#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Pilnībā pārtraukt valsts atbalstu zaļās enerģijas ražotājiem nevajagot, bet ir jāatrod jauna pieeja
BNS 
, 2013. gada, 22.maijs

Līdzīgi kā Latvijā, arī Eiropas Savienības valstīs būtiska problēma ir atjaunojamo energoresursu saražotās enerģijas dārdzība, taču pilnībā pārtraukt valsts atbalstu zaļajai enerģijai nevajadzētu, lai gan būtu jāatrod jauna pieeja ražotāju atbalstam, diskusijā par atjaunojamo energoresursu nākotni teica Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) padomnieks enerģētikas jautājumos Bendžamins Deniss (Benjamin Denis) un Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas departamenta direktors Dins Merirands.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības telpās Latvijā piektdien norisinājās forums ''Enerģija: Kas mums ir nepieciešams, lai panāktu drošu, oglekļa draudzīgu un pieejamu enerģētikas sistēmu Latvijā un ES?''. Diskusijā piedalījās Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Reinis Āboltiņš, Eiropas Progresīvo studiju foruma (FEPS) pētniece Šarlote Bilingema (Chalotte Billingham), Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) padomnieks enerģētikas jautājumos Bendžamins Deniss (Benjamin Denis), Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas departamenta direktors Dins Merirands.

Deniss uzsvēra, ka jāturpina atbalsts inovācijām alternatīvās enerģijas ieguves jomā, tomēr šim atbalstam jāizstrādā noteikti kritēriji. Piemēram, valdībai vajadzētu atbalstīt tādus zaļās enerģijas projektus, kas rada darbavietas. Jāizstrādā arī regulējums, kas novērstu negodīgus konkurences apstākļus, kā arī jānostiprina klimata politikas instrumentu sasaiste ar industriālajām inovācijām. "Sistēmai jābūt godīgai, lai ikviens varētu atļauties šādu [zaļo] enerģiju," norādīja Deniss.

Arī Merirands atzina, ka ideja par valsts atbalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanai nav slikta un zaļās enerģijas ražošana tiks atbalstīta arī nākotnē, taču atbalsta mehānismiem jāatšķiras no līdz šim lietotajiem. Viņš norādīja, ka pašlaik tiek apspriesti vairāki varianti, kā viest izmaiņas atjaunojamo enerģijas ražotāju atbalsta sistēmā.

Merirands paskaidroja, ka atbalsts nav jāliedz koģenerācijas stacijām, tomēr atbalsta piešķiršanai jānotiek daudz izsvērtāk.
EM pārstāvis gan piebilda, ka šajā gadījumā nevar īstenot radikālu pieeju, šiem ražotājiem vispār pārtraucot valsts atbalstu, jo šāds lēmums nebūtu saprātīgs ilgtermiņā.

Viena no iespējām, pēc Meriranda teiktā, varētu būt valsts atbalstīto elektrostaciju skaita samazināšana, pārtraucot atbalstu tām stacijām, kuru īpašnieki rīkojas negodprātīgi, piemēram, nelietderīgi izmantojot saražoto siltumenerģiju jeb, citiem vārdiem sakot, siltumenerģiju izpūšot gaisā.
Otrs risinājums - atbalstīt tikai tos enerģijas ražotājus, kuriem nebūtu nodokļu parādu. EM atzīst, ka sākotnēji staciju īpašniekus valsts varētu brīdināt, aicinot šos jautājumus nokārtot un brīdināt un tikai pēc tam atbalstu atņemt. Atbalstu nevarētu saņemt arī stacijas, kuru būvniecībā pārkāpti kādi normatīvie akti.

Nākamais solis būtu aprēķini par optimālo atbalstu, kas būtu atbilstošs investīcijām. Pašlaik ministrijas konsultanti vēl strādājot pie aprēķiniem, lai definētu, kāds subsīdiju līmenis ir pietiekams, lai stacija varētu darboties. Kad konsultanti nāks klajā ar ziņojumiem, ministrija lems, kādas izmaiņas nepieciešamas valsts atbalsta aprēķina formulā.

Diskusijas leikā tika skarts arī jautājums par Latvijas pozīciju attiecībā uz dalību Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektā. Latvija aizvien nogaida pirms iesaistīties Visaginas AES projektā, jo aizvien nav zināms Lietuvas valdības viedoklis par projekta īstenošanas iespējām. Kāda diskusijas dalībnieks vaicāja, vai Latvija būtu gatava iesaistīties projektā, ja Lietuvas puse piedāvātu vairāk kapitāldaļu. Lai atbalstītu dalību Visaginas projektā, jāpārliecinās, vai šis projekts ir izdevīgs Latvijas energokompānijai "Latvenergo" un vai, iesaistoties tajā, Latvijas energokompānija necietīs zaudējumus. "Šāda pārliecība ir jāgūst, pirms projektā iesaistīto kompāniju starpā vispār varētu parakstīt kādus saistošus dokumentus," pastāstīja Merirands.

EM pārstāvis atzina, ka Latvijai ir svarīga arī Lietuvas valdības pozīcija, kas joprojām ir neskaidra pēc pērn 14.oktobrī Lietuvā notikušā konsultatīvā referenduma, kurā vairākums dalībnieku nobalsoja pret AES būvēšanu.

Merirands arī sacīja, ka papildu kapitāldaļu piedāvāšana Latvijas pusei nekalpos par argumentu, kas varētu mainīt attieksmi pret projektu, jo lielāku kapitāldaļu skaits automātiski nozīmēs arī lielākas investīcijas AES attīstībā.

Ziņa tapusi sadarbībā ar Ziņu aģentūru BNS; pieejama neierobežotai izplatīšanai visiem interesentiem.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties