#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Negrib pieļaut SPA ierīkošanu kņaza baznīcā
, 2010. gada, 09.jūlijs

Martā Siguldas novada iedzīvotāji tika aicināti uz izstādi "Siguldas attīstības vīzijas", izstāde bija skatāma arī Siguldas novada svētku ietvaros, kuras laikā projekta autori uzklausīja viedokļus par to, kā pilsēta varētu izskatīties 25 gadu tālā nākotnē. Par arhitektu provokatīvo Siguldas nākotnes redzējumu sašutums nav rimis.

Arhitektu piedāvātā provokatīvā fotogrāfija, ko publicēja RAA un kas bija skatāma arī novada svētku ietvaros, reprezentēja Siguldas pils skatu, kad Siguldas novada Dome ir atstājusi pils ēku un nodevusi to tūrisma industrijas rīcībā. Ģirta Ruņa projekts ar atklāto peldbaseinu pils priekšā izraisīja diskusijas, kas arī bija arhitektu mērķis – rosināt siguldiešus domāt un atklāt idejas, kādu iedzīvotāji veidotu savu pilsētu, kurā ar prieku dzīvotu paši, bērni un mazbērni.

Baznīcā – vīna pagrabs un peldbaseins?

Daļa siguldiešu provokatīvajā bildē nesaskatīja neko nosodošu, bet par ēku turpmāko likteni norūpējusies ir Siguldas Svētā Andreja Pirmsauktā pareizticīgo draudze. Draudzes locekle Maruta Goba jautā – cik siguldietis daudz zina par Siguldas dibinātāju kņazu Nikolaju Kropotkinu (1872 – 1937), lai atļautos pakļaut aizmirstībai vēsturiskos faktus un ēkās izmitinātu atpūtniekus, un uzsver – nākotnes skatījumā ēkas būtu jāatjauno atbilstoši to pamatmērķim, tādējādi garantējot kultūrvēsturiskā mantojuma tālāko saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

"Pēc pēdējā Ģ. Ruņa projekta koka ēkā paredzēta mākslas galerija, bet pats pils komplekss domāts tūristu atpūtai. Sāpe ir par to, ka tiek zaudēta vēsturiskā atmiņa. Draudze rakstiski pauda sašutumu par baznīcas zaimošanu, konkrēti, par Ģ. Ruņa projektu – atklātu peldbaseinu kņaza Kropotkina mājas baznīcas priekšā. Koka pils ir viena no vēsturiski vissenākajām Siguldas ēkām, tāpēc atkārtoti lūdzām Siguldas novada Domei izvērtēt tās rekonstrukcijas projektu kultūrvēsturiskās kvalitātes saglabāšanas kontekstā. Draudzes ierosinājums ir šo bijušo Borhu – Kropotkinu mājas pareizticīgo baznīcu padarīt par visiem pieejamu sakrālā tūrisma objektu, nevis pārbūvēt to par sabiedriska rakstura ēku ar vīna pagrabu vai peldbaseinu šīs ēkas pagalmā. Šobrīd Eiropas un visas pasaules tūristu vidū strauji pieaug interese par dabas, kultūras pieminekļiem un sakrālā tūrisma objektiem. Pasaulē, kuru nomāc konflikti, reģionālie kari un dabas katastrofas, sakrālais tūrisms ir viens no veidiem, kā veicināt izpratni par citu tautu kultūru, tradīcijām, aicinot uz mieru un harmoniju. Saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumiem, 20% tūristu, kas apmeklē Eiropu, atsaucas uz kultūras mantojuma izpētes motivāciju, bet 60% Eiropas tūristu ir ieinteresēti atklāt kultūru ceļojuma laikā," stāsta M. Goba.

Draudze saskata iespēju sakrālajam tūrismam

Noskatoties Siguldas Mākslas tornī arhitektu sagatavoto videomateriālu, kurā novada iedzīvotājiem tika uzdots arī jautājums par viņu iemīļotākajām pastaigas vietām Siguldā, M. Goba secinājusi, ka tās ir pilsdrupas, pils un teritorija ap pili. "Ar ko siguldiešus pievilina tieši šī vieta? Varbūt ar to, ka te bijusi Ordeņa pils, arī pirmā baznīca, pēc tam luterāņu baznīca un kā trešā – kņaza Kropotkina ģimenes mājas baznīca, kas ir sakrālas celtnes? Vai šo vietu nevarētu veidot kā Eiropas mēroga svētvietu līdzīgi kā Rīgas Svētās Trijādības – Sergija Sieviešu klostera filiāli Valgundes pusē vai baziliku Aglonā, izbūvējot pilsdrupās kapelu, atjaunojot kā lūgšanu namu kņaza Kropotkina mājas baznīcu, nevis kā SPA ar baseinu? Varbūt atjaunot kapelu pilsdrupās var pagūt, veicot būvdarbus Eiropas Savienības atbalstītā projekta "Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai" ietvaros? Domei esam izteikuši rakstisku vēlējumu veidot pilsētas muzeju, Kropotkinu dzimtas muzeju un kādu telpu kā memoriālu kapelu. Ievērojot šīs ēkas sakrālo nozīmi – veidot to kā ikonogrāfijas centru, kur varētu organizēt vasaras plenērus ikonu gleznotājiem. Tāpat ikvienam pilsētas viesim būtu iespēja uzzināt ko plašāk par Siguldas vēsturi, līdz ar to arī tiktu saglabāta kņaza Kropotkina piemiņa," draudzes redzējumu klāstīja M. Goba. "Tā negribētos, ka atkārtotos vēsture, jo kā zināms – pēc agrārreformas 1920. gadā, kad Siguldas muižu un pili nacionalizēja, kņazs Nikolajs Kropotkins bija spiests emigrēt uz Franciju. Viņa bijušajā mājas baznīcā Preses biedrība ierīkoja viesnīcu ar 16 istabām, bet vēlāk tur atradās kardioloģijas sanatorijas ēdnīca. Kādreiz padomju laikos Maskavā tika nojaukts "Kristus Glābēja dievnams" un tā vietā uzbūvēts atklātais peldbaseins, kurā nemitīgi slīka cilvēki, jo tas nenesa svētību. Šobrīd baseina vietā tur atkal uzbūvēta baznīca. Kāpēc jāatkārto vēsture? Vai baznīcas apgānīšanu var uzskatīt par attīstību? Simboliski, ka saistībā ar Kropotkina mājas baznīcu līdz šim laikam nav realizējušies vairāki Eiropas projekti," atklāj Goba.

N. Kropotkins: Siguldā gaida tikai manu nāvi

"Un kāds viedoklis attiecībā par iecerētajām pārmaiņām Siguldas pilī un tās apkārtnē ir Hannoverē dzīvojošajam Kropotkina mazdēlam kņazam Nikolajam Kropotkinam? Viņš nav pretendējis uz pils atgūšanu, vien lūdzis "Villu Zaļo", kur pavadīt vecumdienas. Šī ēka Valdemāra ielā 3 bija valsts dāvinājums Marijai Kropotkinai par vīra nopelniem. 2001. gadā tā zibenīgi tika privatizēta. Rīgas apgabaltiesa kņazam atteica arī zemes kompensāciju. Šogad viņš ir uzaicināts apmeklēt Operas svētkus Siguldā, kas zina, vai veselības stāvokļa dēļ spēs pie mums atbraukt. Pēdējo reizi Siguldā N. Kropotkins bija uz pilsētas 800 gadu jubileju, tad ar viņu tikās mūsu draudze un arī baznīcas vadība. Pēc svētkiem kņazs aizbrauca, žurnālistiem atklājot sāpīgus vārdus – "zdes vse ždjot toļko mojei smerti" (šeit visi gaida tikai manu nāvi – tulk. no krievu val.). Kņaza mazdēls bijušajam novada Domes priekšsēdētājam Tālim Puķītim dāvāja dzimtas relikviju – Kristus ikonu, kura tagad glabājas Turaidas muzejrezervātā (TMR), tur glabājas arī Olgas Kropotkinas cilnis, kas kādreiz tika atrasts Siguldas luterāņu baznīcas bēniņos. Viņa vēlējums bija – kad Siguldā uzcels pareizticīgo baznīcu, ikona jānodod draudzes īpašumā. Vēl joprojām pie kultūras pieminekļiem – Siguldas jaunās pils, Koka pils, Baltās pils un ēkas "Villa Zaļā", kas saistītas ar kņaza Kropotkina vārdu, nav pieliktas piemiņas plāksnes. Siguldiešiem un pilsētas viesiem nav informācijas par šo ēku cēlāju un to nozīmi," ar nožēlu teic M. Goba.

Kņazs vēlējies tikt pārapbedīts Siguldā

M. Goba atzīst, ka, neskatoties uz seno vēsturi, celtnes vēsturisko pārmantojamību draudze juridiski pierādīt nevar, lai gan kādreiz tajā draudze darbojusies: "Pēc Statistikas pārvaldei iesniegtajiem mācītāja Jāņa Plaudes datiem, ko izdevās atrast Valsts vēstures arhīva fondos, 1926. gadā Siguldā bijuši 105 pareizticīgo draudzes pārstāvji. Vajāšanas pret ticīgajiem padomju ateisma gados izklīdināja draudzi. Lai gan ar Metropolīta Aleksandra svētību Siguldas pareizticīgo draudze no jauna reģistrējusies 2000. gadā, taču joprojām ir bez sava dievnama. Vēstures ratu vairs nepagriezt atpakaļ, tāpat kā neatgriezt kņaza bibliotēku ar 1000 grāmatām, divus cara dāvinātos zvanus un baznīcas iekārtojumu."

Tagadējā Domes vadība pareizticīgo draudzei atzinusi, ka šobrīd attiecībā par koka ēkas izmantošanu viņi nevar sniegt ne atzinumu, ne piedāvājumu, jo nav izlemts, ko darīt ar pils kompleksu kopumā. "Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics sola braukt uz Hannoveri un iepazīties ar kņaza mazdēlu, un, iespējams, arī realizēs pilsētas dibinātāja vēlēšanos dusēt dzimtas kapos Siguldā," cerīga ir M. Goba. Viņa arī rāda publikācijas, kurās kņaza mazdēls ir apliecinājis sava vectēva vēlēšanos būt pārapbedītam dzimtas kapos Siguldā, jo Berlīnes kapos viņš speciāli guldīts cinka zārkā. M. Goba zināja teikt, ka kņaza otra vēlēšanās ir palīdzēt uzcelt pareizticīgo baznīcu, ko nepaguva izdarīt viņa vectēvs. Dziedātāja Maija Lūsēna kādā Siguldas svētku koncertā un 2007. gada septembra "Siguldas Avīzē" izteikusi šo pašu vēlējumu.

"Problēmas risināšanā par dievnama iespējamo atrašanās vai celtniecības vietu draudze pēdējo desmit gadu laikā ir darbojusies dažādos virzienos. Šobrīd mūsu draudzes uzņēmējs uzsācis būvdarbus pie privāta lūgšanu nama. Siguldieši nekad nav baidījušies darba, izaicinājumu un sapņu! Katras pilsētas lepnums un spēks ir tās cilvēkos. Pateicamies Sandrai un Jānim Zilveriem par zemes dāvinājumu pie Saltavota, bet diemžēl šajā vietā baznīcas būvniecību sadārdzinātu komunikāciju izbūve. Tikai pievadceļa viena kilometra izbūve vien izmaksātu turpat 50 tūkstošus latu. Tāpēc grūti precīzi noteikt tālākās attīstības ceļus," tā Maruta Goba.

Īss ieskats Siguldas vēsturē

Kā liecina vēsturiskie materiāli, Sigulda jau kopš 19. gadsimta bijusi iecienīta kā Krievijas kūrorts, tad arī te sācies pilsētas ievērojams uzplaukums. 1737. gadā Krievijas cariene Anna Zēgevoldes pili un Siguldas pilsmuižas īpašumtiesības piešķīra Krievijas armijas feldmaršalam un Vidzemes ģenerālgubernatoram grāfam Pēterim fon de Lassi, kurš no Īrijas atbrauca kalpot cariskajā krievu armijā. Viņa meitu apprecēja grāfs Brauns, kura meita savukārt kļuva par grāfa fon Borha sievu. Tālāk Siguldas (Zēgevoldes) pili mantojumā no savas mātes grāfienes fon Borhas (1847 – 1898) saņēma toreizējais Vidzemes vicegubernators Nikolajs Kropotkins (1872 – 1937), cara Nikolaja II ceremonijmeistars. Viņš bija reģistrēts Vidzemes bruņniecības matrikulā un saņēma tiesības parakstīties kā "kņazs fon Kropotkins". Nenoliedzami kņaza darbība sekmējusi Siguldas kā atpūtas un tūrisma centra popularitātes pieaugumu. Ar Kropotkina gādību dzelzceļu Rīga – Valka novirzīja cauri Siguldai (atklāja 1889. gadā), uzcēla stacijas ēku, viesnīcu "Sigulda" un jauno Siguldas pili.

Avots: Silvija Lapiņa, "Rīgas Apriņķa Avīze", 09.07.2010

Foto: www.aprinkis.lv

www.fotoblog.lv

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties