#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Parlamentārieti! Balso atklāti!
, 2010. gada, 06.jūlijs

Šomēnes, kad pagājis gads kopš jaunā Eiropas Parlamenta (EP) darbības sākuma, publicēts pētījums „Balsošana 2009.-2014.gada Eiropas Parlamentā – pirmais gads” (Voting in the 2009-2014 European Parliament- the 1st year”). Pētījumu veikusi neatkarīga bezpeļņas organizācija „VoteWatch.eu” un tajā tiek analizēts EP deputātu balsojums plenārsēdēs.

Pētījuma mērķis ir palielināt EP lēmumu atklātību un pieejamību savienības iedzīvotājiem, kā arī veicināt debates par EP darbību. Pētījumā apskatīts, cik bieži katra no politiskajām grupām uzvarējusi balsojumā, kāda ir partiju sadarbība un cik lojāli pret savu partiju vai pārstāvēto valsti ir EP deputāti. Pētījumā arī salīdzināti šī gada rezultāti ar iepriekšējā EP sasaukuma balsošanas rezultātiem.

Svarīgākie secinājumi

Politikas pētnieki grupu sadalījumu EP dēvē par „divi-plus-daži”, jo katrās vēlēšanās rezultāti ir līdzīgi – divas vadošās grupas, katra ar aptuveni 30 – 35 procentiem vietu, kā arī vairākas nelielas partiju grupas ar vidēji 10 procentiem vietu. Šāds sadalījums demokrātiskā sabiedrībā uzskatāms par vislabāko, jo, lai gan divas grupas ir pārsvarā, nevienai no tām nav pilnīga vara, tāpēc iespēja izvirzīt savus priekšlikumus, tikt uzklausītām un sadzirdētām ir arī pārējām, mazākumā esošajām grupām. 2009.-2014.gada EP „lielo trio” veido Eiropas Tautas partija, EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība. Šī partiju grupa pagājušajā gadā visvairāk ietekmējusi lēmumus jautājumos par ES ārpolitiku, ekonomiku, lauksaimniecību un zivsaimniecību. Pētījuma autori atklājuši, ka trīs lielo partiju koalīcijas darbība ir pretēja pārējām partijām un to lēmumi bieži vien pieņemti, nerēķinoties ar mazākumā esošajām grupām.

Lai gan Eiropas Tautas partija, ko pārstāv 264 deputāti, ieskaitot Sandru Kalnieti, Arturu Krišjāni Kariņu un Inesi Vaideri no Latvijas, ir lielākā politiķu grupa EP, tā nav saliedēta un bieži vien nespēj vienoties par kopīgiem lēmumiem, tāpēc atšķirībā no iepriekšējā parlamenta sasaukuma, šogad pieņemtajos lēmumos bieži vien nevalda partijas lojalitāte. Toties otra lielākā politiķu apvienība – Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, ko no Latvijas pārstāv Ivars Godmanis, pēc pirmā gada EP tiek uzskatīta par visietekmīgāko – pateicoties kompromisu veidošanas mākslai un sadarbībai ar pārējām politiskajām grupām, partija, ko EP pārstāv 184 deputāti, spēj panākt visvairāk sev labvēlīgu balsojumu.

Kopš pirmajām vēlēšanām 1979.gadā parlaments pakāpeniski ieguvis arvien plašākas pilnvaras. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, pieaugusi EP lēmējvara arī tādās nozarēs kā cilvēktiesības, starptautiskā tirdzniecība un lauksaimniecība. Pēc pirmā darbības gada jaunajā EP palielinājusies kopējā politiķu saliedētība, kā arī plenārsēžu apmeklētība. Pētnieki secina, ka turpmāk vēl vairāk augs partejiskās, nevis valstiskās piederības loma parlamentā un lēmumi tiks balstīti nevis valsts, bet gan pārstāvētā politiskā spēka interesēs.

Latvija Eiropas Parlamentā

Latvijas EP deputāti apmeklē vairāk nekā 90% plenārsēžu, ierindojoties desmitajā vietā starp visām ES valstīm, tomēr Latvijas pārstāvju aktivitāte EP plenārsēžu laikā nav īpaši augsta. Piemēram, Latvijas deputāti, tāpat kā Lietuvas un Igaunijas EP pārstāvji, nav iesnieguši nevienu ziņojumu, savukārt sēžu laikā uzdoto jautājumu skaits Latvijas deputātiem ir ceturtais zemākais starp savienības valstīm.

Apskatot Latvijas deputātus atsevišķi, redzams, ka visbiežāk pirmajā EP darbības gadā plenārsēdes apmeklējis Arturs Krišjānis Kariņš – viņš izlaidis tikai vienu sēdi. Visretāk uz plenārsēdēm ieradies Roberts Zīle, kurš apmeklējis 41 no 50 plenārsēžu dienām.

Vislojālākā savai politiskajai grupai – Eiropas Tautas partijai – bijusi Inese Vaidere, kas 98,2% gadījumu balsojusi tāpat kā vairums politiķu no viņas pārstāvētās partijas, savukārt visretāk – 90,45% gadījumu – savas partijas Eiropas Konservatīvie un reformisti pozīciju atbalstījis Roberts Zīle. Vislojālākie Latvijas grupai bijuši Sandra Kalniete, Inese Vaidere un Ivars Godmanis – viņu balsojums ar pārējo Latvijas deputātu balsojumu sakritis vairāk nekā 90% gadījumu. Toties visatšķirīgāk no pārējās Latvijas grupas balsojuši Alfreds Rubiks un Tatjana Ždanoka – attiecīgi tikai 48,9% un 64,9 % gadījumu viņi bijuši lojāli pārējo Latvijas politiķu balsojumam.

Visaktīvāk plenārsēžu darbībā pagājušā gada laikā iesaistījies Arturs Krišjānis Kariņš, kurš 13 reizes plenārsēdēs uzstājies ar runu un piecas reizes uzdevis jautājumus. Viņam seko Tatjana Ždanoka, kas 9 reizes sniegusi runu un 4 reizes uzdevusi jautājumus. Visklusākais no Latvijas pārstāvjiem bijis Alfreds Rubiks, kurš gada laikā vienu reizi uzstājies ar runu un uzdevis vienu jautājumu.

Ar pētījuma „Balsošana 2009.-2014.gada Eiropas Parlamentā – pirmais gads” (angļu valodā) pilno versiju iespējams iepazīties organizācijas mājas lapā www.votewatch.eu. Šeit arī iespējams apskatīt visu EP deputātu aktivitāti, uzzināt statistiku par EP, kā arī sekot līdzi jaunākajām ziņām no EP.

Foto:




www.earthinpictures.com

www.bmbrussels.eu





Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties