#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai: Laukiem sola reformas
, 2010. gada, 02.septembris

Partiju un to apvienību priekšvēlēšanu programmās lauksaimniecībai veltītas gan vispārīgas frāzes, gan arī konkrēti priekšlikumi, arī visai ekstrēmi, piemēram, mainīt Eiropas Savienības (ES) finansējuma sadales sistēmu, ieviest valsts garantētu lauksaimniecības produktu iepirkumu, sadalīt lielās tirdzniecības ķēdes.

Vienāds atbalsts ES

Par to, ka atbalsta nosacījumi ir Latvijas lauksaimniekus diskriminējoši, tiek runāts jau kopš Latvijas iestāšanās ES. Šo sešu gadu laikā politiķi vairākkārt solījuši darīt visu, lai panāktu taisnīgāku atbalstu, taču joprojām Latvijas zemnieki saņem vismazākos tiešos maksājumus no ES.

Taisnīgus atbalsta maksājumus no ES budžeta Latvijas lauksaimniekiem sola vairākas partijas un apvienības – Vienotība, ZZS, Par labu Latviju un Atbildība. To, pēc Andra Šķēles (PLL) domām, varēs panākt, stiprinot Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju darbību Briselē, nodrošinot finansējumu patstāvīgai Latvijas lauksaimnieku pārstāvniecībai, nodrošinot tulkošanu Latvijas ekspertu vizītēm ES komisijas rīkotajās ekspertu grupās. Arī Atbildība lauksaimniekiem līdzvērtīgākus konkurences apstākļus cer nodrošināt, iesaistot visas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, lai no Latvijas valdības un valsts pārstāvjiem Eiroparlamentā prasītu principiālu darbu Latvijas interešu aizstāvībā. "Mēs nevaram runāt par kopīgu lauksaimniecības politiku ES, ja pastāv tik diskriminējoša attieksme ES atbalsta maksājumos. Ir jāpanāk atteikšanās no līdz šim pastāvošajiem vēsturiski aplamajiem maksājumu sadales kritērijiem un principiem," Neatkarīgajai sacīja deputāta kandidāts no Kurzemes vēlēšanu apgabala, lauksaimnieks, SIA Elpa valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.

Saredz ES naudas pārdales iespēju

Apvienība Atbildība sola arī ieviest kvotu principu saņemtajam ES finansējumam, lai tas tiktu taisnīgi sadalīts starp reģioniem un nonāktu tur, kur visvairāk nepieciešams. Pēc Atbildības līdzpriekšsēdētāja Valda Lauska vērtējuma, visvairāk ES finansējums būtu jānovirza Latgalei. "To pamato visi rādītāji: teritorijas attīstības indekss, uzņēmumu skaits uz vienu iedzīvotāju, IKP rādītājs uz vienu iedzīvotāju, bezdarba rādītājs, ienākumu lielums uz vienu iedzīvotāju u. c. Latgalei līdzekļu sadalē seko Vidzeme.

Kurzemes rādītāji ir labāki, jo situāciju stabilizē divas spēcīgas pilsētas – Liepāja un Ventspils. Taču Kurzemes lauku teritoriju attīstības rādītāji gandrīz neapsteidz Latgali. Tradicionāli un vēsturiski par turīgāko novadu Latvijā uzskata Zemgali, kaut gan arī tur rādītāji apmierinošāki ir tikai, pateicoties attīstītai lauksaimniecībai," Neatkarīgajai uzsvēra V. Lauskis.

Arī VL–TB/LNNK sola pārmaiņas ES līdzekļu sadalē. "ES fondu atbalsts jāsaņem arī ļoti mazajām saimniecībām, kuras veido lauku vidi, kā arī mazajai nelauksaimnieciskajai uzņēmējdarbībai laukos. Mēs uzskatām, ka ir jāatvieglo nodokļi mazajiem lauksaimniekiem, ļaujot viņiem reizi gadā samaksāt noteiktu patentmaksu," Neatkarīgajai skaidroja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons.

ZZS iestājas ne tikai par lauksaimnieku vienlīdzību ES, bet sola atbalstīt arī bioloģisko saimniekošanu, nepieļaut mazo ražotāju un zemnieku diskrimināciju nodokļu un valsts atbalsta jautājumos.

Grib ierobežot lielveikalus

Ja var ticēt politiķu solījumiem, tad Latvijas laukus nākotnē sagaida reformas, ja, protams pārmaiņas sološās partijas tiks pie varas. Par prezidentālu republiku sola ieviest lauksaimniecības produktu garantētu valsts iepirkumu ar mērķi tos centralizēti pārdot ārvalstu tirgos. PLL – ar likumu noteikt stingrāku lielo tirdzniecības ķēžu regulēšanu, lai panāktu Latvijas produktu pietiekamību. "Tirdzniecības ķēdes piegādes komplektē centralizēti, un tām ir izdevīgāk pat Latvijā tradicionālus produktus ievest lielos daudzumos no tālienes. Bieži tiek atteikta Latvijas zemniekiem svaigu dārzeņu realizācija mazo apjomu dēļ. Tādā veidā lielveikalu ķēdes izmanto savu tirgus spēka ietekmi. Nav Latvijā neviena pārtikas uzņēmuma, kura tirgus spēks būtu salīdzināms ar lielveikalu ķēdēm," Neatkarīgajai sacīja A. Šķēle. Tāpēc, viņaprāt, ar likumu vajadzētu dot mandātu Konkurences padomei tiesības un pienākumu salāgot lielveikalu ķēžu tirgus ietekmi ar zemnieku kooperatīvu un pārstrādes uzņēmumu tirgus ietekmes spēku, kaut vai šīs ķēdes sadalot mazākās un mazāk ietekmīgās.

Par iekšējā tirgus aizsardzību iestājas arī ZZS, kas sola to darīt, izmantojot visas ES pieļautās iespējas.

LETA/NOZARE.LV

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties