#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Pensionēšanās vecums kā Eiropā, pensijas – joprojām kā Latvijā?
, 2010. gada, 06.augusts

Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) neredz iemeslu, kādēļ neticēt ticēt savai valstij un pārvaldes sistēmai, šādu nepopulāru uzskatu viņš pauž laikā, kad pie durvīm klauvē ne tikai 10. Saeimas vēlēšanas, bet arī pensijās vecuma paaugstināšana un izmaiņas sociālās apdrošināšanās sistēmā.

Kā klāstīja U. Augulis, jaunā koncepcija par izmaiņām sociālās apdrošināšanas sistēmā tika sastādīta trīs variantos. Pirmais variants bija atstāt sistēmu tādu, kāda tā šobrīd ir. „Bet tad mēs skaidri redzam, ka ilgtermiņā tā dzīvot nevaram, jo rodas arvien lielāks deficīts,” bilst ministrs. Otrs variants bija atstāt kā ir, bet, lai nosegtu iespējamo nākotnes deficītu, palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas līdz 45,5% līdzšinējo 33,09% vietā. „Tā mēs automātiski sadārdzinātu darbaspēka izmaksas. Gan ministrijas viedoklis, gan cilvēku paustais viedoklis ir, ka to darīt nedrīkst,” viņš oponē šim variantam. Nākošais variants – ilgtermiņā saglabāt sociālās garantijas tādā apjomā, kādas tās ir šobrīd, ilgtermiņu saprotot ar tālo 2060. gadu. „Apdrošināšanas sistēmas nav arī gada vai divu jautājums,” piebilst ministrs.

Viens no iespējamajiem risinājumiem, ko Latvijā varētu vērtēt, ir pensionēšanās vecuma palielināšana, sākot ar 2016. gadu. Sabiedrības novecošanās ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā ir realitāte. Te atkal ir varianti – no 2016. gada pensionēšanās vecumu palielināt pa pusgadam, sasniedzot 2021. gadā 65 gadu vecumu, kad cilvēks dodas pensijā. Otrs variants ir darīt to vēl pakāpeniskāk, palielinot par trīs mēnešiem gadā, sasniedzot 65 gadu vecumu 2026. gadā.

Uz uzdoto jautājumu, cik lielas, pēc ministra domām, ir cilvēku darbaspējas Latvijā pēc 60 gadu vecuma no veselības viedokļa un citiem aspektiem, U. Augulis bilst, ka speciālisti ir pētījuši, ka pēc 60 gadiem darbaspējas „nav nebūt tādā līmenī, kā 40 un 50 gadus veciem, bet tādēļ, kā jau teicu, mums ir jādomā par atbalsta programmām, kādā veidā palīdzēt šiem cilvēkiem ilgāk palikt darba tirgū.” Viņš norāda, ka tikšot domātd arī par veselības aprūpes problēmām šiem cilvēkiem. „Arī to varētu kaut kādā veidā veicināt. Taču nevar tikai vienā nozarē, vienā jautājumā kaut ko mēģināt darīt, tas viss ir jāparedz plašumā,” saka U. Augulis.

Tādējādi pensionēšanās vecums Latvijā tiks pielīdzināts Rietumeiropai. Taču tajā ir lielāks mūža ilgums, līdz ar to ilgāks pensijas izmaksas periods no pensionēšanās brīža līdz cilvēka nāvei. „Ja mēs ieskatāmies statistikā, redzam, ka šobrīd dzīves ilgumi nemaz nav zem 65 gadiem. Pērn tie bija 67 gadi, šogad 68 gadi. Tendence vecumam tomēr ir palielināties. Tajā pašā laikā mēs nepasakām, ka tas jādara no šī gada. Piemēram, Vācijā pensionēšanās vecums ir 67 gadi un sociālo iemaksu likme 40%,” skaidro ministrs. Ja mēs skatāmies pēc statistikas, tad starpība nav tik liela. Pie igauņiem un lietuviešiem reformas notiek līdzīgi. Igaunija jau ir pieņēmusi lēmumu no 2016. gada pakāpeniski par trīs mēnešiem gadā palielināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, Lietuvā šis jautājums ir darba kārtībā, gaida parlamenta lēmumu.”

Koncepcijā plānots atteikties no priekšlaicīgas pensionēšanās iespējām, lai gan cilvēkiem nereti vienkārši nav citas iespējas kā vien iet pensijā, jo darba daudzviet nav. „Tieši tāpēc nesakām, ka tas jādara tagad un tūlīt, bet pakāpeniski – no 2012. gada. Pēc iespējas ilgāk ir jāatstāj cilvēki darba tirgū, kas uzturēs tos, kam ir nepieciešami pabalsti. Bet cilvēkiem ir jādod kaut kāds stimuls, lai viņš pēc iespējas ilgāk paliktu darba tirgū. Ir jāspēlējas ar nodokļu politiku – jādod lielāks ar nodokļiem neapliekamais minimums, nodokļu atlaides tiem cilvēkiem, kas ir vecumā no 60 gadiem, kad pensionēšanās vecums būs 65 gadi. Jau šobrīd pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir dažādas programmas, kas tendētas uz tiem, kas ir bez darba.”

Savukārt par tuvāko nākotni ministrs izsakās konkrētāk: „Lai sistēmu sakārtotu un noturētu ilgtermiņā, ir jāpārliek izmaksas, kam nav jābūt sociālajā budžetā – vecāku pabalsti un piemaksas pie pensijas, uz pamatbudžetu. Līdz ar to mēs samazinām deficītu par vairāk kā 200 miljoniem, un varam noturēt budžetu ilgtermiņā. Ja ekonomiskā situācija neuzlabosies, tad kaut kas varētu pietrūkt 2015. gadā. Katrā ziņā šobrīd mēs nerunājam par nogriešanu. Nevienā vārdā mēs neesam teikuši, ka kaut kas tiek kādam nogriezts. Šobrīd nav nekādu uzstādījumu – no kurienes, cik, kam un kas ir jānogriež. Ar budžeta iespējam strādā Finanšu ministrija. Mēs runājam par izmaksu veikšanu no citas pozīcijas. Mēs esam aprēķinājuši, ko tas nozīmē, ja samazina nepaliekamo minimumu, ja daļai pensiju samazina vai atceļ piemaksas, tad mūsu vērtējumus, ko mēs katru reizi mēģinām pierādīt Pasaules bankas pārstāvjiem, ir tāds, ka to darīt nedrīkst. Pasaules banka gan nekādus priekšlikumus nav devusi. Tā ar savu informāciju nāks tikai septembrī. Tomēr Pasaules banka ir aizdevēji, kas skatās no ciparu un nevis sociālā viedokļa. Man kā nozares vadītājam zem katra cipariņa apakšā ir arī cilvēks. Jāskatās, kāds ir cilvēka izdzīvošanas līmenis. Šobrīd pensijas ir vidēji 170 latu apmērā, bezdarbnieku pabalsti 140-150 latu, un paskatoties, cik ir iztikas minimums, redzam, ka šajā virzienā veikt vēl kaut kādas samazināšanas nav prāta darbs. Šie cilvēki automātiski nokļūtu trūcīgā statusā un vērstos pēc palīdzības pašvaldībā. Man kā sociālās sistēmas turētājam gribētos ātrāk to skaidrību, gribētos redzēt, kādi ir nākošā gada ienākumi pret izdevumiem, kādā veidā konsolidāciju vispār varam veikt,” stāsta U. Augulis.
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties