#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Piebalgu izvirza par attīstības sadarbības komisāra amata kandidātu
, 2009. gada, 27.novembris

No Latvijas izvirzītajam komisāra amata kandidātam Andrim Piebalgam jaunajā Eiropas Komisijā iedalīts attīstības sadarbības portfelis. Vienlaikus Piebalgs pārstāvēs Komisiju Ārējo attiecību padomē, kuru vadīs Lielbritānijas pārstāve Ketrina Eštone.

Premjera pārstāve skaidro, ka attīstības sadarbības politikas mērķis ir palīdzības sniegšana trūcīgām un mazāk attīstītām valstīm Āzijā, Latīņamerikā un Āfrikā, lai veicinātu ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību un sniegtu ieguldījumu nabadzības mazināšanā.

Latvija vairākkārt uzsvērusi, ka līdz ar Lisabonas līguma spēka stāšanos un Ārējo attiecību dienesta izveidošanu tiek stiprinātas bloka kā globāla spēlētāja pozīcijas pasaulē.

ES ir lielākais donors, jaunattīstības valstīm katru gadu piešķirot 46 miljardus eiro (32,32 miljardus latu), kas veido 55% no visas pasaules sniegtas palīdzības. Vienlaikus pati Latvija, kas vienmēr uzsvērusi attīstības sadarbības nozīmi, nākamā gada budžetā attīstības sadarbības projektiem patlaban paredzējusi tikai 807 latus.

Piebalgam un pārējiem 26 komisāru amata kandidātiem tagad būs dažas nedēļas laika sagatavoties iztaujāšanai par viņu kompetenci Eiropas Parlamentā (EP), kam pēc tam jāapstiprina visi 27 komisāri.

Ja viss norisināsies gludi, jauno komisijas sastāvu EP vajadzētu apstiprināt februārī un pirms tam janvāra vidū varētu notikt komisāru noklausīšanās parlamentā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Piebalgs dzimis 1957.gada 17.septembrī Valmierā. Viņš pabeidzis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. Vēlāk strādājis gan par fizikas skolotāju Valmieras 1.vidusskolā, gan par skolas direktoru.

1984.gadā Piebalgs kļuva par deputātu rajona pašvaldībā, bet četrus gadus vēlāk sāka strādāt Tautas izglītības ministrijā par vecāko speciālistu.

No 1990.gada Piebalgs tika iecelts par tautas izglītības ministru Ivara Godmaņa valdībā. Piebalgu 5.Saeimā ievēlēja par deputātu un viņš bija Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs. 1994.gadā viņš tika apstiprināts par finanšu ministru Māra Gaiļa valdībā.

1995.gada maijā Piebalgs paziņoja par savu demisiju no finanšu ministra amata, nolika deputāta mandātu un paziņoja par savu lēmumu nekandidēt nākošajās vēlēšanās.

Vēlāk viņš uzsāka karjeru Ārlietu ministrijā, strādājot par vēstnieku Igaunijā un vēlāk Eiropas Savienībā. Viņš pildījis arī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka ES jautājumos pienākumus.

2004.gada novembrī Ministru kabinets izvirzīja Piebalgu kā Latvijas kandidātu Eiropas Savienības komisāra amatam. Piebalgs kļuva par ES enerģētikas komisāru.

Ziņu aģentūra LETA/Nozare

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties