#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Stāsts par ”īstu” cilvēku jeb ĢMO izveidošana, pielietojums un ietekmes
, 2009. gada, 23.novembris, 2009

Cilvēks jau ilgi pirms oficiālās zinātnes rašanās ir interesējies par iespēju ietekmēt gaidāmā bērna dzimumu un viņa iedzimtās īpašības ar mērķi uzlabot gaidāmā mazuļa spējas. Pēdējo gadu sasniegumi ģenētikā kārtējo reizi liek cilvēcei izvēlēties starp morāles un ētikas apsvērumiem un vēlmi manipulēt ar cilvēka iedzimtību.

No vienas puses, mēs vadāmies cēlu mērķu vārdā – ar gēnu inženierijas palīdzību atbrīvoties no smagām iedzimtām slimībām, no otras puses, mums ir liels kārdinājums pamēģināt vispār mainīt cilvēka dabu.

Biotehnoloģijas piedāvā iespēju radīt organismus ar uzlabotām muskuļu šķiedru īpašībām, kas tādas saglabātos visu mūžu un tās neietekmētu novecošanās process. Patlaban mērķis ir ārstēt iedzimtu muskuļu distrofisku bērniem.
Patlaban tam jau ir izveidots mākslīgais gēns, ko izmēģina uz pelēm. Bet vai varam nodrošināties pret to, ka kādam neienāks prātā šo gēnu pielietot steroīnu vietā muskuļu uzlabošanai sportistiem? Un kādas tam varētu būt sekas? Kas īsti mūs biedē vairāk: tikai domas vien par skatu, kā pa stadionu kilometru pēc kilometra skries nenogurdināms ģenētiski modificēts supervīrietis vai tomēr ētiskie apsvērumi par to, cik nozīmīgi cilvēkam ir tikt pasargātam no iejaukšanās viņa ģenētiskajā kodā? Un ko mēs atbildēsim zinātnes kārdinājumam bez apdraudējuma uzlabot gaidāmā bērna „smadzeņu masu”?
Patlaban zinātne apsteidz morāles attīstību un cilvēku rokās ir nonākusi informācija, kuru, piemēram, politiķi varētu izmantot arī dziļi personīgu mērķu sasniegšanai. Tas nozīmē, ka sabiedrība patlaban cenšas atrast veidus, kā sevi pasargāt no tā, ka kāds varētu pieņemt lēmumus, kas ietekmēs gan katru no mums personīgi, gan sabiedrību kopumā. Spilgts piemērs tam ir patlaban tik aktuālais strīds „par un pret” gēnu inženierijas sasniegumu pielietojumu un realizāciju dzīvē. Un tāpat ir labi redzams, ka mēs vēl neesam gatavi izdarīt galīgo izvēli par to, kā atbildēt uz šo jautājumu, ko mums uzdod gēnu inženierija. Piemēram, joprojām ir milzīga interese par cilvēka klonēšanu, kaut arī ir zināms, ka tā ir gan bīstama, gan neētiska. Piemērs labi atspoguļo mūsu sabiedrības ikdienu, kurā mēs neesam pasargāti no tā, ka medicīniski līdzekļi var tikt izmantoti nemedicīniskiem mērķiem.
ĢMO izveides mērķi un metodes
 
Ģenētiski modificēts organisms atbilstoši vienai no definīcijām ir dzīvs organisms, kura genotips ir ticis mākslīgi mainīts ar gēninženierijas palīdzību. Tādas izmaiņas veic vai nu pētnieciskiem, vai saimnieciskiem mērķiem. Jāatzīmē, ka zinātniskie mērķi ģenētikā nav kāda zinātnieka personīgā interese vai spontāna iegriba pamainīt ģenētisko kodu.
 
No citiem organismiem ĢMO atšķiras ar to, ka tā sagaidāmās īpašības ir paredzamas. Savukārt, ja zinātnieki mēģina uzlabot kāda organisma īpašības selekcijas ceļā, tad selekcionārs iepriekš nevar paredzēt, kādas īpašības piemitīs jaunajam īpatnim, kas tiks iegūts krustošanas rezultātā. Turklāt tam var tikt veltīti vismaz 10 gadi zinātnieka dzīves. Bet ĢMO uzrāda jaunās īpašības jau 2 līdz 4 gadu laikā.
 
ĢMO iegūšanai ir vairāki posmi. Sākumā tiek izmantoti transgēni un ar to palīdzību tiek izveidoti transģenētiski organismi. Transģenētisks organisms ir dzīvs organisms, kura genotipā ir ievadīts cita organisma gēns. Gēnu saimnieka organismā ievada ar tā saukto „ģenētisko konstrukciju”, kas ir DNS fragments, kurā ir kods, kas nosaka konkrētas olbaltumvielas producēšanu, kā arī tā darbību regulējošie elementi un elementi, kas nodrošina fragmenta „ielīmēšanu” saimnieka DNS ķēdē.
 
Tādas trakas noņemšanās mērķis ir iegūt organismu, kuram piemitīs kāda jauna īpašība. Tādus organismu izmanto vairākiem mērķiem:
1)      lai noteiktu, kādas īpašības piemīt kādam konkrētam gēnam, kā arī novērotu jaunu šūnu rašanās procesu organismā. Tādi zinātniski pasūtījumi transģenētisku organismu radīšanai cilvēcei ir ļoti svarīgi, piemēram, lai iemācītos agrīni diagnosticēt vēzi vai arī noteiktu ātrumu, ar kādu aug veselas un inficētas šūnas;
2)      lauksaimniecībā jaunu šķirņu dzīvnieku un augu radīšanai;
3)      biotehnoloģiskajā plazmas un olbaltumvielu ražošanā.
 
Skaidrības labad jāsaka, ka aprakstītie transģenētiskie organismi NAV ģenētiski modificēti organismi, jo tiem jauniegūtā īpašība ir tikai viena un to nevar pārmantot nākamajā paaudzē.
 
Kā redzams, tad sabiedrība šobrīd sastopas ar problēmu, ka lauksaimniecībā ienākušas gēnu izmaiņu tehnoloģijas un rezultātā iegūtie organismi tiek izmantoti otrās grupas jautājumu risināšanai - pārtikas ražošanai.
 
redakcijas piezīme: I.Dzērves rakstus par ikvienam cilvēkam tik svarīgo tēmu - ģenētiski modificēti organismi - publicēsim 3 rakstu sērijā. Nākamajā rakstā - par bailēm no ĢMO un veiktajiem pētījumiem par ĢMO ietekmi uz cilvēka organismu.
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties