiem, saprata pārāk nedaudzi.

Arī drīzās Saeimas vēlēšanas ir tāda starta līnija, nevis finišs pilsoņa pienākumam pret valsti. Izvēle, kuriem uzticēt valsti vadīt nākamos četrus gadus, ir atbildīgs un grūts lēmums, jo, meklējot tos ar spārniņiem un nimbu ap galvu un tādus neatrodot, var viegli ieslīgt pesimismā un atteikties no izvēles vispār. Slikti, jo tad šo izvēli tavā vietā izdarīs citi. Daudzi sacentīsies, lai izvēle notiktu par labu viņiem – gan slavējot sevi un paveikto, gan peļot konkurentus. Daži – arī pastāvīgi piesaucot un visās nācijas likstās vainojot Eiropas Savienību. Var jau pacelt dūri pret galdu, ja gadījies neveikli tam uzskriet; var vainot citus, arī Eiropas Savienību. Bet izstāties no tās neaicina pat tie, kas šodien visskaļāk peļ Eiropas Savienību.

Vai cilvēks ir pieaudzis, to nenosaka gadu skaits. Briedumu rāda spēja uzņemties atbildību par saviem darbiem un lēmumiem. Žēl, ka daži, uz vadoņa godu pretendējoši, tautai, līdzcilvēkiem atvēl tikai maza un nesaprātīga bērna lomu.
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties