#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Pīks: daudziem jauniešiem ir tikai aptuvena nojausma par Nobela prēmiju
BNS 
, 2012. gada, 11.decembris, 2012

Daudzi jaunieši zina, kas ir Nobela prēmija, taču ne to, kā tā veidojusies un tiek piešķirta, pasākumā Eiropas Savienības mājā, kurā bija pulcējušies aptuveni 20 skolēnu, secināja bijušais politiķis Rihards Pīks.

Skolēni Eiropas Savienības mājā viesojās, atzīmējot Nobela Miera prēmijas pasniegšanu Eiropas Savienībai.

Tikšanās laikā ar Pīku skolēniem tika stāstīts, kas ir Nobela prēmija un kā tā tiek piešķirta. “Izrādās, ka skolēni daudzus faktus nezināja. Jā, viņi zina, ka ir tāda [prēmija], bet to, kā tā ir veidojusies un kādas tās ir, viņi nezināja,” sacīja Pīks.

Jaunieši pasākumā varēja arī uzzināt, kas ir šā gada Nobela Miera prēmijas laureāte Eiropas Savienība un kā tā veidojusies. “Tā tika veidota pēc Otrā pasaules kara, lai uzturētu mieru, un arī pašlaik savienība palīdz dažādās konfliktzonās uzturēt mieru,” jauniešiem klāstīja Pīks.

Tikšanās laikā ar Pīku jauniešus interesēja arī situācija Grieķijā. Jaunieši vaicāja, kas notiktu,  ja Grieķija bankrotētu.

Bijušais politiķis paskaidroja, ka, visticamāk, Grieķijas bankrota gadījumā palielinātos cilvēku plūsma no Grieķijas uz Ziemeļeiropas valstīm, kas tajās valstīs palielinātu bezdarbu un uzliktu papildu sociālo slogu. Kā arī, ņemot vērā grieķu mentalitāti, valsts iekšienē varētu sākties dažādas nekārtības.

Pīks arī izskaidroja, ka galvenais iemesls, kāpēc Eiropas Savienība nevēlas pieļaut Grieķijas bankrotu, ir tāds, ka ieguldītā nauda Grieķijā nav tikai banku līdzekļi – tie galvenokārt ir vācu fondu līdzekļi, kuros atrodas Vācijas iedzīvotāju nauda, kas paredzēta viņu pensijām. Līdz ar to, ja Grieķija bankrotētu, tiešā veidā ciestu arī citu valstu iedzīvotāji.

Nobela Miera prēmija šogad piešķirta Eiropas Savienībai par to, ka savienība un tās priekšteči "vairāk nekā sešas desmitgades devuši ieguldījumu, lai panāktu mieru un samierināšanos, demokrātiju un cilvēktiesības".

Zviedru fiziķis Alfrēds Nobels 1896.gadā ar savu testamentu nodibināja Nobela prēmijas par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera nostiprināšanā. Nobela piemiņas prēmiju ekonomikā 1968.gadā nodibināja Zviedrijas centrālā banka.

Nodibinot savā vārdā nosauktās prēmijas, Nobels vēlējās kaut nedaudz samazināt ļaunumu, ko nodarījis viņa izgudrotais dinamīts. Prēmijas tiek izmaksātas no procentiem, kurus ienes Nobela mantojumā atstātais kapitāls.

Ekonomikas krīzes dēļ Nobela fonds šogad prēmijas samazinājis līdz astoņiem miljoniem Zviedrijas kronu (647 tūkstošiem latu). Kopš 2001.gada prēmiju apmērs bija 10 miljoni kronu (808 tūkstoši latu).

Eiropas Savienības amatpersonas paziņojušas, ka ES piešķirto naudas balvu astoņus miljonus Zviedrijas kronu ziedos karos un konfliktos cietušajiem bērniem.

Ziņa tapusi sadarbībā ar Ziņu aģentūru BNS; pieejama neierobežotai izplatīšanai visiem interesentiem.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties