#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Pirmais ES prezidents: Hermans Van Rompejs (BE), Ārlietu ministre Katrīna Eštona (UK)
, 2009. gada, 19.novembris

Vairums Eiropas Savienības (ES) līderu ceturtdien vienojušies ES Padomes prezidenta amatā iecelt Beļģijas premjerministru Hermanu Van Rompeju, savukārt ES ārlietu dienesta vadītāja postenī - Lielbritānijas ES tirdzniecības komisāri Katrīnu Eštonu

Es prezidējošās - Zviedrijas premjers Reinfelds paziņojot pirmā ES prezidenta vārdu uzsvēra, ka  jebkuras dalībvalsts balss šī vakara sanāksmē bija nozīmīga. Viņš arī piebilda, ka abām kandatūrām izteikts vienbalsīgs atbalsts.

"EUobserver" ziņo, ka pirms darba vakariņām Briselē notika Liebritānijas, Francijas un Vācijas sarunas ar Zviedriju, kur pausta smagsvaru apņēmība atbalstīt minētos kandidātus.

Raidsabiedrība BBC ziņo, ka bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs ceturtdien izstājās no cīņas par šo augsto amatu, bet britu valdība tā vietā izteica atbalstu Eštonas kandidatūrai ārlietu dienesta vadītāja amatam.

Savukārt Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende, ierodoties uz samitu, paziņoja, ka viņš, pretēji izskanējušiem viedokļiem, nemaz nekandidē uz ES prezidenta krēslu.

Jau vēstīts, ka divu augsto posteņu izveidošanu paredz Lisabonas līgums - jaunais dokuments, kurā izklāstīti paplašinātās Eiropas Savienības varas institūtu funkcionēšanas principi. Augsto amatu kandidātu sarakstā figurēja līdz pat 20 uzvārdiem. Taču līdz šim starp ES dalībvalstīm nebija vienprātības attiecībā uz pretendentiem.

Starp kandidātiem bija arī pašreizējie Luksemburgas un Nīderlandes valdības vadītāji Žans-Klods Junkers un Jans Peters Balkenende, bijušie Somijas, Beļģijas un Spānijas premjerministri Pāvo Liponens, Gijs Verhofstats un Felipe Gonsaless, kā arī bijusī Īrijas prezidente Mērija Robinsone.

Kā iespējamā kompromisa figūra nozīmīgajā balsojumā minēta arī "Austrumu dzelzs lēdija" - Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Neformāli no dažu valstu puses izskanēja atbalsts viņas kandidatūrai. Tika uzskatīts, ka viennozīmīgu atbalstu paudīs arī Baltijas valstis. Taču nesen par vēlmi ieņemt ES prezidenta krēslu paziņojis arī pašreizējais Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess, kurš iepriekš strādājis par Eiropas Parlamenta deputātu.

Savukārt par ticamāko jaunveidojamā ārlietu dienesta vadītāja kandidātu (pēc britu ārlietu ministra Deivida Milibenda atteikumu pretendēt uz šo amatu) tika minēts bijušais Itālijas premjerministrs Masimo Dalems, bet par viņa galveno sāncensi - Spānijas ārlietu ministrs Migels Anhels Moratinoss.

Lisabonas līgums stāsies spēkā šī gada 1. decembrī un tādejādi arī abas ievēlētās ES augstākas amatpersonas stāsies amatā šajā dienā.

Turpmākajās nedēļās ES Komisjas prezidentam jāsadala arī amatu pienākumu jaunizvirzītajiem Komisāru amatu pretendentiem, lai Eiropas Parlamentā varētu sākties to noklausīšanās procedūra.

 

ES jaunievēlētā Ārlietu ministre, Katrīna Eštona.

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties