#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Pastiprinās pārtikas veselīguma norāžu kontroli
, 2010. gada, 09.jūlijs

Zaļā tēja nostiprina kaulus un uzlabo redzi, "Kinder" šokolāde veicina bērnu augšanu, "Red Bull" enerģijas dzēriens palīdz cīnīties pret nogurumu, lakto un bifido baktērijas nostiprina imūnsistēmu. Katru dienu reklāmās dzirdami šādi un līdzīgi saukļi, kas mudina patērētājus iegādāties dažādus pārtikas produktus, jo ar šiem brīnumlīdzekļiem mums būs nodrošināta laba veselība un mundrs prāts.

Taču patiesībā daudziem apgalvojumiem trūkst jebkāda zinātniska pamata, tādēļ cilvēki gadiem ilgi tiek maldināti ar mītiem par "veselīgo produktu" labvēlīgo iedarbību. Eiropā veselīgās pārtikas ražošana kļuvusi par ienesīgu biznesu, kas līdz šim nav bijis pietiekami uzraudzīts. Tomēr pēdējos gados ES varas iestādes nolēmušas pastiprināt kontroli, lai pārliecinātos, vai ražotāju apgalvojumi par pārtikas veselīgumu patiešām atbilst patiesībai.

Pirms dažiem gadiem pieņemtā ES regula par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem pieprasa, lai ražotāji pierādītu, ka uz iepakojuma redzamā informācija par produktu veselīgumu ir zinātniski pamatota. Tas nozīmē, ka ražotājiem jāvēršas pie Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI), lai saņemtu atļauju arī turpmāk izmantot apgalvojumus par savu produktu veselīgumu. Regula attiecas uz dažādiem produktiem, sākot no jogurta un šokolādes līdz pat vitamīniem un uztura bagātinātājiem.

EPNI jau saņēmusi tūkstošiem pieprasījumu par pārtikas produktu veselīguma apstiprināšanu. Līdz šim izvērtēti ap 900 pieprasījumu, bet ražotājiem par lielu sarūgtinājumu ap 80% ir noraidīti, informē BBC. Eksperti vēsta, ka vairumā gadījumu nav izdevies atrast zinātniski pamatotu saikni starp konkrētā produkta lietošanu un labvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību.

Piemēram, EPNI eksperti neapstiprināja, ka "Red Bull" enerģijas dzērienā esošais taurīns patiešām mazina nogurumu un veicina možumu, kā tiek apgalvots "Red Bull" reklāmā. Tāpat netika pierādīts apgalvojums par "Lipton" melnās tējas pozitīvo ietekmi uz možuma saglabāšanu un uzmanības noturēšanu.

EPNI negatīvais slēdziens ir sliktas ziņas pārtikas ražotājiem, kas savu reklāmas stratēģiju balstījuši uz apgalvojumiem par produkta veselīgumu. Ar šādiem apgalvojumiem no patērētāja parasti tiek izvilināta ievērojami lielāka maksa nekā par "vienkāršu" produktu. Sevišķi lielu satraukumu izrāda probiotiķu industrija, kas piedāvā piena produktus ar lakto un bifido baktēriju piedevu. Probiotiķu ražotāji apgalvo, ka šie produkti stiprina imūnsistēmu un uzlabo gremošanas sistēmas darbību, taču pagaidām viņiem nav izdevies pārliecināt EPNI ekspertus, ka tādi dzērieni kā "Actimel" un "Activia" ir labāki par parastu jogurtu. Starptautiskās probiotiķu asociācijas ģenerāldirektors Joannis Misopuls žēlojas, ka ES ar savām prasībām "iznīcina visu nozari".

Latvija uz pārbaudi nosūtījusi ap 500 norādēm. Mūsu valstī kā veselīgus "reklamē" visdažādākos produktus, sākot ar uztura bagātinātājiem, vitamīniem, jogurtiem, pilngraudu maizi, beidzot ar bišu produktiem, piemēram, ziedputekšņiem, augļu tējām un ar selēnu bagātinātām olām.

Veselīguma norādes rodamas produkta marķējumā, noformējumā, arī reklāmās. "Galvenais iemesls ir, lai patērētājs saņemtu godīgu informāciju, netiktu maldināts, lai nodrošinātu vienlīdzīgus tirdzniecības apstākļus," veselīguma norāžu izvērtēšanas nozīmi skaidro Veselības inspekcijas (VI) vides veselības analītiķe Gunda Ozola.

Inspekcija Eiropas Komisijai (EK) nosūtīja sarakstu ar Latvijas veselīguma norādēm, taču pagaidām EK nav apstiprinājusi nevienu no tām. Kamēr notiek vērtēšana, veselīguma norādes var lietot.

"Visas 500 norādes Latvijā šobrīd darbojas, jo paredzēts pārejas periods, kamēr tiks apstiprināts veselības norāžu saraksts. Šobrīd tiek izvērtētas galvenokārt vitamīnu un minerālvielu norādes, tur ir daļa Latvijas norāžu," saka Ozola.

VI nav ziņu, cik daudz no Latvijas 500 veselīguma norādēm jau izvērtētas un atzītas par atbilstošām vai nepatiesām. Tiesa, EPNI izvērtēto veselīguma norāžu sarakstos nav minēti konkrēti produkti vai ražotāji.

Latvijā veselības norādes iesniedza galvenokārt vietējie ražotāji, kā arī pārstāvniecības, kas Latvijā izplata produktus. Ja arī EPNI atzinusi kādas no Latvijā lietotām norādēm par nepatiesām, vēl būs nepieciešams EK apstiprinājums.

Sākotnēji regula paredzēja apstiprināto veselīguma norāžu sarakstu publicēt līdz šā gada 31.janvārim, taču EK nebija gatavojusies saņemt tik lielu norāžu skaitu, tāpēc termiņš tika pagarināts. Pirmās EK apstiprinātās norādes attieksies uz vitamīniem un minerālvielām, EK tās izskatīs sanāksmē šogad septembrī. Visas norādes varētu izskatīt līdz 2012.gadam.

Ziņu aģentūra LETA/ Nozare

Foto: europa.eu

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties