#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Šķietamā līdztiesība
, 2010. gada, 13.augusts

Kad aizdomājamies par tādu jēdzienu kā dzimumu līdztiesība, pirmā doma ir tāda, ka sīvā cīņa par labi atalgotu darbu vai iespēju saņemt līdzvērtīgu algu par tādu pašu darbu kā vīriešiem vairāk ir raksturīga kaut kur citur, nevis pie mums. Taču izrādās – arī Latvijā sievietes joprojām saņem par aptuveni 18% mazāku atalgojumu nekā vīrieši, kuri veic tādu pašu darbu.

Sievietes neesot tehniskas
“Īpaši tehniskajās nozarēs valda uzskats – jaunas sievietes un sievietes vispār tajās neiederas, jo – vīriešiem ir lielāks tehniskais ķēriens nekā dāmām,” stāsta Arina Zagorska, kura pašlaik ir valdes locekle SIA “Aviation”. Tas ir uzņēmums, kas nodrošina pakalpojumus aviācijas biznesā, uzstādot lidostās nepieciešamās radio antenas un cita veida aparatūru.

Arina Zagorska: “Sākotnēji par biznesu, kas saistīts ar aviāciju, protams, nedomāju. Ventspils augstkolā studēju ekonomikas vadības fakultātē, iegūstot bakalaura grādu, bet maģistratūrā apguvu dabaszinību vadību. Tad universitātes profesors ieteica mani, lai izmēģinātu īstenot divus projektus SIA “Aviation”. Godīgi sakot, viegli nebija, jo nācās vīriešu kolektīvam pierādīt, ka spēju tikt galā ar šo darbu. Tā nu 2008.gadā abus projektus veiksmīgi īstenoju, un nu jau esmu valdes locekle šajā uzņēmumā. Attieksme? Lai gan projekti izdevās pat ļoti labi, daudziem vīriešiem joprojām saglabājas noraidoša attieksme pret manām spējām šajā biznesā.”

To, ka tehniskajās nozarēs un arī vidēja līmeņa amatos joprojām priekšroka tiek dota vīriešiem, atzīst arī starptautiskā personāla atlases uzņēmuma ”Talentor Latvia” direktore Katrīna Ošleja.

“Ir, protams, vadoši amati, kuros darba devējam ir skaidri definēts atalgojums un ir vienalga – sieviete vai vīrietis to ieņems, jo galvenais ir profesionālitāte. Taču problēma ir tāda, ka uz labāk apmaksātiem amatiem, vēl aizvien labprātāk izvēlas pieņemt vīriešus. Tam nav objektīvu iemeslu, šāda izvēle vairāk balstās subjektīvos un aizspriedumainos uzskatos: vīrietis ir stingrāks, spēj būt lielāka autoritāte, kurai kolektīvs sekos un pakļausies, nekā sieviete, kura ir maigāka un pielaidīga, ” tā Katrīna Ošleja.

Mazāk apmaksātas – apzināti?
Kāpēc gan šādi tiek diskriminētas sievietes, kuras vienlaikus spēj padarīt daudzreiz vairāk lietu, nekā jebkurš vidusmēra vīrietis? Iespējams, tas tiek veicināts teju vai apzināti, jau valstiskā līmenī izglītības iegūšanas sākumstadijā, virzot sievietes uz mazāk apmaksātu profesiju izvēli – bērnudārzu audzinātājas, skolotājas, medmāsas un tā joprojām. Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene uzsver: “Runājot par standartiem un kritērijiem vienotā algu sistēmā, pat vienas nozares ietvaros samaksa tiek saistīta ar dzimumu. Piemēram, veselības aprūpē ķirurga vai neiroķirurga darbs tiek apmaksāts labāk kā citu specialitāšu darbs šajā pat nozarē, kur 80% ir sievietes.”

Tomēr esam vadošas!
Neraugoties uz nepieciešamību izkarot vietu zem saules kādā vīriešu kolektīvā, izrādās, Latvijā sievietes tomēr ir labākā situācijā kā daudzviet citur Eiropā. To apliecina britu profesores Glorijas Mosas nesen publicētā grāmata “Profiting from Diversity:The Business Advantages and the Obstacles to Achieving Diversity”(“Dažādības ieguvumi: Biznesa priekšrocības un šķēršļi dažādības sasniegšanai”). Tajā teikts – Latvijā sievietes ieņem 41% vadošo amatu dažādās iestādēs un uzņēmumos. Izrādās, tas ir labākais rādītājs Eiropas Savienībā, jo pat pašā Lielbritānijā šis skaitlis ir vien 35%, bet ES kopumā – 32%.

Par sieviešu nomācošu vairākumu vadošos amatos runā arī pašmāju personāla atlases kompānijas. Lai gan uzdevums – sameklēt piemērotāko pretendentu konkrētam darbam nebūt nav tik vienkāršs, izrādās – to galvenokārt veic tieši sievietes.
K.Ošleja: “Kad briti pētīja, kādēļ tas tā ir, izrādījās – personāla atlases kompānijās visos amatos – vadītājs, konsultants, visvairāk sieviešu ir tieši Austrumeiropā. Piemēram, Dānijā, Zviedrijā vai Norvēģijā šis pārsvarā ir - vīriešu bizness. Attiecībā uz Latviju, pētnieki izvirzīja versiju, ka sieviete – vadītāja, mums ir jau vēsturiski noteikta, jo, piemēram, folklorā dominē Laimes un Meža māte. Arī pēc kara vīriešu objektīvi bija mazāk un sievietēm nācās visu vadīt un darīt pašām.”

Jāpiezīmē, ka iesaistoties uzņēmējdarbībā, strauji mainās arī sieviešu loma ģimenē. “Teju 70% nesen aptaujāto Latvijas sieviešu – uzņēmēju atzina, ka darbs aizņem visu brīvo laiku un tādēļ neatliek iespēju būt kopā ar bērniem,” stāsta I.Circene. “Turklāt pēdējo četru gadu laikā uzņēmēju ģimenes stāvoklis arī mainās – ja 2003.gadā 75% uzņēmēju bija precējušies, tagad pašlaik šis skaitlis ir vien 68%. Arī šķirto un atsevišķi dzīvojošo sieviešu skaits aug - 2003 tādu bija 11, 5%, šodien jau 20% . Turklāt, no 50% līdz 40% samazinājies arī bērnu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem”, norāda I.Circene.

Tomēr zīmīgi, ka Latvijā ir būtiski audzis politisko lēmumu pieņemšanā iesaistīto sieviešu skaits. Piemēram, Saeimā jau vairākus gadus vidējais daiļā dzimuma pārstāvju īpatsvars ir 20%. To neapšaubāmi veicina fakts, ka Latvijas dāmas ir labi izglītotas, jo aptuveni 55% no universitāšu studentiem ir sievietes.

Eiropa par vienlīdzību
Ingrīda Circene, kura darbojas arī Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā (PACE) uzsver – pateicoties ES aktivitātēm dzimumu līdztiesības nodrošināšanā, arī Latvijā uzlabojusies sieviešu iespēja darbu savienot ar privāto dzīvi.
I.Circene: “Pēdējo gadu laikā Latvijā ievērojami uzlabojusies tieši šī iespēja strādāt un vairāk vai mazāk pilnvērtīgi dzīvot arī privāto dzīvi. “Māmiņu algas”, iespēja arī tēviem izmantot 10 dienu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, kā arī vienādas iespējas kā tēviem tā mātēm ņemt bērnu kopšanas atvaļinājumu – tas viss to līdztiesību tiešām ir veicinājis.”

Tiesa gan, gluži kā citviet Eiropā, arī pie mums ir daudz sieviešu, kurām ģimenes apstākļu dēļ tomēr nākas strādāt nepilnu darba dienu, attiecīgi saņemot krietni vien mazāku atalgojumu. Statistika liecina, ka ES 75% no nepilna darba veicējiem ir tieši sievietes.
Lai situāciju mainītu ES visiem spēkiem cenšas panākt vienlīdzīgākas iespējas sievietēm it visās jomās – kā darba tirgū un mājas dzīvē, tā izglītībā un nabadzības novēršanā.

Tā dzimumu līdztiesības principu efektīvāku ieviešanu finansē 2007.-2013. gadam paredzētā PROGRESS programma, kā arī – Eiropas Sociālais fonds. Savukārt ES Dzimumu līdztiesības institūts sniedz speciālistu atzinumus, piedāvā uzlabot zināšanas un informētību par sieviešu un vīriešu līdztiesību. Tās dāmas, kuras ieņem vadošus amatus, var izmantot 2008.gadā atklāto Eiropas Komisijas tīklu sievietēm vadošos amatos. Ar tā palīdzību var īstenot stratēģijas, kas ļauj uzlabot pretējo dzimumu skaitlisko līdzsvaru uzņēmumu un iestāžu vadībā.
Bet viens no lielākajiem Eiropas Komisijas palīgiem, formulējot un īstenojot pasākumus, lai visā ES uzlabotu situāciju dzimumu līdztiesības jomā ir Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju komiteja.

Uzziņa:
• ja nācies saskarties ar diskriminējošu attieksmi darba tirgū, palīdzību vari meklēt: www.tiesibsargs.lv
• ja vēlies uzzināt cik līdztiesīga ir darba samaksa vīriešiem un sievietēm visā ES: http://ec.europa.eu/equalpay

Foto: scientificamerican.com

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties