#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Sācies skumbriju karš
, 2010. gada, 03.septembris

Fakts, ka Islande 65 reizes palielinājusi savu skumbriju nozvejas kvotu, kaitēs zvejniekiem, taču zivju apstrādātāji un patērētāji var izrādīties ieguvēji.

Kad augusta sākumā Is- lande vienpusēji palielināja savu skumbriju kvotu no 2000 līdz 130 000 tonnu gadam, savukārt Fēru salas nolēma ierasto 25 000 tonnu vietā no jūras izcelt 85 000, saniknotais Skotijas zivsaimniecības ministrs Ričards Lokheds abas salas apsūdzēja okeāna «izsūkšanā» un piedraudēja Islandei, ka tādējādi tā nopietni apdraud savas iespējas pievienoties Eiropas Savienībai.

Ar jaunu sparu tā sauktais skumbriju karš uzliesmoja aptuveni pirms divām nedēļām, kad vienā no Skotijas ostām vietējie zvejnieki bloķēja kādu Fēru salās reģistrētu traleri, neļaujot tam izkraut tā 620 000 ASV dolāru vērto ķērienu. Savukārt Skotijas pārstāvis Eiropas Parlamentā Struans Stīvensons aicināja visā Eiropas Savienībā uzsākt Islandes un Fēru kuģu blokādi. Viņi uzvedas «pilnīgi bezatbildīgi un savādi», paziņoja S. Stīvensons. «Islande un Fēru salas izlaupa krājumus tieši tāpat, kā to darīja viņu senči vikingi.»

«Nāves spriedums»

Konfliktā ir iesaistījušās arī vides aizsardzības grupas, norādot, ka Islandes un Fēru salu palielinātās kvotas rezultēsies ar 35% lielāku šo zivju nozveju, nekā rekomendē Starptautiskā Jūras pētniecības padome. Tas būšot «nāves spriedums» reģiona skumbriju populācijai, un, tādā tempā turpinot, zivju skaits zem atjaunojamā līmeņa nokritīsies jau 2012. gadā.

Taču Islande uzskata, ka, palielinot kvotas, tā nav izdarījusi neko nepareizu un tai ir visas tiesības zvejot skumbrijas savā jurisdikcijā. Apgalvojumus, ka nozvejots tiek pārāk daudz, un sankciju draudus valsts zivsaimniecības ministrs Jons Bjarnasons nosaucis par absurdiem. Arī Islandes zvejnieku pārstāvis Sigur-durs Sverisons noliedz, ka loms ir bezatbildīgs, jo, pateicoties vērienīgai zivju migrācijai uz Islandes piekrastes ūdeņiem, valsts varētu zvejot vēl krietni vairāk. Eksperti norāda, ka līdz ar temperatūras maiņu okeānā skumbrijas - viena no būtiskākajām zivju sugām Skotijai, Īrijai un Norvēģijai - dodas tālāk uz ziemeļiem, meklējot aukstākus ūdeņus.

«Varat nostāties ar makšķeri pie Reikjavīkas ostas - pusstundas laikā noķersiet duci. Mūsu

ūdeņi mudž no skumbrijām,» laikrakstam Financial Times apgalvojis S. Sverisons.

Ietekmēs arī Latviju

Tam, ka tik krass kvotu palielinājums saistīts ar zivju skaita pieaugumu, piekrīt Latvijas Zivsaimniecības asociācijas priekšsēdētājs un Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits, piebilstot, ka rezultāts varētu būt izdevīgs apstrādātājiem, taču ne zvejniekiem.

«Kvotu palielināšana nozīmē, ka skumbrijas cena varētu kristies, jo tiks sazvejots vairāk. No Islandes varēs ievest lētāk, līdz ar to arī Eiropas Savienības skumbriju zvejniekiem

vajadzēs zivis pārdot par zemākām cenām,» norāda eksperts, piebilstot, ka tas attiecas arī uz nozares spēlētājiem Latvijā. Arī blokāde šādos gadījumos neesot nekas neparasts, un to uz savas ādas esot gadījies piedzīvot arī latviešiem. «Skaidrs, ka negribas pieļaut lētākas kravas izkraušanu, kas nospiedīs cenu uz leju. Ja izkrautu dārgāku preci, neviens neko nebloķētu,» skaidro I. Voits.

Savukārt Latvijas zivju pārstrādes sektoram un patērētājiem šādi Islandes un Fēru salas lēmumi nenāks par sliktu - iespējams neliels izejvielas cenu kritums, atzīst Latvijas Ziv-rūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, kurš uzskata, ka šis konflikts ļaus vērtēt to

Eiropas Savienības dalībvalstu, kuras nozvejā skumbrija sastāda būtisku daļu, spēju panākt kopēju Eiropas rīcību. «Iespējams, ka Latvijai šī ir izdevība «samainīt» savu atbalstu pret ieinteresēto valstu atbalstu mums nozīmīgos jautājumos,» viņš pieļauj.

Labāk zveja nekā Eiropas Savienība

Skumbrijas gan nebūt nav vienīgais strīdus avots. Atbalsojot konfliktu ar Lielbritāniju par mencu nozvejas tiesībām Ziemeļatlanti-jā pagājušā gadsimta 50. un 70. gados, pa vidu skumbriju karam britu zvejnieki gatavojas jaunām nesaskaņām līdz ar Islandes lēmumu palielināt savu mencu nozvejas kvotu, tie-

sa, tikai par 10 000 (līdz 160 000 tonnu). «Ari mencu cena samazināsies,» portālam uiorl-dflshing.net sūdzējies Skotijas zivsaimnieku pārstāvis Maiks Parks.

Jāpiebilst, ka, aizstāvot tiesības savos ūdeņos rīkoties pēc pašu prāta, islandieši pat ir gatavi

atteikties no dalības Eiropas Savienībā. Pēc 2008. gadā piedzīvotā valsts bankrota, kad pilnībā sabruka tās finanšu sistēma, zivsaimniecība ir kļuvusi vēl svarīgāks ienākumu avots 320 000 salas iedzīvotāju. Konflikts radies arī saistībā ar vaļu zveju, kas Eiropā ir aizliegta un no kuras līdz ar iestāšanos Islandei būtu jāatsakās. «Islande nepievienosies Eiropas Savienībai,» uzskata vaļu zvejas veterāns Kristjans Loftsons, jo ir pārliecināts, ka islandieši referendumā iestāšanos noraidīs. «Tas, kā Eiropas Savienība pārvalda savus zivsaimniecības resursus, ir vissliktākais iespējamais piemērs, un Islande nepiekritīs šīm muļķībām,» viņš uzsver. LD

LETA/ NOZARE

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties