#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Saldā maksa par uzticību
, 2010. gada, 24.jūlijs

Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Rēns parakstījis dokumentu starp ES un Latviju par ES finanšu palīdzības turpināšanu. "Priecājos, ka programmas īstenošana norisinās, kā plānots, finansiālā vide ir lielā mērā stabilizējusies un ekonomiskā situācija rāda uzlabošanās pazīmes. Latvija aizvien biežāk saņem uzslavas no citām valstīm par to, ka laikus tika pieņemti vajadzīgi lēmumi…" teica Rēns. Tomēr budžeta deficīts joprojām ir ļoti augsts. Tas nozīmē, ka izdevumus jāturpina samazināt un jākāpina ieņēmumi. Ciparos tie ir pasākumi 395 – 440 miljonu latu apjomā.

Ekonomiku un iedzīvotāju labklājību ļoti negatīvi ietekmē lielais ēnu ekonomikas īpatsvars. Tā samazināšanu valdība nosaukusi par prioritāti, kas ir saprotams, jo, atgriežot pelēko ekonomikas sektoru gaišajā zonā, iespējams saglabāt zemus nodokļus un izdevumi jāsamazina mazāk. Ar iepriekšminēto cieši saistīta situācija sociālajā sfērā – ja izdodas atrast nepieciešamos līdzekļus, tad sociālais budžets vairs netiek aizskarts.

Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Keris nesen paziņoja, ka sūdzēsies Eiropas ombudam par slikto veselības aprūpi Latvijā. Kritiskā situācija medicīnas budžetā, iespējams, liek ķerties pie jebkuriem līdzekļiem, lai šai situācijai pievērstu uzmanību. Taču uz to iespējams paskatīties no citas puses: šī valdība nesēž uz pārpildītas naudas lādes. Tajā nauda ir, tikai tā nav nopelnītā, bet gan aizņemtā. Ar paša naudu var rīkoties katrs, kā grib, ar aizņemtu – ne. Uz jautājumu – kāpēc gan pašu naudas aptrūcies – viena no pareizajām atbildēm ir labi zināma – liela daļa nodokļu naudas valsts kasei plūst garām. Latvijas nodokļu maksātājs pārdesmit gados piedzīvojis ļoti daudz pārmaiņu. Bieži valsts cilvēkam palikusi parādā informāciju, atbildi vai labu pakalpojumu. Sekas – gluži saprotamā neuzticēšanās un nevēlēšanās savu sūri nopelnīto naudiņu atdot valstij. Un, kad valsts kase ir tukša, kad valsts vadītājiem smagās sarunās jāpārliecina starptautiskie aizdevēji, ka valsti sakārtosim un naudu atdot spēsim, šīs cilvēku neticības inerce ir tik liela, ka to neiespaido ne premjeru maiņas, ne starptautisko aizdevēju uzslavas, ne kas cits.

Patiesībā atslēga ir pašu rokās: kad vēlētāji spēs ievēlēt tādus vadītājus, ka pēc vēlēšanām nebūs jākož pirkstos un uzticība valstij un tās institūcijām atjaunosies, naudas veselības aprūpei pietiks. Varbūt tās nebūs tik daudz kā Vācijā vai Zviedrijā, kas uz savu labklājību gājušas gadu desmitus, tomēr stipri vairāk nekā tagad. Pietiks arī daudz kam citam, piemēram, izglītībai, ļaujot skolotājiem maksāt lielākas algas un pievērst šai cienījamai profesijai tiešām labākos studentus.

Darāmie darbi ir labi zināmi, ir vajadzīga tikai politiskā apņēmība iesākto turpināt. Vēlētājiem, kuriem drīz būs jāizdara atbildīga izvēle, novēlu domāt par šīs izvēles nozīmi mūsu likteņos. Valstī nauda ir, un uzticība ir izšķirīga, lai cilvēks ļautu paņemt valstij savu grūti nopelnīto naudu.

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties