#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Šonedēļ ĢMO industrijā – nevērība un iespējamais lobijs
, 2010. gada, 10.septembris

6.septembris šonedēļ bijis zīmīgs ar diviem notikumiem ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) industrijā. Rumānijā trauksme celta saistībā ar jaunievēlēto lauksaimniecības ministru Valēriju Tabaru, norādot uz amatpersonas iespējamo neobjektivitāti un saikni ar pasaulē lielāko ĢMO ražotājuzņēmumu "Monsanto". Tomēr daudz vairāk jautājumu raisa fakts par Zviedrijā atklāto ģenētiski modificēto, bet vēl nesertificēto kartupeļu audzēšanu.

6.septembris šonedēļ bijis zīmīgs ar diviem notikumiem ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) industrijā. Rumānijā trauksme celta saistībā ar jaunievēlēto lauksaimniecības ministru Valēriju Tabaru, norādot uz amatpersonas iespējamo neobjektivitāti un saikni ar pasaulē lielāko ĢMO ražotājuzņēmumu "Monsanto". Tomēr daudz vairāk jautājumu raisa fakts par Zviedrijā atklāto ģenētiski modificēto, bet vēl nesertificēto kartupeļu audzēšanu.

Sekojot līdzi Eiropas Savienības (ES) aktivitātēm ĢMO jomā, var secināt, ka pret šo industriju Eiropas institūcijas izturas ar zināmu „pietāti” un pietiekamu kritikas devu. Šobrīd ES devusi atļauju audzēt vien divas ģenētiski modificētas kultūras - "Monsanto" izstrādāto kukurūzas šķirni, kā arī rūpnieciskām vajadzībām paredzēto kartupeļu šķirni "Amflora". Zīmīgi, ka starplaiks starp lēmumiem akceptēt abas kultūras ir bijis 12 gadu ilgs, un pēdējais no tiem nav izticis bez ilgstošām diskusijām un risku izsvēršanas Eiropas Komisijā (EK).

Tomēr, lai cik piesardzīgi un kritiski Eiropas institūcijas neizturētos pret ĢMO industriju, šogad jau divi gadījumi devuši iemeslu vides aktīvistiem norādīt uz nolaidību ĢMO kompāniju darbībā. Viens no šāda veida „neuzmanības” gadījumiem atklājās šā gada jūnija sākumā, kad Vācijā tika uzieti ES neatļautas ģenētiski modificētas kukurūzas sējumi, kas vēlāk tika iznīcināti. Izrādījies, ka kukurūzas sēklu Vācijai kļūdas dēļ piegādājusi ASV firma „Pioneer Hi-Bred”. Analoģisks varētu izrādījies arī Zviedrijas gadījums, proti, EK pieļauj iespēju, ka Vācijas ķimikāliju uzņēmums „BASF” šai Skandināvijas valstij nosūtījis nepareizās šķirnes sēklas kartupeļus, kas vēl tiek tikai izstrādāta un nav saņēmusi nepieciešamo atļauju.

Acīmredzami, ka vājākais posms ĢMO audzēšanā ir kontroles un uzraudzības mehānisms – gan kompānijas, gan valsts, gan, iespējams, Eiropas līmenī. Šā gada 13.jūlijā Veselības un patērētāju politikas komisārs Džons Dalli svinīgi paziņoja, ka EK ir pildījusi solījumu līdz vasaras beigām „izstrādāt visaptverošu nākotnes politikas priekšlikumu attiecībā uz ĢMO audzēšanu”. Iespējams, ka iepriekšminētā kompāniju nolaidība un vides aktīvistu centieni liks vēlreiz atgriezties pie ES politikas pārskatīšanas ĢMO audzēšanas jautājumā.

Kamēr Brisele gaida paskaidrojumus no Zviedrijas, Vācijas un Čehijas – vienīgajām valstīm ES, kurās atļauts audzēt ģenētiski modificēto kartupeļu šķirni "Amflora", Zemkopības ministrija kliedē bažas par līdzīga veida incidentiem Latvijā, pamatojot, ka pie mums ģenētiski modificēta kartupeļu audzēšana vispār nav aktuāla. Pirmkārt, Latvijā cietes kartupeļi, kādi ir šie ģenētiski modificētie kartupeļi, netiek audzēti, turklāt Latvijā nav tehniskās cietes ražošanas rūpnīcas.

Sākumlapa  Par šo pasākumu  |

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties