#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Rīt stājas spēkā būtiskas izmaiņas ārzemnieku ieceļošanas kārtībā
, 2010. gada, 30.jūnijs

Rīt, 1.jūlijā, stājas spēkā plašas diskusijas raisījušie grozījumi Imigrācijas likumā, kuri ieviesīs būtiskas izmaiņas ārzemnieku ieceļošanas kārtībā.

Vienlaikus ar minētajiem likuma grozījumiem stājas spēkā arī seši jauni Ministru kabineta noteikumi, kas saistīti ar ārzemnieku ieceļošanas kārtību, kā arī grozījumi divos citos ar imigrāciju saistītos Ministru kabineta noteikumos.

Kā apgalvo Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), visi minētie grozījumi ne tikai paplašinās termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas pamatojumus, bet arī mazinās birokrātiju ieceļošanas kārtībā, tādējādi gan pašiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, gan arī ārzemniekiem atvieglojot dokumentu kārtošanu saistībā ar imigrācijas jautājumiem.

Pārņemot funkciju no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA), turpmāk PMLP varēs izsniegt gan uzturēšanās atļaujas ārzemniekam, gan arī darba atļaujas strādāšanai Latvijā.

Kā skaidroja PMLP priekšnieka palīgs preses un sabiedriskajos jautājumos Andrejs Rjabcevs, līdz šim uzņēmējiem, kuriem bija nepieciešams uzaicināt ārzemniekus nodarbinātības nolūkā, vispirms vajadzēja vērsties NVA, kur bija jānoformē izsaukums darba atļaujai. Lai uzaicinātais darbinieks varētu legāli Latvijā uzturēties ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, darba devējam vajadzēja vērsties arī PMLP nodaļā un noformēt izsaukumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Turpmāk abi šie procesi būs apvienoti vienā un darba devējiem visas nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar ārzemnieku uzaicināšanu nodarbinātības nolūkā, būs iespējams kārtot uzreiz vienā iestādē - PMLP.

Darba tirgū gan priekšroka arī nākotnē vispirms tiks dota Latvijas iedzīvotājiem, proti, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk uzņēmējam vispirms vajadzēs reģistrēt vakanci NVA piedāvāšanai Latvijas iedzīvotājiem, bet, ja mēneša laikā neviens pietiekami kvalificēts un zinošs speciālists Latvijā nebūs atradies, uzņēmējs varēs uzaicināt ārzemnieku.

Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā jau no rītdienas uz termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu Latvijā varēs pretendēt tie ārzemnieki, kuri šeit ieguldījuši ievērojamus finanšu līdzekļus, tādējādi sekmējot Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Proti, ārzemnieks, kurš Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības pamatkapitālā būs ieguldījis ne mazāk kā 25 000 latu un šī kapitālsabiedrība valsts un pašvaldību budžetā kopumā būs samaksājusi ne mazāk kā 20 000 latu, varēs iegūt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā uz laiku līdz pieciem gadiem.

Termiņuzturēšanās atļauju Latvijā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, varēs saņemt arī persona, kura par kopējo darījumu summu vismaz 100 000 latu apmērā būs iegādājusies un kurai piederēs viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās - Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā vai Ventspilī. Ja īpašumi atradīsies ārpus republikas pilsētām, tad kopējai darījumu summai būs jāsasniedz vismaz 50 000 latu.

Ņemot vērā minētās izmaiņas, likumā vienlaikus veikti arī grozījumi, lai mazinātu ar nevēlamu personu un neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļu piesaistīšanu saistītus riskus. Proti, no 30 līdz 90 dienām tiek pagarināti to personu uzturēšanās atļauju pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanas un atbilžu sniegšanas termiņi, kuras nāk no paaugstināta riska valstīm, tādējādi dodot iespēju attiecīgajiem dienestiem veikt nepieciešamās pārbaudes trīs reizes ilgāk nekā ierasts.

Savukārt vienlaikus pieņemtā tiesību norma, kas paredz, ka darījumu summas samaksai par nekustamā īpašuma iegādi ir jābūt veiktai bezskaidras naudas norēķinu veidā, nodrošinās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto prasību piemērošanu, tostarp attiecībā uz uzturēšanās atļauju pieprasītāju rīcībā esošo finanšu līdzekļu izcelsmes kontroli, kā arī neparastu un aizdomīgu darījumu identificēšanu.

Kā skaidroja Rjabcevs, ierodoties PMLP uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ārzemniekam vajadzēs uzrādīt pirkumu apliecinošu līgumu un maksājumu apstiprinošu dokumentu, ka veikts attiecīgs darījums 50 000 vai 100 000 latu apmērā. Tas nozīmē, ka pēc šiem abiem dokumentiem tiks pārbaudīts, vai iegādātais nekustamais īpašums tiešām ir nopirkts par to summu, kas norādīta pirkuma līgumā un vai apmaksa tiešām ir notikusi ar bankas pārskaitījumu, nevis skaidrā naudā.

Uzturēšanās atļaujas izsniegšanai vērtēta tiks tieši darījuma līguma summa, nevis īpašuma kadastrālā vērtība. Tas nozīmē, ka kadastrālā vērtība varēs būt arī zemāka, taču, ja pārdevējs ar pircēju būs vienojušies par augstāku summu, tad, izvērtējot iespējas piešķirt uzturēšanās atļauju, vērā tiks ņemta noslēgtā darījuma summa.

Lūgts atbildēt uz jautājumu, vai ir iespējams, ka ārzemnieks iegādājas vērtīgu nekustamo īpašumu Latvijā, saņem uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem un pēc gada jau īpašumu pārdod un dzīvo tālāk Latvijā ar savu atļauju, Rjabcevs skaidroja, ka jau patlaban spēkā esošā kārtība nosaka, ka ārzemniekiem, kuriem Latvijā izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, katru gadu ir nepieciešams ierasties PMLP un tās pagarināt. Tas nozīmē, ka ārzemniekam atļauja būs derīga tikai tad, ja viņš katru gadu noteiktā datumā ieradīsies to reģistrēt un varēs uzrādīt dokumentus, kas apliecinās, ka viņam joprojām pieder nekustamais īpašums Latvijā.

Ja radīsies tāda situācija, ka ārzemnieks, iegādājoties Latvijā nekustamo īpašumu, būs ieguvis termiņuzturēšanās atļauju, bet pēc pāris gadiem šo īpašumu pārdevis, viņa uzturēšanās atļauja pie nākamās reģistrācijas tiks anulēta, jo tai vairs nebūs juridiska pamata. Tāpat uzturēšanās atļauja varēs tikt anulēta arī pirms kārtējās reģistrācijas, ja PMLP rīcībā nonāks ziņas par to, ka attiecīgajam ārzemniekam ir zudis pamats uzturēties Latvijā, piemēram, tiks saņemtas ziņas, ka konkrētā persona ir pārdevusi savu īpašumu, rezumē PMLP.

Saskaņā ar grozījumiem Imigrācijas likumā, kas rīt stāsies spēkā, termiņuzturēšanās atļauju Latvijā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, varēs saņemt arī ārzemnieks, kurš būs veicis finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla veidā, ja šī darījuma termiņš nebūs mazāks par pieciem gadiem un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nevarēs izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.

Līdz ar izmaiņām likumdošanā paredzēta arī īpaša kārtība, kādā uzturēšanās atļaujas dzīvošanai Latvijā varēs saņemt pensionāri no valstīm, ar kurām noslēgts bezvīzu ceļošanas režīms.

Kā skaidro PMLP, visā pasaulē arvien izplatītāka ir kļuvusi tendence, ka pensijas vecuma cilvēki ļoti labprāt pārceļas dzīvot uz citām valstīm, kur tiem ir tīkamāks klimats, labāki dzīves apstākļi, kur mīt viņu radinieki vai ir kādas citas priekšrocības. Līdz ar to arī Latvijas normatīvajos aktos turpmāk būs paredzēts, ka pensionāri no bezvīzu valstīm varēs brīvi pārcelties uz dzīvi Latvijā. Uz šādiem ārzemniekiem līdzīgi kā uz citiem attieksies nosacījums, ka viņiem jāvar pašiem sevi uzturēt, proti, viņu valsts šīm personām maksā noteikta apmēra pensiju.

Kā uzsver PMLP, šie pensijas vecuma ārzemnieki nebūs slogs mūsu sociālajai sistēmai, jo pensiju saņems no tās valsts budžeta, kurā būs strādājuši, maksājuši nodokļus un pensionējušies. Šeit viņi vienkārši varēs dzīvot, ja to vēlēsies.

Ārzemniekam iegūstot uzturēšanās atļauju Latvijā, to varēs saņemt arī viņa ģimenes locekļi. Kā skaidro PMLP, ieceļošanas kārtību reglamentējošo normatīvo aktu mērķis nav šķirt ģimenes, bet ļaut tām dzīvot kopā. Tas nozīmē, ka, vienam ģimenes loceklim iegūstot uzturēšanās atļauju Latvijā, līdz ar viņu atļauju varēs pieprasīt arī šīs personas laulātais draugs un nepilngadīgie bērni vai aizbildnībā esošas personas.

Līdz ar izmaiņām imigrācijas kārtībā normatīvajos aktos definēts arī, kādai jābūt uzņēmējdarbībai, lai tā būtu vērsta uz aktīvu saimniecisku darbību un ekonomisko labumu. Kā aģentūrai LETA skaidroja Rjabcevs, personām, kuras šādu uzņēmējdarbību veic, jau līdz šim bija atvieglota ieceļošanas kārtība Latvijā, taču nebija īsti noteikts, kādiem kritērijiem ir jāatbilst šo personu veiktajai uzņēmējdarbībai.

Ņemot vērā minēto, turpmāk būs noteikts, ka uz aktīvu saimniecisku darbību un ekonomisko labumu vērsta uzņēmējdarbība būs, ja komercsabiedrības valdes un padomes locekļi gadā nomaksās vismaz 10 000 latu nodokļos un nodarbinās ne mazāk kā piecus darbiniekus. Individuālajiem komersantiem gadā nodokļos būs jānomaksā vismaz 8000 latu un jānodarbina ne mazāk kā trīs darbinieki. Savukārt ārvalstu komersanta pārstāvniecībām Latvijā tiks vērtēta informācija par noslēgtajiem līgumiem, turklāt, sākot no trešā darbības gada, šīm pārstāvniecībām Latvijā būs jānodarbina vismaz trīs darbinieki.

Dokumenti, kas apliecinātu, ka uzņēmējdarbība ir vērsta uz aktīvu saimniecisku darbību un ekonomisko labumu, nebūs jāiesniedz gadījumos, kad uzņēmumā tiks nodarbināti vairāk nekā desmit darbinieki un tā gada apgrozījums vai kopējā bilance pārsniegs 1,4 miljonus latu.

PMLP uzsver, ka uzņēmējiem varēs tikt liegta ārzemnieku uzaicināšana uz Latviju vienu gadu, ja tiks konstatēts, ka uzaicinātājs pēdējā gada laikā ir pārkāpis ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasības vai sniedzis nepatiesas ziņas par nodokļu nomaksu.

Tāpat saskaņā ar jauno kārtību termiņuzturēšanās atļaujas gadījumā ārzemnieka prombūtnes jeb atrašanās ārpus Latvijas ilgums vairs netiks reglamentēts. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušajam ārzemniekam prombūtne ārpus Latvijas nedrīkstēs būt ilgāka par 12 mēnešiem nepārtraukti, izņemot, ja prombūtne tiks pieteikta un tai būs attaisnojošs iemesls, proti, no personas neatkarīgi apstākļi vai izglītības iegūšana. Savukārt pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārzemnieks nevarēs saņemt, ja viņa prombūtne no Latvijas pēdējo piecu gadu laikā būs bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai ar pārtraukumiem - vienu gadu.

Iesniegt dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, uzturoties Latvijā, papildus jau iepriekš reglamentētajām personu kategorijām turpmāk varēs arī bezvīzu valstu pilsoņi neatkarīgi no iemesla, kā arī studenti, kuri studēs maģistrantūrā vai doktorantūrā.

Šodien Iekšlietu ministrijā notika preses konference, kurā PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze un Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktora vietnieks Uldis Simsons skaidroja par gaidāmajām izmaiņām imigrācijas kārtībā.

Uz preses konferenci bija ieradušies arī vairāki juristi, kuri aģentūrai LETA atklāja, ka sniedz profesionālas konsultācijas neskaitāmiem ārzemniekiem par to, kā pēc 1.jūlija iegādāties vērtīgus īpašumus Latvijā, lai tādējādi tiktu pie termiņuzturēšanās atļaujas.

Minētie juristi preses konferencē uzdeva vairākus specifiskus jautājumus, piemēram, vai ārzemnieka uzturēšanās atļaujas iegūšanas pamatojums varēs būt arī vērtīga nekustamā īpašuma iegādāšanās uz kredīta un vai šo īpašumu varēs ieķīlāt.

Uz visiem jautājumiem PMLP pārstāve Roze un ĀM pārstāvis Simsons gan nevarēja atbildēt, taču viņi uzsvēra, ka lēmums par katras uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu pirms pieņemšanas tiks ļoti rūpīgi izvērtēts. Simsons atzina, ka tuvākajā laikā noteikti nāksies saskarties ar situācijām, kuras nekad iepriekš vēl neviens nebūs modelējis. Šaubu gadījumā galavārdu teiks tiesa, sacīja Simsons.

Kā pēc preses konferences atzina Roze, minētie grozījumi normatīvajos aktos, kas rīt stāsies spēkā, noteikti ir pievilcīgi juristiem, kuri jaunajā kārtībā saredz iespēju nopelnīt.

Roze arī pastāstīja, ka viņas rīcībā ir informācija, ka ārzemnieki jau laikus interesējušies par iespējām iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā, iegādājoties šeit nekustamos īpašumus. Sākumā interese bijusi arī no tādu valstu piederīgajiem, kuras tiek saistītas ar paaugstinātu terorisma risku, piemēram, no Afganistānas un Pakistānas, taču pēdējā laikā par šīm iespējām vairāk interesējoties Krievijas valstspiederīgie.

Kā ziņots, jau iepriekš vērtējot veiktās izmaiņas Imigrācijas likumā no valsts drošības viedokļa, gan Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, gan Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš ir izteikušies pozitīvi.

Valsts prezidents iepriekš uzsvēris, ka Imigrācijas likuma 38.pants ir papildināts ar 2.daļu, kas paredz Ministru kabinetam ne retāk kā reizi gadā izvērtēt Imigrācijas likumā paredzēto noteikumu praktiskās īstenošanas gaitu, rezultātus, to ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī uz Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību un iesniegt par to ziņojumu Saeimai.

Šī tiesību norma esot ļoti svarīga tieši tāpēc, ka tā došot iespēju regulāri pārliecināties par grozījumu Imigrācijas likumā un tajā ietverto, plaši apspriesto tiesību normu makroekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrību kopumā, investīciju piesaistes apjomiem un izmaiņām migrācijas kopējā ainā.

Valsts prezidents arī atzīmējis, ka Imigrācijas likuma 23.pants nosaka ārzemnieka tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, nevis garantē tiesības šādu atļauju saņemt.

Kā liecina PMLP apkopotā statistika, 2010.gada 1.janvārī iedzīvotāju skaits Latvijā bija 2 254 653, ārzemnieku skaits ar derīgām uzturēšanās atļaujām - 50 785. Pērn uzturēšanās atļaujas izsniegtas 2388 ārzemniekiem, gadu iepriekš 4609.

Vērtējot ārzemniekiem izsniegto uzturēšanās atļauju skaitu 2009.gadā pret 2008.gadu, ir vērojams kritums. Joprojām visvairāk ārzemnieku Latvijā ierodas nodarbinātības, ģimenes apvienošanas un studiju nolūkā.

Ziņu aģentūra LETA/ Nozare

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties