#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Par britiem un bagāto Eiropu
, 2009. gada, 03.novembris

Nu jau palikušas tikai sešas nedēļas un skandināvi negrib ticēt, ka ASV prezidents Baraks Obama, kurš 10. decembrī ieradīs Oslo pēc Nobela miera prēmijas, vienlaikus uz Dānijas galvaspilsētu nosūtīs delegāciju bez konkrēta mērķa un bez jauniem uzdevumiem klimata izmaiņu mazināšanai. Amerikāņu, tāpat Krievijas un Ķīnas pozīcija noteiks, vai kopīgais lēmums ANO konferencē būs pozitīvs.

Lielbritānijas vēstniecības dāvinātā klimata karte Vides ministrijai un Eiropas Savienības valsti līderu vienošanās par kompensācijām pasaules trešo valstu valstībām par klimata izmaiņu ierobežošanu - divi pēdējie un Latvijas kontekstā svarīgākie lēmumi pirms ANO Kopenhāgenas konferences. Nu jau palikušas tikai sešas nedēļas un skandināvi negrib ticēt, ka ASV prezidents Baraks Obama, kurš 10. decembrī ieradīs Oslo pēc Nobela miera prēmijas, vienlaikus uz Dānijas galvaspilsētu nosūtīs delegāciju bez konkrēta mērķa un bez jauniem uzdevumiem klimata izmaiņu mazināšanai. Amerikāņu, tāpat Krievijas un Ķīnas pozīcija noteikts vai kopīgais lēmums ANO konferencē būs pozitīvs.

Arī briti šobrīd strādā aktīvi, ne velti viņu vēstniecība nupat prezentēja mūsu Vējonim sagatavoto pasaules karti, kurā uzzīmēts scenārijs, ja pasaules līderiem Kopenhāgenā neizdosies vienoties par klimata paketi, kas neļautu nākotnē zemeslodes temperatūrai paaugstināties vairāk par diviem grādiem pēc Celsija. Patiesībā šāda karte būtu mums jādāvina britu salām, jo globālās sasilšanas gadījumā vieni no pirmajiem cietīs tieši viņi. Angļu premjers Gordons Brauns, kā arī klimata un enerģētikas ministrs Eds Milibands pēdējo pusgada laikā ir vieni no aktīvākajiem diplomātiskajā frontē cīņā par pozitīvu Kopenhāgenas rezultātu. Tomēr Eiropas Savienības statistika rāda, ka atjaunojamās enerģijas ziņā Lielbritānija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā. Ir būtiski ne tikai runāt par klimata izmaiņu sekām, bet pašiem izdarīt visus mājas darbus. Diemžēl britu salas zaļās enerģijas jomā to nav paveikušas.

Tikai ar Eiropas Savienības inciatīvu globālās sasilšanas mazināšanas visā pasaulē neizdosies iekļauties iepriekš minētajos divos Celsija grādos. Tāds ir zinātnieku vērtējums. Turklāt stingrie vides noteikumi tad Eiropas Savienības valstis padarīs pasaulē mazāk konkurētspējīgas. Tādēļ, lai panāktu jaunattīstības jeb Āfrikas un Āzijas valstu atbalstu klimata programmai, ES un citām pasaules valstīs jāmaksā kompensācija par viņu rūpnieciskās attīstības kavēšanu. Tāds bijis šo valstu ultimāts. Dīvaini, ka vecās dalībvalstis uzskatīja, ka jaunajām Austrumeiropas valstīm jāmaksā tikpat rietumu valstīm. Pirmie skaļi protestēja ne jau ekonomiskajā krīzē slīkstošie latvieši, bet gan poļi. Viņiem Briselē piebiedrojās visas pārējās jaunās dalībvalstis un rezultātā tapa kompromiss līdz 2012. gadam trešām pasaules valstīm varēs maksāt brīvprātīgi, bet pēc tam rēķinot pēc dalībvalstu ienākumiem. Jo citādi būtu zināms absurds - nebūt ne bagātā Latvija finansētu Ķīnas vai, piemēram, Indijas zaļāku ražošanu. Galu galā Eiropas Savienības līderu gala lēmums loģisks un atbalstāms.

Dāņi ļoti vēlas, lai 2010. gadu pēc Kopenhāgenas ANO vides sanāksmes, visa pasaule varētu sagaidīt ar jaunām cerībām un gaišu prātu. Šobrīd arvien vairāk signālu ir par to, ka kopīgu lēmumu būs grūti pieņemt. Pārāk daudz un dažādas ir dažādu reģionu valstu intereses un nebūt ne visi atbalsta Eiropas Savienības tiešām zaļo šīs planētas nākotnes iniciatīvu.
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties