#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Pētnieki: mākslīgais intelekts jau spēj pats darboties un dalīties ar zināšanām
BNS 
, 2012. gada, 26.novembris

Mākslīgais intelekts un robotika jau šobrīd ir attīstīti tik tālu, ka tie spēj paši darboties, apmācīties, dalīti0es ar savām zināšanām, kā arī daudz ko citu, bet to vēl ir iespējams attīstīt, Zinātnes kafejnīcas diskusijā Eiropas Savienības (ES) mājā ceturtdien sacīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju fakultātes un Latvijas Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) pētnieki.

RTU pētnieks Egons Lavendelis paskaidroja, ka viens no virzieniem, kurā var attīstīties mākslīgais intelekts, ir darbs pie intelektuālām autonomām programmatūras komponentēm jeb programmatūras, kas darbojas bez cilvēka komandas. RTU pētnieki ir iecerējuši izveidot datorsistēmas, kas spēj lasīt zinātniskos rakstus, izdarīt par tiem secinājumus un dot jaunus rezultātus.

Savukārt otrs RTU pētnieks Agris Nikitenko diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar robotiku Latvijā, tās apmēriem un tendencēm nākotnei. Viņš norādīja, ka roboti Latvijā gan nav nekas jauns, jo jau Padomju laikos sadarbībā ar Krievijas institūtiem Latvijā tika veikti diezgan daudz pētījumi, kas pārtraukti pēc PSRS sabrukšanas.

Nikitenko paskaidroja, ka šobrīd industriālās robotikas attīstībā dzinulis ir elektronikas un auto industrija. Turklāt Eiropa, pretēji vispār pieņemtajam uzskatam par Āzijas trigus dominanci, ir vadošā robotikas industrijas teritorija. Eiropā ražo apmēram 50% no visiem robotikas industrijas produktiem pasaulē.

Pētnieks uzskata, ka arī pakalpojumu un industriālajā robotikā ir tendence tiekties uz autonomiju jeb robotu spēju darboties un pilnveidot savu darbību bez cilvēka iejaukšanās, līdzīgi kā Lavendelis teica par mākslīgā intelekta attīstību.

Nikitenko gan piebilda, ka tas sev līdzi nes arī vairākus izaicinājumus, piemēram, spēju nodrošināt robotu mobilitāti, cilvēku uzticības veicināšanu pret robotiem, kā arī spēju veidot robotus, kas var pielāgoties vairākiem darbiem jeb multifunkcionalitāte. Pētnieks paredz, ka nākamjos trīs līdz četros gados pakalpojumu sfēras robotu izmantošana pieaugs pat piecas reizes, piemeram, vairākkārt pieaugs robotu putekļu sūcēju izmantošana.

EDI vadošais pētnieks Leo Seļāvo izklāstīja par viedajiem sensoriem un to tīkliem. Viņš norādīja, ka būtībā katrs cilvēks jau ir liela, sensoriem pārpilna būtne. Piemēram, moderna vidusmēra telefonā vien var būt līdz desmit sensoriem, bet moderno sensoru tīklos var savienot pat vairākus desmitus un simtus mašīnu.

Dažādi sensori ir mūsdienu realitāte un, protams, arī nākotne, piemēram, meža ugunsgrēku iespējamības noteikšanai uzstādīti mitruma un citi sensori, norādīja Seļāvo.

Stāsts par viedajiem sensoriem ir saistīts ar mašīnu spēju komunicēt ar citām mašīnām un reaģēt uz dzīvām būtnēm ar sensoru palīdzību - roboti neiztiek bez sensoriem, lai, piemēram, orientētos telpā.

Seļāvo paredz, ka nākamo četru gadu laikā trīs līdz četras reizes palielināsies tā saucamā “machine to machine” komunikācija, jeb vienkāršiem vārdiem izsakoties – mobilie telefoni mašīnām, kuras spēs komunicēt savā starpā un dot viena otrai komandas.

Pasaules pētnieki ir atzinuši, ka arī cilvēks var būt sociāls un bioloģisks sensors, kurš ievāc milzīgu daudzumu datu un Seļāvo piebilda, ka, pētot cilvēka iekšējo sensoru tīklu, iespējams “darīt interesantas lietas”, piemēram, paredzēt cilvēka darbības un likt automatizētam mehānismam tās izdarīt viņa vietā, pirms vēl persona ir sakaustējusies, lai to veiktu.

Seļāvo domā, ka ar viedo sensoru palīdzību, iespējams, nākotnē veci cilvēki varēs mierīgi novecot savās mājās arī dzīvojot vieni, un viņiem nebūs vajadzīgas veco ļaužu mītnes, jo mājas būs aprīkotas ar visiem iespējamiem sensoriem, kas, piemēram, laicīgi attiecīgām iestādēm ziņotu par cilvēka veselības problēmām vai citām vajadzībām.

Savukārt EDI direktors Modris Greitāns  pastāstīja par to, kā sensoru tīklus un robotus iespējams izmantot lauksaimniecībā. Arī šajā moderno tehnoloģiju izmantošanas nozarē ir jārunā par vēlmi tehnoloģijas padarīt aizvien autonomākas, piemēram, viedtraktori, kas paši apstrādā laukus no augsnes sagatavošanas līdz ražas novākšanai.

Greitāns uzsvēra, ka šobrīd tehnikas ražošana ir attīstīta ļoti labi un ir samērā lēta, bet nozīmīgi ir koncentrēties uz programmēšanu jeb tādu risinājumu veidošanu, kas liktu sadarboties vairākiem sensoriem tīklā.

Jautāti par to, vai pastāv iespēja, ka cilvēki kādreiz nākotnē varētu kļūt par robotiem līdzīgām būtnēm un kad tas varētu notikt, visi pētnieki atzina, ka zināmā merā, tas jau notiek, bet izteica cerību, ka cilvēki lēmumu pieņemšanas kompetenci spēs saglabāt paši sev.

Ziņa tapusi sadarbībā ar Ziņu aģentūru BNS; pieejama neierobežotai izplatīšanai visiem interesentiem.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties