#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Sociālā kapitāla akūtais trūkums Latvijā
, 2009. gada, 30.oktobris

Pat ja Latvija būtu bagāta ar dabas resursiem un pat ja tai būtu pieejami lieli finanšu resursi, zinoši un strādāt griboši cilvēki, diez vai tā būtu konkurētspējīgākā valsts pasaulē un tās iedzīvotāji laimīgākie uz zemes.

Mūsdienu globālajā pasaulē ar triju veidu kapitālu - materiālo, finanšu un darbaspēka - izdzīvot var, bet kļūt par konkurētspējīgu valsti, kas spēj radīt jaunas vērtības, diez vai. Ja kādam tomēr ir vēlme gūt kādas mācības no šīs krīzes, derētu atcerēties par ceturtā veida kapitālu - sociālo. Šis kapitāls ne tikai ļauj vairāk nopelnīt uzņēmējiem, bet sniedz iespēju visai sabiedrībai ātrāk pārvarēt lielākas un mazākas ekonomiskās un sociālās krīzes, kvalitatīvi un ar daudz mazākām sāpēm veikt nepieciešamās reformas.

To, ka sociālā kapitāla Latvijā nenormāli trūkst, uzskatāmi parādīja Eiropas Savienības mājā diskusiju cikla "Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases" ietvaros notikusī saruna par tēmu: "Krīze: samelstais un faktiskais". Lai arī ne ar vienu vārdu diskusiju dalībnieki nepieminēja vārdu salikumu - sociālais kapitāls -, praktiski saruna starp uzaicinātajiem viesiem un klausītājiem bija tieši par to. Jo eksperti norāda, ka sociālā kapitāla pamatā ir uzticēšanās, kas ļauj sabiedrībai vienoties par kopīgiem mērķiem un, kas jo būtiskāk, tos arī sasniegt. Var tikai atbalstīt tos diskusijas dalībniekus, kuri, neskatoties uz sarunu tematu, neaizrāvās ar krīzes dziļuma ekonomisko ciparu analīzi, bet norādīja, ka patlaban drīzāk jārunā par morālo krīzi, sabiedrības vilšanos varā jeb praktiski par uzticēšanās trūkumu gan valstij, gan sev.

Todien diskusijā runas gan vairāk grozījās ap taisnīgumu un par to, kas pie pašreizējās dižķibeles vainojams. Ja vēl klātesošie politiķi mēģināja tomēr norādīt uz daudzām lietām, kuras tiek darītas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju un atjaunotu vēl pirms pāris gadiem sākto straujo soli uz labklājības pieauguma pusi, vairākums sanākušo pensionāru, studentu, ekonomistu un sabiedrisko organizāciju pārstāvju bija vairāk aizņemti ar vainīgo meklēšanu. Pirmkārt, par tiem tika nosaukti politiķi un partijas, kuras nespēj piedāvāt risinājumus, jo visi šo laiku dzīvojuši pārāk labi un tagad vēlas problēmas atrisināt uz vienkāršās tautas rēķina. Otrkārt, vainojama arī valdība, kura nespēj normāli komunicēt ar tautu, un sabiedrībai tāpēc nav pieejama visa informācija par notiekošo. Treškārt, mediji, kas rāda un raksta tikai par sliktajām lietām, turklāt sagrozot realitāti. Tika vainota arī Latvijas vēlēšanu sistēma, kā arī demokrātiskā iekārta kā tāda, kura neļauj ātri un bez liekām diskusijām pieņemt nepieciešamos pareizos lēmumus. Protams, tika pieminēta arī Latvijas ekonomikas nesabalansētība un tas, ka Latvijā savas pēdas atstājusi arī globālā finanšu krīze. Tika minēti arī dažādi piemēri no vēstures un citu tautu politiķu dzīves un tas, kā nu kurš kurā brīdī rīkojies. Taču būtiska piedāvājuma, kā tad īsti ar visu notikušo ķibeli tikt galā, tā arī nebija.

To, ka uzticēšanās problēma sabiedrībā samilzt, apliecina arī Valsts prezidenta paspārnē izveidotās Stratēģiskās analīzes komisijas ziņojums, kurā minēts, ka Latvijas sabiedrībā valda bezprecedenta zema uzticība gan valdībai, gan parlamentam, gan arī visai politiskajai un partiju sistēmai. Uzticēšanās trūkums ir viens no būtiskiem iemesliem, kas liedz arī Latvijas tautsaimniecībai ātri atkopties un izkļūt no ekonomiskās bedres, kur tā dziļi dažādu iemeslu dēļ ieripojusi. Turklāt tieši neticība savai valstij un tās nākotnei ir radījusi jaunu imigrācijas vilni no Latvijas, kas nākotnē var būt viens no iemesliem, kurš traucē ekonomikai attīstīties.

Uzticēšanās trūkums

Par sociālo kapitālu kā ļoti nozīmīgu ekonomikas sastāvdaļu zinātnieki ir sākuši runāt tikai pēdējos gados, jo tika pierādīts, ka vairāk nopelnīt ir iespējams tad, kad uzņēmēji savā starpā sadarbojas, nevis sīvi konkurē. Tas tādēļ, ka pasaule apkārt ir mainījusies - tā ir kļuvusi ātrāka, un vienam cilvēkam apgūt visas zināšanas vairs nav iespējams. Taču sadarboties var tikai tad, kad ir skaidrs, ka neviens netiks nodots un solījumi tiks turēti. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes lektore Ilona Baumane-Vītoliņa, kura pēdējos gados ir pētījusi sociālā kapitāla ietekmi uz ekonomiku un valsts konkurētspēju, norāda, ka šis kapitāls ir "mērķtiecīgs ieguldījums sadarbības veidošanā, kas sniedz iesaistītajām personām iespēju izmantot un aktivizēt resursus, kuri citādi nebūtu pieejami vai prasītu lielākas laika un, iespējams, arī materiālās izmaksas".

Latvijai, kuras iekšzemes kopprodukts pēdējo mēnešu laikā ir ļoti strauji krities, samazinātas pensijas, būtiski pieaudzis bezdarbs un ne tikai uzņēmumi, bet nu jau arī privātpersonas viena pēc otra piesaka savu maksātnespēju, laiks, lai savestu savu tautsaimniecību kārtībā, ir ļoti ierobežots. Latvijai patlaban būtiski trūkst finanšu resursu un nav arī skaidrs, kā tos tuvākā laikā nopelnīt.

Turklāt, lai arī sabiedrība kopumā nenoliedz reformu nepieciešamību, izglītībā un medicīnā paveiktais netiek uztverts viennozīmīgi. Gluži tāpat kā valsts pārvaldē, jo tur notiekošais bieži vien liek domāt, ka reformas netiek veiktas vispār. Ekonomisti gan ik pa laikam piesardzīgi izsakās, ka Latvijas ekonomikas lejupslīde bremzējas un arī pasaules ekonomikā jūtams lielāks optimisms, kas nozīmē, ka varētu pieaugt arī pieprasījums pēc Latvijas eksporta precēm. Taču vienīgās ziņas, kas nāk no valdības mājas, drīzāk gan liecina, ka vieglāki laiki neiestāsies tik drīz un nākamgad jostas būs jāsavelk vēl ciešāk, proti, laikā, kad vairumam sabiedrības daļas ienākumi samazinās, visticamāk, būs jārēķinās ar vēl lielāku nodokļu slogu. "Tie ir ļoti primitīvi politiķu krīzes risinājumu piedāvājumi," uzskata Tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis.

Vajag darbus

"Tā vien liekas, ka politiķi kalpo tikai valsts budžetam, bet cilvēki nesaprot, kas tas īsti ir un kāpēc tik svarīgi budžetu sabalansēt. Viņi nesaprot, ka tas skar arī viņus. Būtu labi, ja beidzot vismaz tiktu novilkta robeža un politiķi vismaz beidzot skaidri pateiktu - neviens badā nenomirs, būs iespējams palaist bērnus uz skolu un no mājām nevienu neizliks. Tās būtu minimālās garantijas, kuras būtu sabiedrībai jādod," klāsta A.Freimanis, vienlaicīgi uzsverot, ja cilvēki un politiķi šajos smagajos laikos uzticētos viens otram, krīze viennozīmīgi nebūtu tik smaga un tā tiktu ātrāk pārvarēta. Tagad vairāk vai mazāk viss grozās tikai ap vainīgo meklēšanu, un vairums tautas arī tos nosauc - politiķi, kas ir pie varas. Sociologs norāda, ka neuzticības pārvarēšanai būs nepieciešams ilgs laiks, un nebūt nenoliedz, ka būtu jāatrod arī vainīgie, kuru darbība vai bezdarbība ir ietekmējusi pašreizējo ekonomisko krīzi, tomēr tas nevar kļūt par galveno šī brīža uzdevumu.

Ja vēl pagājušās ziemas sākumā I.Baumane-Vītoliņa minēja, ka ekonomiskā krīze Latvijā var būt daudz dziļāka nekā citviet pasaulē ne tikai savas nesabalansētās attīstības dēļ, bet arī tāpēc, ka cilvēki tā arī pēc neatkarības atjaunošanas nav iemācījušies uzticēties viens otram un Latvijā nav uzkrāts sociālais kapitāls, tagad viņa vien piebilst, ka ātru izeju no šīs situācijas arī neredz, lai gan atsevišķas lietas vismaz varētu samazināt spriedzi starp augšējo un apakšējo sabiedrības daļu. "Ja nebūs kaut viena pozitīva piemēra, ka reformas tiek veiktas arī "augšās", cilvēkiem saglabāsies ļoti liela netaisnības izjūta. Līdz ar to runāt par uzticēšanos un konsolidāciju vienotam mērķim un iespēju ātri pārvarēt šīs krīzes sekas ir krietni vien par agru".

I.Baumane-Vītoliņa stāsta, ka sadarbība nav iespējama, ja kāda no pusēm neuzticas otrai, to neciena vai netic, ka izrādītā labvēlība vai pakalpojums tiks attiecīgi atmaksāts. "Sadarbību veicina savstarpējā uzticēšanās, paļaušanās un cieņa, kā arī atgriezeniskās saites normas, pēc principa: es tev - tu man," uzsver I.Baumane-Vītoliņa un piebilst, ka šim principam ir būtiska atšķirība no Latvijā piekoptās "čomiskās sarunāšanas".

Vienkāršās tautas atbildība

"Pilsoniskā sabiedrība ir skaidri reaģējusi uz notiekošo, piemēram, daļu atalgojuma maksājot aploksnēs un tā parādot varai savu attieksmi," uzskata A.Freimanis. Taču sociologs arī piebilst - lai gan lielākā sabiedrības daļa politiķiem un varai kopumā neuzticas, vaino tos notiekošajā dižķibelē un tajā, ka ir spiesta samierināties ar dzīves apstākļu pasliktināšanos, viņaprāt, uzticamības neesamība starp varu un sabiedrību ļauj justies komfortabli tomēr abām pusēm. "Latvijā joprojām jūtams okupētas tautas domāšanas modelis. Atrasties opozīcijā varai ir psiholoģiski ļoti labi, jo tad nav jāuzņemas atbildība," min A.Freimanis, uzsverot, ka tā ir pierasts vēl no PSRS laikiem. Tieši tāpēc, viņaprāt, diez vai pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, kuras būs pēc gada, parlamenta sastāvs kardināli atšķirsies no pašreizējā.

Ja Latvijā cilvēki kļūtu aktīvāki, uzņemtos vairāk atbildības un mazāk gaidītu, kad kāds pateiks priekšā, kā tagad pareizi darīt, arī tas palīdzētu konsolidēt sabiedrību un veidot jauna veida attiecības arī starp politiķiem un pārējo sabiedrības daļu - uzskata I.Baumane-Vītoliņa, taču arī, viņasprāt, šīs krīzes ilgums varētu būt par īsu, lai būtiski mainītos gan politiķu, gan iedzīvotāju domāšana. "Lai notiktu izmaiņas sabiedrībā, ir nepieciešams daudz ilgāks laiks," piebilst A.Freimanis.

Viņš gan pieļauj, ka Latvijai ātrāk pārvarēt krīzi varētu palīdzēt tas, ja parādītos ar empātijas spēju apveltīts, talantīgs līderis. "Es šeit nedomāju vadoni, kas vada valsti autoritatīvi, bet līderi, kurš spēj konsolidēt sabiedrību uz noteiktu mērķu sasniegšanu." Eksperts norāda, ka, neskatoties uz pašreizējo smago situāciju, viņaprāt, sociālās solidaritātes potenciāls Latvijā ir ļoti liels. "Taču jebkuram kapitālam ir nepieciešama realizācija. Proti, ja finanšu kapitāls tiek realizēts ar bankas starpniecību, sociālais kapitāls var realizēties, ja par to runā sabiedrībā, ja tas tiek uzskatīts par nozīmīgu, turklāt tas tiek darīts visas valsts mērogā," piebilst A.Freimanis.
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties