#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Šprotu liktenis būs atkarīgs no lobēšanas panākumiem Briselē
, 2010. gada, 20.septembris

Latvijas tradicionālo kūpināto šprotu liktenis izšķirsies tuvākajos mēnešos un būs atkarīgs no patlaban Briselē izvērstā lobēšanas darba panākumiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits.

"Darām visu, ko varam, meklējot sabiedrotos un vācot balsu vairākumu jautājumā, kas būtībā Eiropu īpaši neinteresē. Ārlietu ministrija iesaistījusi diplomātus visās ES valstīs, kuri mēģina panākt atbalstu. Tehniskajā līmenī viss izdarīts - Briselei nosūtīts riska izvērtējums, kur norādīts, ka benzopirēna normas palielināšana nerada draudus veselībai. Nosūtīts ražošanas tehnoloģisko pilnveidojumu apraksts, kas rāda, ka samazināt benzopirēna daudzumu šprotēs var, būtiski kaitējot iecienītajām kūpinātu šprotu garšas un krāsas īpašībām. Arī inspektori jūnijā klātienē redzējuši, ko nozīmē labi kūpināta šprote un kā izskatās "bālās šprotes", ko esam spiesti ražot, nepielietojot ierastos kūpināšanas paņēmienus," norādīja Šmits.

Kā jau ziņots, līdz šī gada beigām Eiropas Komisija (EK) pieņems galīgo lēmumu par benzopirēna normām Latvijā kūpinātajās šprotēs. Patlaban EK pieprasa kūpinātām šprotēm piemērot benzopirēna normu - piecus mikrogramus uz kilogramu produkta, savukārt Latvija turpina uzturēt pozīciju par nepieciešamību noteikt pieļaujamo normu - astoņi mikrogrami uz kilogramu. Kā akcentē zivrūpnieki, tikai šī norma ļauj ražot kūpinātas šprotes ar patērētāju iecienītajām garšas, smaržas un krāsas īpašībām.

Uz jautājumu, kas notiks, ja Briseles lēmums tomēr būs negatīvs, Šmits norādīja, ka tas nozīmētu problēmas zivkopības nozarei: "Lēmums būs izšķirošs, jo ar blakusproduktu ražošanu vien izdzīvot nespēsim. Ja aizliegs ražot ierastās šprotes, nu tad neražosim, tikmēr uzņēmumiem būs nopietnas problēmas. Tomēr es tādu versiju neizskatu. Strādājam profesionāli, intensīvi un pozitīvu lēmumu panāksim - mums rokās ir visi pierādījumi par labu tradicionālajam šprotu gatavošanas veidam".

Šmits norādīja, ka patlaban strauji atdzīvojas zivju eksporta tirgus Krievijā, turklāt patērētāji pieprasa tieši Latvijas tradicionālās šprotes, par ko liecina nupat Maskavas izstādē "World Food Moscow" Latvijas šprotu ražotājiem piešķirtās četras zelta medaļas.

"Zivrūpniecības tirgus patlaban strauji pieaug. Ja kopējais eksporta apjoms uz Krieviju pērn bija 40 miljoni latu gadā, tagad prognozes rāda, ka tas varētu pieaugt dubulti. Krievijā pieprasa plašu Latvijas sortimenta klāstu - skumbrijas, sardinellas, zivju salātus, mencu aknas, tomēr kūpinātu šproti labāk par mums neviens negatavo un Krievijā nav neviena zivju veikala, kur mēs nebūtu pārstāvēti. Tādēļ to pamatoti var uzskatīt par Latvijas produktu ar augstu eksporta potenciālu," rezumēja Zivrūpnieku asociācijas prezidents.

LETA/ Nozare.lv

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties