#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Par programmu "Skolas auglis" skeptiski gan zemnieki, gan lauku skolas
, 2010. gada, 16.augusts

Dārzeņu un augļu realizācijas iespēju zemniekiem piedāvā programma “Skolas auglis”. Taču tās nosacījumi pagaidām viņu interesi neveicina.

 Ziemā skolēni no 1. līdz 6. klasei bez maksas varēs saņemt augļus un dārzeņus, paredz programma “Skolas auglis”.   

“Kursas Laiks” jau rakstījis, ka tās īstenošanai paredzēti aptuveni 422 tūkstoši latu, no kuriem 75 procenti ir ES līdzekļi. 

Ābolus, bumbierus, dzērvenes, kāpostus, kolrābjus, burkānus un kāļus iecerēts bērniem piedāvāt vitamīnu samazinājuma laikā – aptuveni divus mēnešus, sākot no janvāra pirmās mācību nedēļas. 

“Mēs bijām šī pasākuma iniciatori, lai veidotu labākus ēšanas paradumus, un jāsāk ir ar bērniem. Gribētos, lai viņi ēd augļus, nevis čipsus,” stāsta Latvijas Augļkopju asociācijas valdes locekle Ligita Rezgale. Kooperatīva “Kurzemes dārzi” biedri iepriekš izteikuši atbalstu šim projektam, bet nu viņi vērojot, vai laika apstākļu dēļ raža būs pietiekami liela un vajadzīgajā kvalitātē. Ja augļu būšot maz, līdz projekta sākumam janvārī tie jau būšot iztirgoti. 

Dārzeņkopis un ēdināšanas nodrošinātājs Kapsēdes pamatskolā Rolands Dambis par šādu pasākumu lauku skolā ir skeptisks. Dārzeņus bērni jau saņemot viņa gatavotajos dažādajos salātos un atsevišķi burkānus un kāpostus diezin vai grauzīšot. Augļiem bagātos rudeņos viņš skolēniem jau dalījis ābolus, taču tie nav ēsti. R. Dambis spriež, ka citāda attieksme varētu būt pilsētniekiem, bet arī tikai pret augļiem.

“Tā ir fantāzija,” par sarakstā ietverto kāļu un kolrābju patēriņu saka Nīcas novada dārzeņkopis Andris Paipa. Cilvēki maz tos pērkot un pielietojot salātos, “kur nu svaigā veidā”. 

Audzētājiem, kuriem ir stabila niša tirgū, šī īslaicīgā programma varētu nešķist saistoša. Viņi jau iepriekš pauda, ka noteiktais attālums no produktu ražošanas vietas līdz skolai – līdz 300 kilometriem – varot pavērt eksporta ceļu kaimiņvalstu zemniekiem. 

Piesardzību rada arī līdzīgas programmas – “Skolas piens” – pieredze, kad par sākotnēji bez maksas doto pienu vēlāk daži santīmi bija jāpiemaksā. Birokrātijas un ES samazinātā finansējuma dēļ no šīs programmas izstājās arī piena piegādātāji. 

Piegādāt skolām var tikai augļus un dārzeņus, kas ražoti, uzglabāti un marķēti atbilstoši integrētās audzēšanas prasībām. Produkti ir jāpiedāvā sagriezti, apstrādāti un iepakoti. Svaigus ābolus vai bumbierus gan varēšot pasniegt nesagrieztus un neiesaiņotus.

Maksimālā atbalsta likme vienas porcijas – 100 gramu – iegādes un piegādes izmaksu segšanai ir 0,14 latu bez PVN.

Solītā cena ir laba, vērtē L. Rezgale. Taču peļņu tā varētu nest tikai pilsētā. Laukos, vedot dažus kilogramus desmitiem kilometru, tā iztērēšoties par transportu. 

Uz atbalstu var pieteikties produktu ražotāji un kooperatīvās sabiedrības, kas reģistrējušās Pārtikas un veterinārajā dienestā, kā arī pašvaldības, izglītības iestādes un saimnieciskās darbības veicēji, kas nodrošina ēdināšanu skolās.

Lai pieteiktu dalību programmā, izglītības iestādei līdz 15. septembrim jāpiesakās Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajā nodaļā. Savukārt atbalsta pretendentam līdz 15. decembrim jāiesniedz LAD informācija par produktu klāstu un apgādātajām izglītības iestādēm. 

Izglītības iestāžu saraksts, kas piedalīsies “Skolas augļa” programmā, pēc 15. septembra būs atrodams mājaslapā www.lad.gov.lv. 

 

Avots: Anita Platace, www.rekurzeme.lv

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties