#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Pirmais gads novados aizvadīts
, 2010. gada, 01.jūlijs

Pirms gada tieši šajā datumā - 1. jūlijā - visā Latvijā notika 6. jūnijā pašvaldību vēlēšanās ievēlēto novadu deputātu pirmās sēdes, kuru darba kārtības centrālais jautājums bija priekšsēdētāja ievēlēšana. Līdz ar to reāli sāka realizēties administratīvi teritoriālā reforma, darbu uzsāka 109 novadu un 9 republikas pilsētu domes, izbeidzot visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību padomju pilnvaras.

Šajā datumā beidzās arī rajonu padomju pilnvaras, tomēr, lai nodrošinātu pakāpenisku rajona pašvaldības institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu, rajona pašvaldības turpināja pastāvēt līdz 2009. gada 31. decembrim kā publisko tiesību juridiskā persona līdz visu tās saistību nodošanai vai izbeigšanai.

Pagājis gads. Kāds tas bijis? Kādas pārmaiņas atnesis bijušā Madonas rajona teritorijā izveidotajos novados, to centos vakar noskaidrot, sazinoties ar novadu domju priekšsēdētājiem.

Lēmums izrādījies pareizs

- Šī gada laikā ir pierādījies, ka mūsu lēmums veidot pašiem savu novadu ir bijis pareizs, jo dažviet mazajiem pagastiem lielos novados neiet nemaz tik spoži. Manuprāt, nevajadzēja taisīt tik lielus novadus, kā, piemēram, Gulbenes, Madonas novads. Es atbalstu Austrijas variantu, kur mēs savulaik bijām pieredzes braucienā vēl no rajona padomes. Viņiem ir pašvaldības ar 2000-3000 iedzīvotājiem, un viņi negatavojās taisīt nekādas reformas. Tas ir tāds normāls lielums, kad vari pārredzēt savu teritoriju, zināt visas vajadzības, - spriež Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats. - Ja mēs runājam par Cesvaines novadu, iesāktie projekti turpinās, nākuši klāt no jauna, budžets mums šobrīd pat izskatās labāks nekā pērn. Protams, ir diezgan daudz kredītsaistību, pirmām kārtām jau 2 saistībā ar vidusskolu, tad kā līdzfinansējums projektiem, kuros esam iesaistījušies: ūdenssaimniecības, atkritumu saimniecības, kultūras nama, bibliotēkas renovācija utt. Protams, arī mūsu novadu skar tas, kas visiem ir sāpīgi, - ekonomiskā aktivitāte valstī vēl aizvien ir tāda, kāda tā ir, un ļoti daudz cilvēku pašvaldībā griežas pēc palīdzības. Daudzi no viņiem pat vairs necer atrast (un pat nemeklē) darbu un uzskata, ka šie pabalsti viņiem pienākas. Protams, ka pēc likuma viņiem jau arī tie panākas, taču tas nav normāli, ka tādā veidā tiek tērēta pašvaldības nauda, jo pašvaldībai līdzekļi būtu jāiegulda attīstībā, infrastruktūras sakārtošanā utt., tā, lai labums no tiem būtu visiem iedzīvotājiem. Bet kopumā gads pagājis ļoti ātri, un, manuprāt, tas bijis gana sekmīgs.

Modelis ir diezgan optimāls

- Viss rit savu gaitu, dzīve jau uz vietas nestāv arī mūsu novadā. Protams, ir arī kļūdas, bet tas ir neizbēgami, jo šis ir tikai pirmais darba gads, taču kopumā domāju, ka tas bijis gana veiksmīgs. Sākotnēji lielākoties darbs ritēja pie pašvaldības struktūras sakārtošanas, lai atrastu īsto modeli. Šobrīd liekas, ka viss ir nostabilizējies un tā arī varētu darboties. Labi, ka turpinās visi iesāktie projekti, ir izdevies saglabāt visas pašvaldības iestādes un tās sekmīgi darbojas un attīstās. Runājot ar iestāžu vadītājiem, ir patīkami dzirdēt, ka, neraugoties uz ekonomiskajām grūtībām, ir diezgan liels optimisms, - vērtējot aizvadīto periodu, saka Varakļānu novada domes priekšsēdētāja Modra Vilkauša. - Daudz tiek runāts par to, vai jaunizveidotais novads ir pašpietiekams, bet domāju, ka arī mūsu novads tāds ir. Varbūt tas varēja būt nedaudz lielāks, tā, lai būtu ap 5000 iedzīvotāju (mums ir nedaudz pāri 4000), bet tā - mēs ļoti labi tiekam galā. Saimniecība ir labi pārskatāma. Zinām, kas kur notiek, ir kontakts ar cilvēkiem. Un, neraugoties uz visām bažām ieilgušās administratīvi teritoriālās reformas gaitā, šķiet, ka mūsu situācijā šāds modelis ir diezgan optimāls.
Daudz domājam par kopības izjūtas veidošanu, tas nav tik viegli. Bija tomēr trīs pašvaldības, katrā bija kaut kas atšķirīgs, un cilvēkiem jau patīk salīdzināt, kā bija tad un kā ir tagad, un vai tas ir pareizākais variants. Protams, jāmeklē labākie risinājumi, bet nekad jau visi nebūs apmierināti. Pašvaldība ir atvērta visiem ierosinājumiem, uzklausām iedzīvotāju viedokļus, vērtējumus gan sarunās, gan rakstiski. Paldies viņiem, jo bieži vien no malas ir labāk redzams, un tikai abpusējās diskusijās var nonākt pie kāda risinājuma. Bet gads ir pagājis neticami ātri, tas bijis notikumiem bagāts un reizē arī ļoti noslogots. Bieži vien darbdiena ir bijusi par īsu, lai visu paspētu laikā paveikt, reizēm nācies pieķert klāt gan vakara stundas, gan brīvdienas.

Ir iespēja manevrēt

- Gads bijis ļoti spraigs, jo vienlaicīgi sakrita gan ekonomiskā krīze, gan budžeta samazinājums, gan teritoriālā reforma, novadu veidošana, jaunas struktūras izveidošana, jauno sadarbības saišu nodibināšana, lai perspektīvā varētu maksimāli labi strādāt, un es domāju, ka mēs esam pietiekami veiksmīgi ar šiem nebūt ne vieglajiem uzdevumiem tikuši galā. Protams, nevar teikt, ka ir atrasts pats labākais variants, vienmēr ir, ko uzlabot, - atzīst Vidzemes lielākā - Madonas - novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters. - Novads kā struktūra ir iestrādājies. Vēl jau mums visiem kopā, novadā dzīvojošajiem, ir jāuztver jaunā situācija un jāpersonificē sevi kā novadā dzīvojošu, ne tikai sava pagasta lokālpatriotu - mēs visi taču esam Madonas novada iedzīvotāji. Domāju, ka arī deputāti ir ļoti labi šo jauno situāciju izpratuši, un būtībā problemātiku mēs skatāmies un risinām tur, kur tās problēmas tobrīd ir lielākas - tur arī tas risinājums tiek meklēts vai nu projekta pieteikuma vai finanšu piešķīruma formā, tā ka es šo pagājušo periodu vērtēju diezgan pozitīvi. Negribu piekrist arī bažām, ka nebūs vienmērīgas attīstības tik liela novada teritorijā. Mums ir saglabātas visas pagastu pārvaldes, ko nevar teikt par citiem lielajiem novadiem Latvijā, un mums ir tāda struktūra, ka cilvēkiem nevajadzētu izjust izmaiņas līdzšinējo pakalpojumu saņemšanā un arī gandrīz vai ierastajā apjomā, neraugoties uz budžeta samazinājumu. Mēs neesam likvidējuši skolas, bērnudārzus. Visa mūsu saimniecības infrastruktūra, pakalpojumi ir palikuši praktiski iepriekšējā līmenī. Pārvaldei gan ir samazināti štati, ir izmaksas samazinātas, bet orientācija ir uz to, ka pakalpojumam jābūt ne mazākam, ne sliktākam, un uz to mēs esam gājuši. Nevajadzētu kultivēt apziņu, ka kāda vieta paliks par nomali tikai tāpēc, ka ir izveidojies novads, gluži pretēji, ja mēs skatāmies kaut vai projektus (šobrīd mums ir aktīvi 37 projekti), lielākā daļa no tiem ir lauku teritorijās. Mums ir jārada viss, lai pakalpojumi būtu pieejami arī lauku teritorijās. Protams, nevarēsim katrā vietā piedāvāt mūzikas vai mākslas skolu vai lielo stadionu, bet pamatlietām ir jābūt nodrošinātām, tajā skaitā gan ceļu uzturēšana, gan kultūras dzīve, gan jautājums par bērnu nokļūšanu uz skolu un atpakaļ. Tas viss ir jāatrisina tā, lai cilvēkam nav vēlēšanās pamest vietu, kur viņš šobrīd dzīvo. Tas nav viegls uzdevums pie šī krītošā budžeta, bet reizē mums ir iespēja lielā novadā manevrēt ar finansēm, vairāk var amortizēt radušos negāciju. Katrā ziņā es domāju, ka novads ar saviem pirmā gada uzdevumiem ir veiksmīgi ticis galā. Ir jāstrādā, lai tas atbilstoši savam teritoriālajam un iedzīvotāju apjomam būtu arī attīstības līderos, un mēs tādi daudzās jomās arī esam. Ir varbūt tikai mazliet jādistancējas, lai to varētu novērtēt. Mēs ļoti ātri pierodam pie labām, sakārtotām lietām un uztveram to kā pašu par sevi saprotamu, bet, ja salīdzina ar citām teritorijām, tad var vislabāk redzēt, cik liels darbs ir izdarīts.

Gads kopumā bijis veiksmīgs

- Periods ir bijis gana sarežģīts. Ekonomiskā krīze atstāj iespaidu gan uz visiem iedzīvotājiem, gan cilvēku attiecībām, un strādāšana nav no tām vienkāršākajām, taču esam centušies visu sabalansēt budžeta līdzekļu ietvaros, - atzīst Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks. - Nevienu pašvaldības iestādi slēguši neesam. Centāmies saglabāt gan mākslas, gan mūzikas skolu, kas ir Madonas filiāle, lai bērni, kas ir iesākuši mācības, varētu tās turpināt. Vienīgi vairāk līdzekļu trūkst ceļu fondā, arī sociālajai palīdzībai līdzekļu apjoms pieaug, jo arvien vairāk iedzīvotāju griežas pēc dažādiem pabalstiem, un perspektīvā tur var rasties problēmas. Domāju, ka mums deputātu korpuss Lubānas novada domē ir ļoti apzinīgs, nopietni darbojamies, un visu, ko esam plānojuši šī gada laikā, lielos vilcienos arī esam paveikuši. Varbūt cītīgāk jāpiestrādā pie Eiropas līdzekļu piesaistes, bet arī tur ir jāvērtē, kas svarīgāks, jo visur vajadzīgs līdzfinansējums, lai gan tiek uzsvērts, ka 85 procenti ir Eiropas līdzekļu un 15 - pašvaldības, tomēr, kad saskaita visus nodokļus, beigās tuvu pie 50 procentiem sanāk. Protams, katrs projekts, ko var realizēt, ir svarīgs, tomēr reizē pieaug arī kredīta parādi. Bet kopumā, domāju, mūsu pašvaldība žēloties nevarētu. Ir renovēti abi kultūras nami - Lubānā un Meirānos, turpinās ūdenssaimniecības projekts, drīzumā iesniegsim projektu saistībā ar satiksmes drošību, ir izsludināta 2. kārta par energoefektivitātes paaugstināšanu pašvaldību sabiedriskajās ēkās, un mēs plānojam iesniegt 2 projektus. Šogad pēc ilgiem laikiem esam piesaistījuši apzaļumošanas speciālisti, līdz ar to jūtami gluži estētiski uzlabojas mūsu pilsētas seja. Tā ka kopumā, manuprāt, pirmais gads ir aizvadīts sekmīgi, un es saku paldies visiem deputātiem un domes administrācijas darbiniekiem, kas ir apzinīgi veikuši savus pienākumus.

Avots: Baiba Miglone, Madonas reģiona laikraksts "Stars", 01.07.2010

Foto: www.estars.lv

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties