#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Stāsts par ”īstu” cilvēku jeb ĢMO izveidošana, pielietojums un ietekmes (2.daļa)
, 2009. gada, 29.novembris

Atzīsim, ka reti kurš mūsdienu sabiedrībā ir studējis ģenētiku un vēl mazāk ir to, kuri nodarbojas vēl arī ar gēnu inženieriju, bioķīmiju un molekulāro bioloģiju. Jebkas nezināms potenciāli var būt bīstams, un pat zināmas lietas var būt apdraudošas.

Bailes no ĢMO

Tās ir pilnīgi dabiskas bailes no nezināmā un nesaprotamā. Atzīsim, ka reti kurš mūsdienu sabiedrībā ir studējis ģenētiku un vēl mazāk ir to, kuri nodarbojas vēl arī ar gēnu inženieriju, bioķīmiju un molekulāro bioloģiju. Jebkas nezināms potenciāli var būt bīstams, un pat zināmas lietas var būt apdraudošas, tāpēc joprojām nespeciālisti dedzīgi diskutē par to, vai var teikt, ka ĢMO ir kaitīga ietekme uz cilvēka organismu, ekoloģiju un morāli ētisko cilvēka audzināšanu?

ĢMO atbalstītāji izmanto vairākus argumentus, kuri tomēr nav pilnīgi patiesi. Piemēram, taisnība ir tiem ĢMO pretiniekiem, kas noliedz, ka ar ĢMO palīdzību varētu atrisināt bada problēmu pasaulē. Tā kā bads ir sociāli ekonomisku problēmu rezultāts, tad ar zinātnes vai medicīnas palīdzību to nevarēs atrisināt. No otras puses, nevar noliegt ĢMO atbalstītāju argumentu, faktu, ka ĢMO produktos ir uzlabotas olbaltumvielu īpašības, kas cilvēka organismā provocē provitamīna A pastiprinātu veidošanos, pat četras reizes augstāku, un mazina šī vitamīna trūkuma radītās slimības nabadzīgajā pasaules daļā, piemēram, vistas aklumu.
 
Tāpat jāpiekrīt tiem, kuri apgalvo, ka ĢMO ir pārtikas produktu un lauksaimniecības produkcijas ražotāju bizness, nevis sociāls risinājums nabadzīgajiem planētas iedzīvotājiem. Bizness tas ir tāpēc, ka ĢMO audzēšanai lauksaimniecībā nepieciešamas zemākas izmaksas un pārdodot to par to pašu cenu, kāda ir mākslīgi nemodificētai pārtikai, peļņa no ĢMO realizācijas ir no 2 - 4 reizēm augstāka. Līdz ar to konkurence nav godīga.
 
Ražība ĢMO ir gandrīz 90%, kā arī tās iegūšanai ir vajadzīgas pat divas un vairāk reizes mazākas zemes platības. No otras puses, jādomā par to, ka tad, ja mēs aizliedzam ievest Eiropā citur ražotu pārtiku, mēs riskējam palikt par sava lēmuma ķīlniekiem zemas ražas vai kādu dabas katastrofu rezultātā, kā arī riskējam pirkt pašu zemē audzētu pārtiku par cenām, ko mums diktēs vietējie ražotāji, jo viņu produkcijai nebūs konkurences.
 
Pētījumi par ietekmi uz cilvēka organismu
 
Ģenētiski modificēta labība tiek audzēta 66% ASV lauksaimnieciski izmantojamās zemju platībās un 24% Eiropas lauksaimnieciskajās zemēs (pārsvarā šajos 24% tiek audzēts ģenētiski modificēts rapsis nepārtikas izmantošanai, nevis labība), bet cilvēkus joprojām biedē iespējamie riski. Daudzās pasaules valstīs politiķi atbild savu pilsoņu uztraukumam par ĢMO riskiem tādējādi, ka tiek finansēti zinātniski pētījumi par ĢMO kaitīguma noteikšanu. Rodas jautājums, ja jau šādi pētījumi tiek veikti, tad kur ir rezultāti? Citām valstīm, kas pašas pētījumus neveic, jo tiem ir ārkārtīgi augstas izmaksas, pētījumu rezultāti ir pieejami par maksu. Piemēram, žurnālā „Science” ir norāde uz interneta vietni, kurā šāda informācija ir pieejama, bet tā ir norāde uz laboratorijas interneta vietni, kurā informāciju var iegūt par maksu.
 
Tas tā ir tāpēc, ka zinātniskas laboratorijas privāta informācija citiem nav pieejama par velti, jo tā nav zinātnisks atklājums, bet laboratorijas analīžu rezultāts. Mums atliek tikai secināt, ka nekas ļoti kaitīgs ĢMO pētījumos nav atrasts, ja jau zinātnes lielvalsts ASV valdība joprojām atļauj saviem lauksaimniekiem audzēt modificētu kukurūzu un kviešus, kā arī pārdot no tiem ražotus produktus saviem iedzīvotājiem. Taču joprojām nerimstas zinātnieku strīds par to, vai pārdot šādus datus ir ētiski, vai arī tiem ar likumu būtu jānosaka bezmaksas statuss. No otras puses, laboratorijas ir privātas un tām tiek piesaistīti miljoni dolāru ĢMO pētījumiem.
 
Bailes no ĢMO ir parādījušās tikai nesen, kaut gan ģenētiska organismu modificēšana ir notikusi jau ilgi pirms Darvina un Mendeļa publikācijām. Cilvēki lauksaimniecības produktivitātes celšanai izmantoja apstarotas sēklas, vai materiālu apstrādāja ar stiprām ķīmiskām vielām, kas radīja gēnu mutācijas. Minētajā veidā mākslīgi tika izraisītas gēnu mutācijas un augiem mākslīgi tika veidotas īpašības, kas dabiski tiem nepiemita. Tā radušās daudzas mūsdienu kultūraugu šķirnes un tagad ir jautājums, no kura brīža augu var sākt uzskatīt par ģenētiski modificētu? Visticamāk, cilvēces bagātākā daļa jau gandrīz 100 gadus ir lietojusi pārtikā ģenētiski modificētus organismus, un jāsaka, ka viņi ir dzīvojuši ilgāk un slimojuši mazāk nekā tie, kas tādu neēda. Un atkal jāatzīst, ka tas nav pētīts un apsvērumi radušies no novērojumiem par to, ka šie cilvēki ir ilgi dzīvojuši un miruši no vecuma.

 redakcijas piezīme: I.Dzērves rakstus par ikvienam cilvēkam tik svarīgo tēmu - ģenētiski modificēti organismi - publicēsim 3 rakstu sērijā. Nākamajā rakstā - ĢMO derīgumu un risinājumiem baiļu un risku mazināšanai.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties