#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Padomju daudzstāvenes: sabruks, nojaukt vai – siltināt?
, 2010. gada, 21.septembris

Jau gadiem sabiedrībā valda mulsums attiecībā uz padomju laika daudzdzīvokļu ēku pastāvēšanu nākotnē. Vieni saka – tās ar laiku sabruks, jo beidzas ekspluatācijas termiņš, citi – tās mūžam stāvēs kā drūmi pieminekļi padomju inženieriem. Ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” palīdzību iedzīvotāji var siltināt ēkas, reizē uzlabojot to izskatu, un atgūt pusi no ieguldītās naudas.

Visvairāk Eiropas naudu ēku siltināšanai izmanto Valmierā, Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Limbažu novadā. Taču citviet cilvēki pret to izturas atturīgi. Kopējais pieejamais līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijai ir 44,3 miljoni latu, kas jāapgūst līdz 2013. gadam. No šīs summas līdz šim esam apguvuši vien dažus miljonus.

Eksperts: apkures rēķini sarūk uz pusi
Daudzām ēkām neliels remonts vairs nav glābiņš, taču siltināšanas darbi, līdz ar kuriem tiek savesta kārtībā arī mājas kopējā veselība, tomēr ir risinājums. Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes docents Aldis Greķis pauda viedokli, ka, „nosiltinot sienas, bēniņus, pagraba pārsegumus, uzlabojot apkures sistēmu un veicot citus ieguldījumus, ietaupījums varētu būt pat lielāks nekā 50 % no līdzšinējām apkures izmaksām”.
Iedzīvotāju rēķini par siltumu samazinātos, bet būtu jāatmaksā kredīts, ja iedzīvotāji darbu veikšanai būs ņēmuši aizņēmumu bankā. „Tomēr rēķina kopējā summa nepārsniegtu līdz šim maksāto, drīzāk būtu zemāka” pārliecināts A. Greķis. Viena daudzdzīvokļu nama siltināšana izmaksā 60 000–100 000 latu, no kuras pusi apmaksā Eiropas Savienība (ES), norāda speciālists. Viņš mudina iedzīvotājus parūpēties par savu mājokļu stāvokli jau laikus un nopietni.
Kamēr privātmāju iedzīvotājiem pašiem ir jāparūpējas par siltumu, dzīvokļu īpašniekiem vajadzētu ES piedāvāto programmu uzņemt ar atplestām rokām, taču tā nenotiek.
Speciālisti atzīst, ka bieži aktīvākā iedzīvotāju daļa, kas vēlas sakārtot savu dzīvesvietu, ir mazākumā pret tiem, kas neatbalsta siltināšanu vai kuriem ir vienalga. Nereti dzīvokļu īpašnieki pat atsakās ielaist savā īpašumā meistarus, bet citādāk taču nomainīt radiatorus un logus nav iespējams. Tomēr, ja kopsapulcē 51 % mājas iedzīvotāju nobalsojuši par ēkas siltināšanu, pārējiem ir jāpiekāpjas. „Ja iedzīvotāji nav ieinteresēti, nekas neies uz priekšu. Ir svarīgi, lai būtu pāris aktīvu cilvēku katrā mājā, tad siltināšanas projekts tiek realizēts,” norāda A. Greķis.
Aktivitātes ietvaros ES sedz 50% no kopējām mājas siltināšanai veiktajām attiecināmajām izmaksām. Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais finansējuma apjoms nedrīkst pārsniegt 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru. Ēkām jābūt nodotām ekspluatācijā no 1944. gada līdz 1993. gadam. Ir vēl daži citi noteikumi, lai iegūtu finansējumu, bet tiem vairums Latvijā celto daudzdzīvokļu namu atbilst.

Latvijā siltina, Vācijā jauc nost
„Padomju laika ēku nesošās konstrukcijas būvētas tā, lai kalpotu 125 gadus, kā bija noteikts tālaika normatīvos, tāpat paneļu un ķieģeļu konstrukcijas var stāvēt ļoti ilgi. Problēma ir novecojušie logi, durvis, apkures sistēmas, kas sevi ir izsmēlušas jau aptuveni 25 gadu laikā. Inženiersistēmas ir savu laiku nokalpojušas, līdz ar to tās ir vissāpīgākās vietas, kas jāuzlabo. Tajās jāveic arī lielākie ieguldījumi,” stāsta A. Greķis. „Sienas šīm ēkām ir ar zemu siltuma pretestību, tajā pašā laikā energoresursu cenas pieaug. Skaidrs ir tas, ka nav jēgas maksāt par gaisa sildīšanu, ja nosiltinot varam ievērojami samazināt siltumenerģijas zudumus,” speciālists piebilst.
Pēc viņa novērojumiem dažas ēkas, kas nav uzceltas pietiekami kvalitatīvi, ir bīstamā situācijā, bet tādu nav daudz. A. Greķis zināja stāstīt, ka Latvijā dažām dzelzsbetona paneļu ēkām paneļu savienojuma vietas sabojājušās tiktāl, ka atsevišķi paneļi pat izkrīt ārā. A. Greķis norāda, ka pirms siltināšanas problēmas ir jāatrisina, citādi tā nedos vēlamo rezultātu. Ķieģeļu un gāzbetona paneļu ēkām šādu problēmu gan neesot. Skeptiķiem viņš saka – ir ķieģeļu pilis, kas stāv gadsimtiem, tādēļ uztraukumam par daudzdzīvokļu ēku ilgmūžību lielākoties nav pamata. Tomēr, ja ēka sēžas vai sienās parādās plaisas, tad jāsāk rīkoties.
A. Greķis Latvijas situāciju salīdzina ar Vāciju, kur sociālisma laikā celtās ēkas gluži vienkārši nojauc, to vietā būvējot jaunas. Vācijā uzskata, ka Austrumvācijas „kastīšu mājām” nav arhitektoniskās kvalitātes, līdz ar to tās neiederas pilsētvidē. Tikmēr Baltijas valstīs šīs ēkas saglabā, sniedzot atbalstu to siltināšanai. Līdzīgi rīkojas arī Polijā, Ungārijā, Zviedrijā.

Ziemā būs siltāk un lētāk
Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja norāda, ka svarīgi atzīmēt, ka šī ir vienīgā ES fondu programma Latvijā, kur tiešais labuma guvējs ir iedzīvotājs, un tas nozīmē, ka arī lēmums par mājas renovācijas veikšanu ir jāpieņem mājas iedzīvotājiem, kas ir būtiski sarežģītāks un laikietilpīgāk process.
Viņasprāt, lēmuma pieņemšanu apgrūtina arī tas, ka iedzīvotājiem nepieciešams līdzfinansējums projekta īstenošanai – ja mājai nav uzkrājumu, nepieciešams saņemt kredītu bankā, pret kuru iedzīvotāji izturas ļoti piesardzīgi.
Līdz 8. septembrim ERAF aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros ir saņemti 227 projektu iesniegumi par kopējo līdzfinansējuma apjomu 11 645 917,64 lati, informēja E. Urpena.
Visvairāk projektus ir iesnieguši dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas no Vidzemes (69) un Kurzemes (68). No Rīgas reģiona ir saņemti 29, no Rīgas pilsētas – 28 un no Zemgales – 27 projektu iesniegumi. Bet no Latgales saņemts vismazākais iesniegumu skaits – tikai seši.
Pašlaik ir noslēgti 86 līgumi par kopējo līdzfinansējuma apjomu 4 452 796 lati. Lielākajā daļā no tām šobrīd jau ir uzsākti renovācijas darbi vai arī tiek veikta iepirkuma procedūra. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas rīcībā esošo informāciju, šo ēku nodošana ekspluatācija notiks jau šā gada rudenī.

Energoefektivitāte – dubultlaba
Visaktīvāk renovācijas darbi noris Liepājā, Limbažu novadā, Ventspilī un Rīgā, bet vismazākā aktivitāte ir Latgalē – renovācijas darbus ir uzsākusi tikai viena māja. Aktivitātes ietvaros līdz šim renovētas tikai desmit daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (pa divām Rīgā, Liepājā un Valmierā, pa vienai Limbažu novadā, Ropažu novadā, Ventspilī, Talsos).
„Jāpiezīmē, ka iepazīstoties ar datiem par siltumenerģijas patēriņu jau renovētajās mājās, var secināt, ka pēc renovācijas, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas patēriņš ir samazinājies vidēji par 40 %. Tas liecina, ka programmā izvirzītais mērķis – pēc renovācijas mājas energoefektivitātei ir jāpalielinās par 20% – ir sasniegts dubultā apmērā, dažviet pat vēl vairāk,” atzīst E. Urpena.
„Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību rudenī organizē šogad nu jau trešo semināru ciklu par ERAF līdzfinansējuma piesaisti mājokļu renovācijai. Semināru apmeklētība liecina, ka dzīvokļu īpašnieku interese par savas mājas tehniskā stāvokļa uzlabošanu un siltumenerģijas rēķinu samazināšanas iespējām palielinās. LIAA iesniegto projektu skaits aug, kā arī LIAA Klientu apkalpošanas centrs saņem arvien vairāk jautājumu par projektu sagatavošanas niansēm un aktivitātes sniegtajām iespējām. Esam pārliecināti, ka pirms nākamās būvniecības sezonas projektu iesniegumu skaits palielināsies,” stāsta speciāliste.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties