#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Sākusies cīņa par ES ārlietu dienesta kontroli
, 2009. gada, 26.oktobris

Līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos, tiks izveidots Eiropas Savienības ārlietu dienests, par kā vadītāja amatu jau šobrīd notiek aktīvas diskusijas un aizkulišu cīņas.

Iespējams, Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministra posteņa radīšana "ir vissvarīgākā Lisabonas līguma inovācija," kam varētu būt pat lielāka nozīme nekā prezidentam, par kura pilnvarām vēl būs jāvienojas, tā atzinis Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Lelušs.

Pilnā sparā jau rit aizkulišu sarunas par iespējamo kandidātu šim nozīmīgajam amatam. Daļēji pateicoties pieaugošajai diplomātiskajai pretestībai pret Tonija Blēra kandidatūru uz ES prezidenta amatu, pagājušajā nedēļā Briselē izskanējis pašreizējā Lielbritānijas ārlietu ministra Deivida Milibenda vārds. Bez viņa minēts arī Milibenda zviedru kolēģis Karls Bilds, Somijas pārstāvis Olli Rēns, kurš līdz šim ieņēmis ES paplašināšanās komisāra krēslu, un bijusī Austrijas ārlietu ministre Urzula Plasnika.

Var sagaidīt, ka cīņa par kontroli pār ES ārlietu dienestu jo tuvāk lēmuma pieņemšanai, jo kļūs vēl asāka. Tas ir sagaidāms tā iemesla dēļ, ka ir plānots jaunajā dienestā apvienot  tūkstošiem diplomātu un birokrātu no nacionālajiem ārlietu dienestiem, Eiropas Komisijas un ES Padomes. Jaunā dienesta mītnes vieta būs Brisele, bet tā biroju tīkls aptvers visu pasauli.

Neskatoties uz to, ka ES dažkārt tiek dēvēta par ekonomisko milzi, no politiskās ietekmes viedokļa tā pastāvīgi tiek pielīdzināta pundurim, jeb, kā izteicies Londonas mērs Boriss Džonsons, ES ir "kosmiski nenozīmīga". Tāpēc arī valda vēlme blokam pārtapt viendabīgākā un pretenciozākā veidojumā.

Taču kā parasti, pateicoties ES institucionālajiem džungļiem, grandiozais projekts draud nonākt strupceļā.

Savu vārdu ir sacījis arī Eiropas Parlaments (EP). Pastāv bažas, ka katru jaunā dienesta soli kontrolēs dalībvalstis, un konkrēti lielākās no tām. ES likumdevēji vēlas, lai dienestu vadītu Eiropas Komisija (EK). Parlamenta rokās ir budžeta kontroles sviras, ar kuru palīdzību likumdevēji var bloķēt tos EK lēmumus, kas viņiem nav pa prātam.

Pagājušajā ceturtdienā ar nomācošu balsu pārsvaru - 424 pret 94 - EP atbalstīja ierosinājumu jauno dienestu "integrēt komisijas administratīvajā struktūrā, kas garantētu pilnīgu caurskatāmību".

Bloka diplomātiskajam dienestam "neizbēgami būs jāstrādā ciešā kontaktā ar visām institūcijām, [bet] pirmkārt un galvenokārt ar komisiju," uzrunājot parlamentāriešus, uzsvēra EK prezidents Žozē Manuels Barrozu. "No tā būs atkarīga tā veiksme, nodrošinot, ka ES ārējā rīcība ir kas vairāk nekā tās sastāvdaļu summa."

Tikmēr dalībvalstis nevēlas, lai EK pārņemtu savā kontrolē to līdzšinējos ietekmes instrumentus. Mazās dalībvalstis vienlaikus bažījas, ka bloka ārpolitika nonāks lielo dalībvalstu kontrolē.

Kāds diplomāts šī brīža dilemmu formulējis sekojoši - jautājums ir par to, vai nacionālās galvaspilsētas "spēlēs Eiropas spēli" vai arī tās "noraidīs ārpolitikas iestādi, kas ir pārāk neatkarīga".

Tomēr viena lieta ir skaidra - jaunais dienests spēs darboties, ja Berlīne, Parīze un arī Londona tam to ļaus.

Pretējā gadījumā, kā parasti, viņi projektam liegs jebkuru jēgpilnu ietekmi, brīdina Eiropas Politikas centra pārstāvis Antonio Misiroli.

Ziņa sagatavota pēc aģentūras LETA/Nozare materiāliem.

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties