#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Sāncensība Eiropas kaimiņvalstu telpā: ES ir vienota?
, 2010. gada, 11.septembris

Rīgas konferences 2010 otrā diena tika atklāta ar diskusiju "Sāncensība Eiropas kaimiņvalstu telpā: ES ir vienota?". Šajā diskusijā piedalījās Latvijas Ārlietu ministrijas goda vēstnieks un bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Gruzijas ārlietu ministrs Grigols Vašadze, Polijas Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Henriks Ļitvins, Starptautiskā Melnās jūras pētījumu centra ģenerāldirektors Dimitris Triantapulu un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas vecākais ekonomists Aleksandrs Pivovarskis. Diskusiju vadīja Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks.

Māris Riekstiņš norādīja, ka, runājot ar Austrumu partnerības valstīm, ir jāskatās, ko īsti mēs vēlamies? Atbilde būtu: "vēlamies stabilus un drošus austrumu kaimiņus". Šī mērķa sasniegšanai Eiropas Savienības rīcībā ir gan finansiālie – ES projektu formā, gan institucionālie līdzekļi - līgumu un vienošanos formā. Tomēr vēl arvien ir dažas problēmas – daudzi sadarbības projekti attīstās ļoti gausi un ir maz efektīvi. Trūkst skaidras ES nostājas par ES ir gatavību tās austrumu kaimiņvalstis redzēt kā tās sastāvdaļu. Māris Riekstiņš uzsvēra, ka līdzīgi ir ar NATO, jo šīs valstis ir arī NATO kaimiņvalstis.

Diskusija būtībā ir nevis par sāncensību reģionā, bet par neizlēmīgu reģionu. Ir jāstiprina atvērto durvju politika, kas pozitīvi ietekmētu konkrēto valstu vēlēšanos veikt reformas.

Grigols Vašadze, minēja, ka termins "apjukusi kaimiņvalsts" nav attiecināms uz Gruziju, jo Gruzija nav apjukusi – Gruzija jau ir gatava NATO, bet ne ES.

Henriks Ļitvins savu uzmanību pievērsa gaidāmajai Polijas prezidentūrai ES, kuras laikā Polija plāno pievērst padziļinātu uzmanību attiecībām ar Austrumu partnerības valstīm. Polija atbalsta vīzu režīma liberalizāciju attiecībā uz Austrumu partnerības valstīm un Krieviju. Dimitris Triantapulu uzsvēra, ka reģionā, par kuru tiek runāts, ir valstis, kuras vēlas pievienoties NATO un ES, valstis, kuras vēlas palikt ārpus šīm organizācijām, un valstis, kuras pašas sevi redz kā spēka polus. Viens no spēka poliem ir Krievija, bet, pēc Dimitra Triantapulu domām, ES ar Krieviju savu sadarbību nepadziļinās, ja Krievija nekļūs liberāla. Arī jautājumā par Turcijas attīstības virzienu nav skaidrs vai tā turpinās virzību uz ES.

Aleksandrs Pivovarskis vairāk pievērsās reģiona finansiālajai un ekonomiskajai situācijai, minot, ka krīze ir labi parādījusi "vājos punktus" šajā reģionā un pilnvērtīga atkopšanās prasīs laiku, līdzīgi kā tas notika pēc ekonomiskās krīzes Krievijā, lai gan pašlaik jau iespējams novērot pakāpenisku reģiona atkopšanos. Krīze arī ir parādījusi starptautisko institūciju nozīmi. Ņemot to vērā, ES vēlēšanās tuvināt šo reģionu ir vērtējama pozitīvi, bet stabilitāte ir panākama vienīgi ar institucionālu integrāciju, pretējā gadījumā problēmas atkārtosies.

Rīgas konferenci 2010 organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju. Konferences norisi atbalsta ASV Vācijas Maršala fonds, Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO), Sorosa Fonds – Latvija, Konrāda Adenauera fonds, ASV vēstniecība Latvijā, Frīdriha Eberta fonds un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Informatīvo atbalstu nodrošina LETA, DELFI un Latvijas Avīze.

Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO)

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties