#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Polija formulē stratēģiju ES kohēzijas politikas aizstāvībai
, 2010. gada, 20.augusts

Tuvojoties sarunām par Eiropas Savienības (ES) budžetu laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam, Varšava formulējusi savu stratēģiju, lai aizstāvētu līdzšinējo kohēzijas politiku, kuras ietvaros laikā no 2007. līdz 2013.gadam Polijai jāsaņem 67 miljardi eiro (46,9 miljardi latu).

12 lapaspušu garo dokumentu "Polijas un poļu valdības pozīcija jautājumā par kohēzijas politiku pēc 2013.gada" Ārlietu ministrija apstiprinājusi 30.jūlijā, un Varšavas pārstāvjiem tas kalpos kā vadlīnijas sarunu gaitā Briselē. Dokumentā, kas nonācis poļu laikraksta "Gazeta Wyborcza" rīcībā, izklāstīti politiskie argumenti par labu līdzšinējās kohēzijas politikas saglabāšanai tuvāko gadu laikā.

Kohēzijas politika ir "integrācijas veicinātāja" un "vairo visu Eiropas reģionu izaugsmes iespējas un globālo konkurētspēju", kamēr "Eiropa piedzīvo finansiāli un ekonomiski smagu periodu, kas atstāj iespaidu uz tās politisko vienotību," teikts dokumentā. Dokumentā uzsvērts, ka izlīdzināšanas pakete, kurai atvēlēti 347 miljardi eiro un kurā ietilpst Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds, jāsaglabā kā viens veselums vai pat jāapvieno ar Eiropas Globalizācijas koriģēšanas fondu, kura programmām tiek tērēti 3,5 miljardi.

Varšava ierosina palielināt kohēzijas politikas institucionālo nozīmīgumu, organizējot par kohēzijas jautājumiem atbildīgo ministru ikmēneša sanāksmes. Polija uzskata, ka līdzekļu sadalei arī turpmāk jānotiek atbilstoši tā sauktajai "Berlīnes formulai", kas dod priekšroku reģioniem ar zemu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju un augstu bezdarba līmeni, kuru lielākā daļa atrodas Austrumeiropā jeb tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs. Tajā pašā laikā Varšava aicina dot lielāku brīvību pašām dalībvalstīm noteikt līdzekļu izmantošanas prioritātes.

Vienlaikus poļu diplomāti centīsies panākt noteikumu atvieglošanu atskaišu iesniegšanai par izlietotajiem līdzekļiem. Piemēram, Varšava uzskata, ka par administratīvām kļūdām nav jāpiemēro soda sankcijas, bet valstīm, kuras labi pārvaldījušas ES atvēlētos līdzekļus, jāsaņem atalgojums piecu procentu apmērā no attiecīgo programmu ietvaros piešķirtajām summām.

Debates par ES budžetu laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam sāksies pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) publicēs izdevumu prognozes, kas sagaidāms vai nu 21. vai 28.septembrī. Tomēr īstu sparu tās iegūs tikai nākamā gada aprīlī, kad EK nāks klajā ar oficiālo budžeta projektu. Vislielākā ietekme šajās debatēs būs valstīm, kuras veic vislielākās iemaksas ES budžetā - Vācijai, Francijai, Lielbritānijai, Itālijai un Spānijai. Tomēr arī Varšavas pozīcijas nav vājas, jo 2011.gada otrajā pusē tā pārņems ES rotējošo prezidentūru. Bez tam pašreizējais ES budžeta komisārs Janušs Levandovskis ir polis un viņam ir tuvas attiecības ar Polijas valdošās partijas "Pilsoniskā platforma" (PO) politiķiem.

Avoti EK izteicās, ka Polijas pozīcija kohēzijas politikas jautājumā bijusi viegli paredzama, jo Varšava, protams, vēlas saglabāt tai atvēlēto Eiropas līdzekļu plūsmu. Tomēr viens no avotiem norādīja uz risku, ka, ņemot vērā sāpīgos taupības pasākumus visā ES, sarunu laikā atkal savu galvu varot pacel "reģionālās attīstības renacionalizācijas" bubulis, ar to saprotot viedokli, ka katrai dalībvalstij pašai jārūpējas par savām nabadzīgajām teritorijām, nevis jāveido kopīgi fondi.

Kohēzijas politika var arī kļūt par "bandinieku uz milzīgā šaha dēļa", uz kura ES bagātās valstis izspēlēs partiju ar EK, solot, ka tās atvēlēs lielākas summas ES budžetam, ja mazāk līdzekļu tiks tērēts kohēzijas programmām un lielāka to daļa nonāks atpakaļ bloka lielvaru kasēs citu budžeta pozīciju ietvaros. Tomēr ES amatpersonas uzsver, ka kohēzijas politika Briselē tiek vērtēta ļoti augstu, jo uzturot "ES garu un mērķi". "Vaicāt, kāpēc Vācijai būtu jāmaksā, lai kāds Polijas reģions kļūtu bagātāks, ir pārāk vienkāršoti un maldinoši. Ja cilvēki, piemēram, Lodzā kļūs pārtikušāki, viņi pirks vācu automašīnas. Tas vācu uzņēmumiem radīs jaunu tirgu," norādīja viens no avotiem.

Ziņu aģentūra LETA/ Nozare

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties