#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Risinājumi nabadzībai un sociālai atstumtībai Baltijā
, 2010. gada, 27.maijs

Dalījums „jaunajās” un „vecajās” Eiropas valstīs īsti neparādās kā robežšķirtne ne, vērtējot objektīvos rādītājus, ne - subjektīvo uztveri. Lai gan jārēķinās, ka nabadzības riska slieksnis dažādās valstīs atšķiras, statistikas dati par 2008.gadu liecina, ka, piemēram, nabadzības riska apdraudēto īpatsvars Čehijā (9%) un Slovākijā (11%) ir būtiski mazāks par vidējiem rādītājiem ES (17%), bet zemāk par tiem atrodas ne tikai vairākas jaunās ES dalībvalstis (t.sk. Baltijas valstis – Latvija 26%, Lietuva – 20%, Igaunija – 19%), bet arī Spānija (20%), Grieķija (20%), Lielbritānija (19% provizoriski), Itālija (19%) un Portugāle (18%)

Arī raksturojot ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā (Džini koeficientu), vērojams, ka salīdzinoši mazākas atšķirības kā ES kopumā (31) ir Slovēnijā (23), Slovākijā (24), Čehijā (25) un Ungārijā (25%), kas ir starp sešām ES valstīm ar mazākajām atšķirībām ienākumu sadalījuma nevienlīdzības ziņā, kamēr starp valstīm ar lielāko nevienlīdzības rādītāju - atrodas Grieķija (33), Lielbritānija (34) un Portugāle (36).

Atšķirības vērojamas arī Baltijas valstu vidū, un, lai arī vairākos aspektos tās nav ļoti lielas, tomēr jāsecina, ka Igaunijas rādītāji kopumā ir labākie, bet Latvijai tie ir vissliktākie. Jāpiebilst, ka, arī salīdzinot pēc nabadzības riska rādītājiem (26%) un nevienlīdzības rādītājiem (Džini koeficienta) (38), Latvija ir pēdējā vietā ES.

Arī, raksturojot subjektīvos priekšstatus par nabadzību, tās izplatību, jāsecina, ka nav vērojama sakarība, ka jauno ES dalībvalstu rādītāji ir sliktāki nekā „vecajām” ES valstīm. Piemēram, tam, ka nabadzība ir valstī ir izplatīta biežāk nekā caurmērā ES (73%) piekrituši arī Portugāles (88%), Francijas (86%), Grieķijas (84%), Beļģijas (75%) un Itālijas (75%) iedzīvotāji. Tiesa, visas trīs Baltijas valstis šajā ziņā ir zem vidējiem rādītājiem – Latvija ir 4. Vietā no beigām (89%), Lietuva – 8. (79%), bet Igaunija – 13. (73%).

Novērtējot savas mājsaimniecības situāciju, vidēji 20% ES iedzīvotāju ir atzinuši sevi par nabadzīgiem. Interesanti, ka šajā ziņā Baltijas valstu iedzīvotāju vērtējums ir tuvs vidējiem rādītājiem un arī savstarpēji – Lietuvā 26% uzskata, ka viņi ir nabadzīgi, Latvijā – 25%, bet Igaunijā – 24% (viskritiskāk šajā ziņā bija noskaņoti Bulgārijas (60%), Ungārijas (48%) un Portugāles (41%) iedzīvotāji, kamēr Nīderlandē un Luksemburgā to atzīst attiecīgi 8% un 9%.

Ja raksturo iedzīvotāju uzskatus par nabadzības līmeņa izmaiņām valstī, tad jāsecina, ka ES iedzīvotāji caurmērā bijuši kritiski noskaņoti – 84% iedzīvotāju uzskata, ka pēdējo 3 gadu laikā nabadzības līmenis viņu valstī ir pieaudzis. Kritiskāk nekā caurmērā noskaņoti bija arī veco ES valstu Francijas (93%), Grieķijas (91%), Spānijas (91%), Vācijas (89%) un Beļģijas (86%) iedzīvotāji. Arī visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāji ir noskaņoti kritiskāk nekā ES valstīs kopumā – Latvija ir pēdējā vietā kopā ar Ungāriju (97%), Lietuva – 7.vietā no beigām (90%), bet Igaunija – 10.vietā no beigām (87%).

Jāatzīmē gan, ka viedoklis par to, ko visvairāk apdraud nabadzība, ES valstīs ir vienots: izņemot Lielbritāniju un Rumāniju, kur par visapdraudētāko grupu tiek uzskatīta veci cilvēki, citās valstīs par vislielāko riska grupu tiek uzskatīta bezdarbnieki (vidēji ES 56%). Nabadzības risku bez darba palikušajiem apliecina arī statistikas dati. Nabadzības riska indekss bezdarbniekiem (Eurostat, 2008) vidēji ES ir 44%(provizoriski dati (p)) (iedzīvotājiem vidēji 17%(p)). Jāatzīmē, ka vairākās valstīs (t.sk. visās Baltijas valstīs) šis rādītājs pārsniedz 50% - Igaunijā (61%), Vācijā (56%), Bulgārijā (55%) Lielbritānijā (provizoriski 55%), Latvijā (53%), Luksemburgā (52%), Lietuvā (51%). Jāpiebilst, ka Baltijas valstīs bezdarba līmenis saskaņā ar statistikas datiem ir augstāks nekā ES kopumā, un arī bažas zaudēt darbu – lielākas. Pārliecināti par to, ka tuvāko mēnešu laikā saglabās darbu ir 52% Lietuvas, 61% Latvijas un 69% Igaunijas iedzīvotāju (vidēji ES – 78%).

Salīdzinājumam, nabadzības riska rādītājs vecajiem cilvēkiem (65 un vairāk gadus veciem) vidēji ES ir 19%. Jāuzsver gan, ka vairākās valstīs tas ir ievērojami lielāks. Vissliktākajā situācijā šajā ziņā ir vecie cilvēki Latvijā, kur šis rādītājs ir 51%. Otrs sliktākais rādītājs ir bijis Kiprā - 49%. Sliktāki rādītāji kā caurmērā ES ir arī pārējās Baltijas valstīs - Igaunijā (39%) un Lietuvā (29%). Šai sakarā interesanti atzīmēt, ka Latvijas iedzīvotāji ir biežāk nekā caurmērā ES valstīs vecos ļaudis atzinuši par vienu no visvairāk nabadzības apdraudētajām iedzīvotāju grupām (54%), bet Lietuvā (39%) un Igaunijā (26%) šis rādītājs ir pat zemāks nekā ES kopumā (41%).

Interesanti atzīmēt, ka subjektīvā izstumtības sajūta Baltijas valstu iedzīvotājiem ir zemāka nekā ES iedzīvotājiem kopumā (15%): Latvijā 13% domā, ka ir atstāts ārpus sabiedrības, Lietuvā – 11%, bet Igaunijā – 10%. Vissliktāk šajā ziņā jūtas Čehijas (36%), Bulgārijas (30%) un Austrijas (26%) iedzīvotāji.

Raksturojot iespējamos risinājumus cīņai ar nabadzību, jāatzīmē, ka visbiežāk ES iedzīvotāji uzskata, ka galvenā atbildība par to ir jāuzņemas valdībai (53%). To, ka vislielākā atbildība jāuzņemas pašiem iedzīvotājiem, uzskata 13% iedzīvotāju, 9% - ES, bet 7% - pašvaldības un NVO vai labdarības organizācijām. Jāatzīmē, ka Latvija (77%) un Lietuva (73%) ir starp valstīm, kur valdība par galveno atbildīgo tiek uzskatīta visbiežāk. Vēl biežāk tas ir norādīts Bulgārijā (85%) un Ungārijā (80%). Arī Igaunijā (64%) tas norādīts biežāk nekā ES kopumā (interesanti, ka Igaunijā pašu iedzīvotāju atbildība ir uzsvērta biežāk (19%) nekā ES kopumā. Lietuvā šis rādītājs sakrīt ar vidējo (13%), bet Latvijā tas atzīts retāk (10%). Eirobarometer 321 pētījums apliecina, ka Latvijā, kur ekspektācijas attiecībā pret valdību ir visaugstākās Baltijā, tās darbībām, cīņā ar nabadzību uzticas visretāk (14%). Salīdzinājumam Lietuvai šajā jautājumā valdībai uzticas 27%, bet Igaunijā 37%, kas ir pat nedaudz biežāk nekā ES kopumā (36%).

Interesanti atzīmēt arī risinājumus, ko Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata par labākajiem nabadzības līmeņa mazināšanai. Visbiežāk par tādu tiek atzīta nodarbinātības veicināšana – 61% uzskata, ka, lai palīdzētu cilvēkiem izkļūt no nabadzības, viņiem ir jāpiedāvā darbs. Tas ir bijis biežāk atbalstītais risinājums visās ES valstīs, izņemot Luksemburgu un Rumāniju. Visās trīs Baltijas valstīs uzskatu, ka par prioritāti jāatzīst nodarbinātības veicināšana, atbalstīja biežāk nekā caurmērā (Lietuvā 75%, Latvijā 74%, Igaunijā 72%). Šai sakarā interesanti atzīmēt, ka Igaunijā kā otrs biežāk minētais risinājums bijis apmācības un kvalifikācijas celšanas piedāvājums (54%), kamēr Lietuvā tas bijis 3 .vietā (40%), bet Latvijā - 5.vietā (27%) (Vidēji ES tas bija 3.vietā un to atbalstīja 38%). Otrais ES iedzīvotāju biežāk atbalstītais risinājums – ekonomiskās izaugsmes nodrošināšana, lai uzlabotu dzīves kvalitāti kopumā (42%), bijis arī otrs biežāk minētais Lietuvā (63%) un Latvijā (58%), bet Igaunijā tas ierindojies 3.vietā (44%). Savukārt Latvijā 3.populārākais risinājums nabadzības risināšanai bijis pietiekama un regulāra sociālo pabalstu/pensiju celšana, ko izvēlējās 40%. (ES kopumā tas bija 5.vietā (32%)). Igaunijā tas bija 5.vietā (32%), bet Lietuvā – 4.vietā (31%).


IZPRATNE PAR NABADZĪBU

Absolūtā nabadzība parasti tiek definēta kā izdzīvošanai vai pamatvajadzību apmierināšanai nepieciešamo materiālo vai finanšu resursu trūkums, kamēr relatīvā nabadzība nozīmē būt izslēgtam no dzīvesveida, kas tiek uzskatīts par pieņemamu sabiedrībā, kurā indivīds dzīvo.

Izšķir objektīvo un subjektīvo pieeju nabadzības mērīšanā. Objektīvā pieeja attiecas uz indivīda dzīves kvalitātes objektīvajiem aspektiem, visbiežāk noteiktiem kā pieejamajiem resursiem (ienākumi vai patēriņš), savukārt subjektīvā nabadzība ir rezultāts cilvēku uzskatiem, uztverei un sajūtām par savu situāciju un labklājību. Relatīvā nabadzība ir cieši saistīta ar ienākumu nevienlīdzību. Faktiski relatīvā nabadzība ir sekas ienākumu sadalījumam sabiedrībā.

IZPRATNE PAR SOCIĀLO ATSTUMTĪBU

Sociālā atstumtība ir vairāku dimensiju marģinalizācijas process, kam piemīt gan ekonomiskais, gan arī sociālais, kultūras, un politiskais aspekts. Tā ir saistīta ar nepietiekamu sociālo līdzdalību, nepietiekamu sociālo integrāciju un nespēju piedalīties sabiedrībā notiekošajos procesos. Tādējādi sociālā atstumtība nozīmē līdzdalības trūkumu, atrautību un nošķirtību no sabiedrības. Ar atstumtību no sabiedrības saprot izstumtību tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība un tautsaimniecība, no vienas puses, un sociālo attiecību un sakaru trūkums, no otras puses. Sociāli atstumts cilvēks nespēj piekļūt pakalpojumiem un precēm, nespēj īstenot savas tiesības un izmantot iespējas, jo pastāv šķēršļi, kas to liedz, piemēram, vides nepieejamība, sabiedrības aizspriedumi, emocionālā un fiziskā vardarbība u.c.

CILVĒKDROŠĪBAS JĒDZIENS

Ikviens cilvēks reizēm var izjust nedrošību. Viens atsevišķs gadījums, ja nav pārlieku traumatisks, parasti nerada ekstrēmu nedrošību. Cilvēks ar augstu drošumspēju (securitability) var izvairīties no nedrošām situācijām un atjaunot drošības izjūtu. Tomēr hroniska nabadzība vai ekonomiskas vai citas krīzes radīta trauma var pārgrūst cilvēkus pāri drošības slieksnim, liekot tiem zaudēt spējas rīkoties un bieži vien attīstot negatīvus mehānismus, lai tiktu galā ar situāciju.

Lai palīdzētu cilvēkiem izkļūt no nabadzības un sociālās atstumtības situācijas, ir nepieciešams stiprināt to drošumspēju (securitability). To iespējams panākt šādā veidā:
1. Identificēt cilvēku grupas, kas ir pāri vai tuvu drošības slieksnim (kad tie vairs nespēj panākt izmaiņas saviem spēkiem);
2. Identificējot faktorus, kas izraisa lielāko nedrošības/ apdraudējuma sajūtu (reālo un iedomāto);
3. Identificēt prioritāros drošumspējas faktorus, kas var palīdzēt cilvēkiem justies un būt drošībā;
4. Identificēt drošības sniedzējus dažādos līmeņos:
a. Cilvēks pats;
b. Ģimene, tuvi draugi;
c. Pilsoniskā sabiedrība: sociālie tīkli, kopienas un NVO;
d. Pašvaldības un valdība;
e. Starptautiskā līmenī (ES līmeņa risinājumi);
5. Attīstīt drošības stratēģiju, izlemjot kādi pasākumi nepieciešami un kādā līmenī, lai samazinātu reālo un iedomāto nedrošību;
6. Prioritizēt pasākumus balstoties uz draudu būtiskumu un spējām īstenot pasākumus.

EIROPAS SAVIENĪBAS INICIATĪVAS NABADZĪBAS UN SOCIĀLĀS ATSTUMTĪBAS MAZINĀŠANAI

2010.gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Katra ES dalībvalsts plāno un īsteno pasākumus, kuru mērķis ir aktualizēt sabiedrībā nabadzības un sociālās atstumtības jautājumus, meklējot risinājumus to apkarošanai. Vienlaikus pastāv arī vairākas ES līmeņa iniciatīvas.

• ES sociālās iekļaušanas stratēģija. Sociālās iekļaušanas stratēģija iedrošina dalībvalstis koordinēt to pieejas cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību un noteikt tās par savas politiskās programmas prioritātēm.
Vairāk informācijas: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=751&langId=en
• Finansējums. Eiropas Savienība finansiāli atbalsta iniciatīvas cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, izmantojot trīs galvenos finansēšanas instrumentus:
- Eiropas Sociālais fonds ir paredzēts nodarbinātības atbalstam un dzīves standartu paaugstināšanai visā ES. Vadošais princips ir investīcijas izglītībā un apmācībā.
Vairāk informācijas: http://ec.europa.eu/employment_social/esf/index_lv.htm
- Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds atbalsta cilvēkus, kas ir zaudējuši savu darbu globalizācijas rezultātā, palīdz darba ņēmējiem, kas atlaisti vispārējo tirdzniecības modeļu pārmaiņu dēļ, pēc iespējas drīz atrast citu darbu. Pieteikumus uz fonda līdzekļiem iesniedz dalībvalstis. Privātpersonām vai uzņēmumiem, ko skar atlaišana un kas vēlas izmantot fonda piedāvātās iespējas, jāvēršas savas valsts iestādēs.
Vairāk informācijas: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=lv&catId=326
- Programma PROGRESS ir ES nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma. Tās mērķis ir veicināt uzlabojumus šādās jomās:
 nodarbinātība,
 sociālā iekļaušana un aizsardzība,
 darba apstākļi,
 nediskriminācija,
 dzimumu līdztiesība.
Vairāk informācijas: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=327&langId=lv

 
NABADZĪBAS RAKSTUROJUMS BALTIJAS VALSTĪS

Jāatzīmē, ka Baltijas iedzīvotāju uzskati par nabadzības izplatību viņu valstī pārsniedz vidējos ES rādītājus – ja vidēji ES nabadzību par kopumā izplatītu (ļoti izplatītu vai diezgan izplatītu) parādību uzskata 73% iedzīvotāju, tad Lietuvā šis rādītājs ir 79%, bet Latvijā – 89%. Turklāt Latvijā 42% iedzīvotāju ir atzinuši par ļoti izplatītu. (Igaunijā kopējais rādītājs neatšķiras no vidējā rādītāja ES).

Jāpiebilst, ka iedzīvotājiem ir bijis arī ļoti kritisks viedoklis par situācijas izmaiņām. Lai arī ES vidēji valda priekšstats par to, ka nabadzības līmenis ir pieaudzis (84%), tad Igaunijā šis rādītājs ir 87%, Lietuvā – 90%, bet Latvija arī šajā jomā ir pēdējā vietā – to, ka nabadzības līmenis pēdējo 3 gadu laikā ir pieaudzis, uzskata 97% iedzīvotāju, t.sk. 62% pieaugumu ir atzinuši par „ļoti lielu”.

Uzskati par nabadzības izplatību valstī (%)
ES (27) Igaunija Latvija Lietuva
Ļoti izplatīta 20 17 42 24
Diezgan izplatīta 53 56 47 55
Ne pārāk izplatīta 23 25 10 19
Nemaz nav izplatīta 2 1 0 0
Avots: Eurobarometer 321, 2009

Uzskati par nabadzības līmeņa izmaiņām valstī pēdējo 3 gadu laikā (%)
ES (27) Igaunija Latvija Lietuva
Ļoti pieaudzis 28 41 62 36
Nedaudz pieaudzis 56 46 35 54
Nedaudz samazinājies 6 4 1 4
Ievērojami samazinājies 1 1 0 0
Nav mainījusies (spontāni minēts 6 5 1 3
Avots: Eurobarometer 321, 2009

Nabadzība parādās kā nopietns drauds dzīves kvalitātei un arī drošumspējai – pēc iedzīvotāju domām, nabadzība nozīmē ne tikai šībrīža vajadzības - iespējas iegūt pieņemamu mājokli, paēst un saņemt medicīnisko aprūpi, bet arī nodrošināt sev labklājību nākotnē, jo samazina iespējas iegūt izglītību (īpaši augstāko izglītību vai tālākizglītību), atrast darbu vai sākt savu uzņēmējdarbību. Turklāt, pēc iedzīvotāju domām, nabadzība ir šķērslis sociālo kontaktu uzturēšanai, kas ir nozīmīgs drošumspējas veicinātājs, jo var sniegt gan materiālo, gan psiholoģisko atbalstu vajadzības gadījumā.

Nabadzības radītie draudi
Nabadzīgiem cilvēkiem tiek nopietni apdraudēta iespēja... ES (27) Igaunija Latvija Lietuva
Iegūt pieņemamu mājokli 48 71 70 66
Iegūt labu pamata skolas izglītību 23 11 41 23
Iegūt augstāko izglītību vai tālākizglītību 41 47 76 64
Atrast darbu 35 22 49 44
Uzturēt draugu un paziņu loku 16 11 21 22
Saņemt medicīnisko palīdzību vajadzības gadījumā 24 30 77 35
Vismaz reizi dienā paēst siltu maltīti 22 22 46 23
Saņemt bankas kontu 28 13 34 28
Izmantot komunikācijas līdzekļus (tādus kā telefons vai internets) 30 32 49 34
Sākt savu uzņēmējdarbību 58 66 82 73
Avots: Eurobarometer 321, 2009

Eurobarometer dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji jūtas sliktāk, pat salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm. Arī objektīvie – statistikas dati apliecina, ka kopumā Latvija ir sliktākā situācijā. Salīdzinot ES valstu rādītājus par nabadzības risku, jāsecina, ka Baltijas valstis ir starp visvairāk apdraudētajām šajā jomā – Igaunija, kurā nabadzības riskam ir pakļauti 19% iedzīvotāju, 2008.gadā bijusi 19.-21.vietā, Lietuva ar rādītāju - 20 – 22.-24. vietā, bet Latvija, kurā nabadzības riskam ir pakļauti 26% – pēdējā 27.vietā. Tiesa, nabadzības riska slieksnis Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā.

Nabadzības riska indeksa (pēc sociālajiem transfertiem) dinamika
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
ES valstis (27) : : : : : : : 17 17
Jaunās ES dalībvalstis (12) : : : : : : : 18 17
Igaunija 18 18 18 18 20 18 18 19 19
Latvija 16 : : : : 19 23 21 26
Lietuva 17 17 : : : 21 20 19 20
Avots: Eurostat [ilc_sip1a]

Nabadzības riska slieksnis, pie kura vienas personas mājsaimniecība tiek atzīta par esošu nabadzības riska zonā, 2008
ES (27) Igaunija Latvija Lietuva
Eiro : 277 242 209
Pirktspējas līmenis* : 388 367 350
Avots: Source: SILC 2008, Income data 2007; http://www.2010againstpoverty.eu/about/factsandfigures.html?langid=en
* Pirktspējas līmenis ("PSL") ir mākslīga kopēja valūtas vienība, ko Eiropas Savienībā izmanto ekonomikas summāro rādītāju apjoma izteikšanai, lai veiktu telpiskus salīdzinājumus tādā veidā, kas ļauj likvidēt cenu atšķirības dalībvalstīs

Analizējot dažādu sociāldemogrāfisko grupu nabadzības risku, jāsecina, ka Baltijas valstīs augstākam nabadzības riskam ir pakļauti gados vecāki cilvēki. Kā redzams, vissliktākajā situācijā ir gados vecāki cilvēki, kuri dzīvo vieni paši. Salīdzinoši lielākam riskam ir pakļautas arī ģimenes, kurās ir apgādībā esoši bērni (īpaši, ja tā ir nepilna ģimene vai daudzbērnu ģimene). (www.csb.gov.lv)


Nabadzības riska indekss (pēc sociālajiem transfertiem), 2008*
ES (27) Jaunās ES dalībvalstis (12) Igaunija Latvija Lietuva
Pavisam 17 17 19 26 20
1 personas mājsaimniecības - pavisam 26 27 52 61 48
1 personas mājsaimniecības - sievietes 28 28 58 67 51
Nepilna ģimene (vismaz viens apgādībā esošs bērns) 35 35 39 42 48
2 pieaugušie, 3 un vairāk apgādībā esoši bērni 26 38 21 38 46
1 personas mājsaimniecības 65 gadi un vecākas 28 29 79 83 60
2 pieaugušie bez apgādībā esošiem bērniem (vismaz viens 65 gadi un vecāks) 16 13 14 47 16
Visas mājsaimniecības ar apgādībā esošiem bērniem 18 20 15 21 19
Visas mājsaimniecības bez apgādībā esošiem bērniem 15 14 24 32 21
Avots: Eurostat (*Eurostat atzīmēti kā 2008.gada dati, bet attiecas uz 2007.gadu)[ ilc_li03]

Tiesa, kā redzams nākamajā tabulā, arī atrašanās darba attiecībās automātiski nenodrošina labklājību, un sliktākā situācijā ir cilvēki, kam nav pastāvīgu darba attiecību.

Nabadzības riska indekss atkarībā no nodarbinātības statusa (2008)
ES (27) Igaunija Latvija Lietuva
Strādājošie (18+) 8(p) 7 11 9
Pastāvīgs līgums 5(p) 6 10 7
Pagaidu līgums 13(p) 5 18 14
Bezdarbnieki 44 (p) 61 53 51
Citi (neaktīvie) 27 (p) 32 33 32
Avots: Eurostat 2008, (p) provizoriskie dati [ilc_sis1c, ilc_iw05]

Šajā sakarībā interesanti analizēt iedzīvotāju uztveri par sociālajām grupām, kas pakļautas lielākam riskam. Jāatzīmē, ka gan ES kopumā, gan Baltijas valstīs par vislielāko risku nokļūšanai nabadzībā tiek atzīts bezdarbs. Starp trim biežām minētajām riska grupām visās trīs valstīs ir arī invalīdi un cilvēki, kuri ilgstoši slimo, bet trešā atbilde atšķiras. Lietuvā kā trešā grupa ir minēti cilvēki ar atkarībām, Latvijā – veci cilvēki, bet Igaunijā cilvēki ar atkarībām un cilvēki ar nestabilu darbu.

Nabadzības riska grupas iedzīvotāju uztverē (%)
Vislielākajam nabadzības riskam pakļautā grupa (līdz 4 atbildēm) ES (27) Igaunija Latvija Lietuva
Bērni 20 9 15 7
Jaunieši 21 21 18 14
Veci cilvēki 41 26 54 39
Bezdarbnieki 56 63 63 69
Cilvēki nestabilā darbā 29 40 17 10
Sievietes 6 4 5 4
Invalīdi un cilvēki, kuri ilgstoši slimo 29 44 46 44
Cilvēki ar garīgās veselības problēmām 13 13 13 16
Vientuļie vecāki 23 35 22 15
Cilvēki ar zemu izglītības , apmācības vai kvalifikācijas līmeni 31 37 21 26
Imigranti 15 3 2 1
Romi (čigāni) 6 2 4 8
Cilvēki, kuri cieš no atkarībām (narkotikām, alkohola vai citas atkarības) 26 40 27 55
Avots: Eurobarometer 321, 2009

Lai detalizētāk novērtētu iedzīvotāju labklājību, tiek izmantoti arī indikatori, kas ļauj novērtēt mājsaimniecības dzīves līmeni - t.i., cik lielā mērā finansiālu apsvērumu dēļ mājsaimniecība ir spiesta atteikties no noteiktiem materiāliem labumiem. Jāatzīmē, ka arī šajā aspektā Baltijas valstīs sliktākā situācijā ir gados vecāki iedzīvotāji, bet starp trim Baltijas valstīm zemākie rādītāji ir Latvijai. Tomēr jāatzīmē, ka analizējot šo rādītāju izmaiņas, apskatītajā laika periodā ir vērojama situācijas uzlabošanās

Materiālā nenodrošinātība (nav pieejami vismaz 3 no 9 materiālajiem labumiem*) , 2008
ES27 Igaunija Latvija Lietuva
Kopumā 17(s) 12 35 27
Bērni vecumā 0-17 20(s) 13 36 25
Iedzīvotāji vecumā 65+ 16(s) 15 50 37
Avots: Source: SILC 2008, [ilc_sip8]
* (1)tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, (2) atļauties vienu nedēļu ilgas brīvdienas ārpus mājām, (3) samaksāt īri vai komunālo pakalpojumu rēķinus, (4) katru otro dienu atļauties maltīti ar gaļu, vistu vai zivi, ja vēlas, (5) uzturēt siltu mājokli, (6) Veļas mazgājamā mašīna), (7) krāsu televizors, (8) Telefons, (9) personiskā automašīna.

Materiālā nenodrošinātība (nav pieejami vismaz 3 no 9 materiālajiem labumiem*)
2003 2004 2005 2006 2007 2008
ES valstis (27) : : : : 18 17
Jaunās dalībvalstis (12) : : : : 40 35
Igaunija : 21 27 18 15 12
Latvija : : 56 50 45 35
Lietuva : : 52 41 30 27
Avots: Eurostat, SILC [ ilc_sip8]


NABADZĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI

• Bezdarbs
Pēc iedzīvotāju novērojumiem, bezdarbs ir viens no galvenajiem nabadzības līmeni ietekmējošiem faktoriem, un to apliecina arī statistikas dati. Ja no strādājošajiem iedzīvotājiem nabadzības risks skar 8%, tad starp bezdarbniekiem šis rādītājs ir 44%. Arī sabiedriskais viedoklis apgalvo, ka tieši bezdarbs ir galvenais nabadzības risks. Saskaņā ar statistikas datiem bezdarba līmenis Baltijas valstīs pārsniedz ES vidējos rādītājus un visaugstākais bezdarba līmenis ir vērojams tieši Latvijā. Runājot par ilgstošo bezdarbu, tā līmenis laika periodā no 2006.līdz 2008.gadam bija samazinājies, tomēr 2009.gadā atkal pieauga.

Bezdarba līmenis
04.09. 05.09. 06.09. 07.09. 08.09. 09.09. 10.09. 10.09. 11.09. 01.10. 02.10. 03.10.
ES (27) 8.7 8.8 8.9 9.1 9.2 9.3 9.4 9.4 9.4 9.5 9.6 9.6
Igaunija 13.5 13.5 13.5 15.2 15.2 15.2 15.5 15.5 15.5 : : :
Latvija 15.4 16.4 17.2 18 18.8 19.7 19.9 20.3 20.4 20.9 21.6 22.3
Lietuva 13.6 13.6 13.6 14.4 14.4 14.4 15.8 15.8 15.8 : : :
Avots: Eurostat [teilm020]

Ilgstošais bezdarbs (%)
1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
ES (27) : : 4.0 3.9 4.0 4.1 4.2 : 3.7 3.1 2.6 3.0
Igaunija 4.2 5.0 6.3 6.1 5.4 4.6 5.0 4.2 2.9 2.3 1.7 3.8
Latvija 7.9 7.6 7.9 7.2 5.5 4.4 4.6 4.1 2.5 1.6 1.9 4.6
Lietuva 7.5 5.3 8.0 9.3 7.2 6.0 5.8 4.3 2.5 1.4 1.2 3.2
Avots: Eurostat [ une_ltu_a]

• Nevienlīdzība
Jāatzīmē, ka Baltijas valstu iedzīvotāju uzskatos nabadzība ir cieši saistīta ar nevienlīdzību. Nabadzības pastāvēšanu vairāk nekā puse Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju saista ar netaisnību sabiedrībā. Arī Igaunijā tas ir biežāk minētais nabadzības iemesls. Iedzīvotāji arī esošo situāciju ienākumu sadalē vērtē kritiski.

Uzskati par nabadzības pastāvēšanas iemesliem (%)
Galvenais iemesls, kāpēc ir nabagi..... ES (27) Igaunija Latvija Lietuva
Viņiem nav paveicies 13 13 10 10
Viņi ir slinki un bez gribasspēka 16 19 16 23
Mūsu sabiedrībā ir liela netaisnība 47 38 56 51
Tas ir neizbēgams progresa sastāvdaļa 16 24 11 12
Avots: Eurobarometer 321, 2009

Uzskati par nevienlīdzību
PILNĪGI PIEKRĪT ES (27) Igaunija Latvija Lietuva
Ienākumu nevienlīdzība mūsu valstī ir daudz par lielu 52 75 82 70
Avots: Eurobarometer 321, 2009

Arī faktiskie dati apliecina, ka Baltijas valstīs ekonomiskās nevienlīdzības rādītāji ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā. Salīdzinot Džini koeficientu ES valstīs jāsecina, ka Igaunija ir 17.-19.vietā (2008.gadā tas atbilst vidējiem rādītājiem ES), Lietuva – 22.-23. vietā, bet Latvija – pēdējā – 27.vietā. Arī pēc S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indeksa, Latvija 2008.gadā atradās pēdējā vietā ES, Igaunija ar rādītāju, kas atbilst vidējiem rādītājiem ES, bija 17 vietā, bet Lietuva – 22.-23.vietā.

Nevienlīdzība ienākumu sadalījumā (Džini koeficients)
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
ES valstis (27) : : : : : 30 30 31 31
Jaunās ES dalībvalstis (12) 32 31
Igaunija 36 35 35 34 37 34 33 33 31
Latvija 34 : : : : 36 39 35 38
Lietuva 31 31 : : : 36 35 34 34
Avots: Eurostat[ ilc_sic2]

S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss
GEO/TIME 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
ES valstis (27) : : : : : 4.9 4.8 5.0 5.0
Jaunās ES dalībvalstis (12) : : : : : : : 5.5 5.2
Igaunija 6.3 6.1 6.1 5.9 7.2 5.9 5.5 5.5 5.0
Latvija 5.5 : : : : 6.7 7.9 6.3 7.3
Lietuva 5.0 4.9 : : : 6.9 6.3 5.9 5.9
Avots: Eurostat {ilc_sic1]


VĒLAMĀ SOCIĀLĀ POLITIKA

Iedzīvotāju aptaujas apliecina, ka cīņa ar nabadzību un sociālās atstumtības mazināšana tiek uzskatīta par ļoti nopietnu problēmu – 2009.gada nogalē Baltijas valstīs vairāk nekā 90% aptaujāto piekrita, ka šīs problēmas risināšanai nepieciešama steidzama valdības rīcība, tomēr priekšstati par vēlamo rīcību ir neviennozīmīgi.

Nabadzības aktualitāte
Nabadzība mūsu valstī ir problēma, kuras risināšanai ir nepieciešama steidzama valdības rīcība ES (27) Igaunija Latvija Lietuva
Pilnīgi piekrīt 52 59 80 64
Drīzāk piekrīt 37 32 15 29
Avots: Eurobarometer 321, 2009

Viens no būtiskākajiem rādītājiem ir pretrunīgā attieksme pret valdības un iedzīvotāju lomu cīņā ar nabadzību. No vienas puses, valdību par galveno atbildīgo nabadzības līmeņa mazināšanā uzskata 77% Latvijas, 73% Lietuvas un 64% Igaunijas iedzīvotāju, no otras puses, tās pašreizējām aktivitātēm uzticas tikai 14% Latvijas, 27% Lietuvas un 37% Igaunijas iedzīvotāju. No otras puses – vairāk nekā puse iedzīvotāju atzīst, ka uzticas pašu iedzīvotāju aktivitātēm, tomēr par galveno atbildību nabadzības mazināšanā pašus iedzīvotājus atzīst 19% Igaunijas iedzīvotāju, 13% Lietuvas un tikai 10% Latvijas iedzīvotāju.


Uzticēšanās institūcijām, runājot par to aktivitātēm cīņā ar nabadzību
(kopumā uzticas) ES (27) Igaunija Latvija Lietuva
ES 45 59 37 59
Valdība 36 37 14 27
Pašvaldība 50 55 42 33
NVO, labdarības organizācijas 63 64 58 57
Reliģiskās organizācijas 51 39 40 48
Privātie uzņēmumi 32 38 34 31
Paši iedzīvotāji 57 61 54 53
Avots: Eurobarometer 321, 2009

Galvenais atbildīgais par nabadzības mazināšanu/ novēršanu
ES (27) Igaunija Latvija Lietuva
ES 9 2 6 6
Valdība 53 64 77 73
Pašvaldība 7 9 3 3
NVO, labdarības organizācijas 7 1 1 1
Reliģiskās organizācijas 2 0 0 0
Privātie uzņēmumi 3 1 1 1
Paši iedzīvotāji 13 19 10 13
Avots: Eurobarometer 321, 2009

Tomēr, analizējot iedzīvotāju priekšstatus par vēlamo valdības politiku, jāsecina, ka biežāk par vēlamajiem politikas rīkiem tiek atzīti nodarbinātības veicināšana (visās trīs Baltijas valstīs to par vienu no labākajiem risinājumiem atzina ¾ iedzīvotāju), kas ļautu iedzīvotājiem pašiem risināt ar nabadzību saistītās problēmas. Tomēr interesanti atzīmēt, ka pēc šī paša pētījuma datiem, par darba iespēju nodrošināšanu pēc lielākās daļas Baltijas iedzīvotāju domām, galvenais atbildīgais ir valdība. Īpaši izteikta šī pārliecība ir Latvijā, kur to par galveno atbildīgo uzskata ¾ aptaujāto. Par risinājumu iedzīvotāji uzskata ekonomiskās situācijas uzlabošanos kopumā, kas, pēc viņu domām, automātiski mazinātu arī nabadzības līmeni. Interesanti atzīmēt, ka Igaunijā salīdzinoši biežāk atbalstīti tādi pasākumi kā izglītošana un kvalifikācijas celšana un padomi par izvairīšanos no pārmērīgām parādsaistībām, kamēr Latvijā populārāka bija prasība pēc sociālās aizsardzības un palīdzības.

Vēlamā valdības politika, lai palīdzētu cilvēkiem izkļūt no nabadzības
(līdz 4 atbildēm) ES (27) Igaunija Latvija Lietuva
Nodrošināt ekonomisko izaugsmi, lai uzlabotu vispārējo dzīves līmeni 42 44 58 63
Uzlabot pieeju labiem dienas aprūpes centriem, bērnudārziem (0-3 g.v. bērniem) par pieņemamu cenu 18 16 11 10
Pietiekamu un regulāri paaugstināt sociālos pabalstus, pensijas 32 32 40 31
Piedāvāt izglītošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu 38 54 27 40
Piedāvāt darba iespējas 61 72 74 75
Apkarot visus diskriminācijas veidus 18 11 7 11
Palīdzēt cilvēkiem atrast apmierinošu mājokli par pieņemamu cenu 37 27 14 20
Atjaunojot nabadzīgos reģionus 25 16 19 15
Palīdzot nabadzīgiem cilvēkiem iegūt pieeju banku pakalpojumiem 9 3 5 7
Uzlabojot pieeju sociāliem pakalpojumiem (ilgtermiņa aprūpe, bērnu aprūpes, veselības aprūpes pakalpojumi u.c.) 27 26 35 28
Dodot padomus cilvēkiem, kā izvairīties no pārmērīgām parādsaistībām 24 36 14 19
Avots: Eurobarometer 321, 2009

Bezdarba problēmu risināšana
ES (27) Igaunija Latvija Lietuva
Par darba nodrošināšanu bezdarbniekiem galvenokārt ir atbildīga valdība 54 50 73 52
Par darba nodrošināšanu galvenokārt vajadzētu būt atbildīgiem privātuzņēmumiem un tirgum kopumā 34 28 19 35
Avots: Eurobarometer 321, 2009

CITI RĀDĪTĀJI

Paredzamais dzīves ilgums (uz dzimšanas brīdi)
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
ES valstis (27) : : : : : 77.73 77.76 78.39 78.50 78.97 79.18 :
Igaunija 70.08 69.65 70.45 70.78 70.59 71.11 71.69 72.19 72.83 73.07 73.12 74.28
Latvija : : : : : 70.38 70.84 71.18 70.96 70.91 71.16 72.47
Lietuva 71.07 71.38 71.76 72.19 71.75 71.88 72.13 72.01 71.26 71.09 70.92 71.96
Avots: Eurostat [demo_mlexpec]

IKP izmaiņas
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 (prognoze) 2011 (prognoze)
ES valstis (27) 3.9 2.0 1.2 1.3 2.5 2.0 3.2 2.9 0.7 -4.2 1.0 1.7
Igaunija 10.0 7.5 7.9 7.6 7.2 9.4 10.0 7.2 -3.6 -14.1 0.9 3.8
Latvija 6.9 8.0 6.5 7.2 8.7 10.6 12.2 10.0 -4.6 -18.0 -3.5 3.3
Lietuva 3.3 6.7 6.9 10.2 7.4 7.8 7.8 9.8 2.8 -14.8 -0.6 3.2
Avots: Eurostat [tsieb020]

Zemāk pievienotā tabula parāda ka, lai arī svarīgākās prioritātes Baltijas valstīs ir tās pašas, kas vidēji Eiropas Savienībā, tām sekojošās prioritātes atšķiras. Tas nozīmē, ka pastāv reģionālās atšķirības uzskatos par prioritātēm, kas Eiropas Parlamentam būtu jārisina pirmkārt.

Eiropas Parlaments aizstāv noteiktu nozaru politiku izstrādi Eiropas Savienības līmenī. Pēc jūsu domām, kuras no zemāk minētajām politikām būtu prioritāras? (ne vairāk kā 4 atbildes)*
EU 27 EB 73 Igaunija Latvija Lietuva
Cīņa ar nabadzību un sociālo izstumtību 44% 43% *** 53% **** 56% ****
Patērētāju tiesību un veselības aizsardzības uzlabošana 35% 36% * 30% * 38% **
Klimata izmaiņu mazināšana 34% 11% 10% 17%
Terorisma apkarošana ievērojot indivīdu tiesības 34% 19% 17% 21%
Drošības un aizsardzības politika, kas ES dod iespēju rīkoties starptautiskas krīzes situācijā 30% 33% 24% 21%
Tāda lauksaimniecības politika, kas ir videi draudzīga un kalpo globālajam pārtikas līdzsvaram 28% 48% **** 45% ** 20%
Ekonomikas, budžeta un nodokļu politikas koordinēšana 24% 39% ** 51% *** 49% ***
Kopēja enerģētikas politika, kas nodrošinātu ES enerģētisko neatkarību 24% 24% 15% 34% *
Ārpolitika, kas nodrošinātu ES vienotu balsi starptautiskā līmenī 21% 17% 14% 12%
Imigrācijas politika, kas tiktu ieviesta konsultējoties ar izcelsmes valstīm 20% 11% 8% 8%
Zinātnes un pētījumu politika, kas nodrošinātu konkurētspēju un inovācijas 13% 16% 12% 15%
Eiropas sociālā modeļa nodrošināšana 11% 15% 12% 10%
**** : 1. prioritāte , *** : 2.prioritāte, ** : 3.prioritāte, * : 4.prioritāte
Avots: Eurobarometer 73

BIEŽĀK IZMANTOTIE NABADZĪBAS RĀDĪTĀJI

• Nabadzības riska indekss: Iedzīvotāju īpatsvars (procentos) zem izraudzītā nabadzības riska sliekšņa.
• Nabadzības riska slieksnis: 60% no rīcībā esošo ienākumu mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju.
• S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss: Rādītājs, kas raksturo 20% turīgāko iedzīvotāju (augstākā ienākumu kvintile) ienākumu masas attiecību pret 20% trūcīgāko iedzīvotāju (zemākā ienākumu kvintile) ienākumu masu.
• Džini koeficients: (Gini coefficient) raksturo cik vienlīdzīgi valstī tiek sadalīta ienākumu masa. Tas variē no 0 līdz 100. Vienlīdzīgs nullei tas ir, ja pastāv absolūta vienlīdzība, bet - 100, ja pastāv absolūta nevienlīdzība ienākumu sadalē

Vairāk informācijas:
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-NK-05-013/EN/KS-NK-05-013-EN.PDF
http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_321_en.pdf
http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%E7jie%20statistikas%20dati/Monet%E2r%E2s%20nabadz%EEbas%20un%20ien%E2kumu%20nevienl%EEdz%EEbas%20indikatori/lekena.htm
http://www.lm.gov.lv/upload/sociala_aizsardziba/sociala_ieklausana/eg/tematiskais1_1.pdf
http://www.npi.org.uk/publications/poverty.htm 
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties