#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Stāsts par ”īstu” cilvēku jeb ĢMO izveidošana, pielietojums un ietekmes (3.-pēdējā daļa)
, 2009. gada, 07.decembris

Pēdējo gadu sasniegumi ģenētikā kārtējo reizi liek cilvēcei izvēlēties starp morāles un ētikas apsvērumiem un vēlmi manipulēt ar cilvēka iedzimtību. Kādas pozitīvas īpašības piemīt ĢMO? Ko darīt, lai mazinātu baiļu un riska sajūtas?

Ģenētiski modificētu organismu derīgums

Kādas pozitīvas īpašības piemīt ĢMO? Te jāmin pirmais ģenētiski modificētais organisms, kas tika izveidots, lai no tā iegūtu cilvēka insulīnu. To dabiski ražo zarnu baktērija E.coli. Izmantojot ģenētiskās inženierijas tehnikas šodien no baktērijām tiek iegūtas arī antibiotikas, zāles, kā arī vitamīni un fermenti, kas nepieciešami slima cilvēka organismam un kurš slimības dēļ pats tos nespēj veidot. Tādējādi ar mākslīgi radītām izmaiņām vienos organismos var mazināt ģenētisko slimību izraisītās sekas dabiski radītu ģenētisku mutāciju gadījumos cilvēkiem. Vai mums tagad atteikties no ĢMO?
 
Atgriežoties pie ĢMO vēstures, 1983. gadā zinātnieki pētīja augsnes baktēriju, kas izraisa izaugumu veidošanos kokiem un krūmiem. Toreiz tika publicēts atklājums, ka daļa no baktērijas DNS fragmenta saplūst ar inficētā auga šūnas kodolā esošo hromosomu un tiek uztverta kā paša auga DNS. Rezultātā augs izdala jaunas olbaltumvielas un sekas ir mizas izaugumi. No šī atklājuma brīža zinātniekiem radās ideja pašiem veikt šādu eksperimentu, sajaucot kopā dažādu sugu kodolu DNS fragmentus. Var teikt, ka 1983. gada atklājums ir sākums gēnu inženierijai kā patstāvīgai nozarei
 
Zinātnieki sāka apzināti veidot dažādu sugu augu ģenētiskā materiāla transformāciju. Sākotnēji tam nebija nekāda sakara ar ideju par bada mazināšanu vai medicīniskiem mērķiem. Tās drīzāk bija iespējas, ko zinātnieki vēlāk ieraudzīja. Tas norāda arī uz to, ka daudzas it kā nedabiskas lietas dabā notiek, tikai mēs par tām neko nezinām un mierīgi dzīvojam. Arī ģenētiskas starpsugu modifikācijas, kā redzams, dabā notiek jau sen, tikai mēs paši agrāk nepratām tās ne konstatēt, ne radīt. Tagad ar ģenētiskām manipulācijām ir izveidotas tabakas šķirne, ko nespēj apdraudēt kaitēkļi, ģenētiski modificēts tomāts, (1994.g. firmā Monsanto), vēlāk arī saldā kukurūza, soja, rapsis, gurķi, kartupeļi, bietes, āboli un daudz kas cits.
 
Zinātnieki, kuri strīdas par to, vai ĢM pārtika mums ir bīstamāka par selekcionētu pārtiku, tomēr atzīst, ka pētījumos nav izdevies pamatot to, ka ĢMO cilvēka organismā var radīt izmaiņas. Tāpat var apgalvot, ka arī selekcionēta pārtika satur dabā nepastāvošas olbaltumvielas, kas pirms kāda laika cilvēka pārtikā nebija sastopamas. Lai to pierādītu, laboratoriski tika meklētas atsevišķas vielas, kas varētu rasties no gēna izmaiņām un tādas arī tika konstatētas gan vienos, gan otros augos, bet no otras puses, tās ir tik niecīgos daudzumos, ka cilvēkam būtu jālieto šie produkti litros un kilogramos katru dienu, lai konstatētu, ka kaut kas notiek. Bet mēs taču dienā nedzeram eļļu litriem, mēs neēdam kilogramiem maizi un nevaram apēst veselu govi vienā ēdienreizē. Līdz ar to apēstais pārtikas daudzums ir tika mazs un cilvēka vielmaiņas ātrums ir tik liels, ka laicīgi izvada ārā no mūsu organisma svešās olbaltumvielas.
 
Laboratorijas pētījumos tomēr svešas olbaltumvielas, ko varētu būt radījuši ĢMO, cilvēka organismā neizdodas konstatēt. Tai pat laikā nevar droši apgalvot, ka to tur nav. Teikt, ka tik un tā mēs varam saslimt no ĢMO lietošanas pārtikā, arī nevar, jo tieši otrādi, mēs mūsdienās savos pusmūža gados izskatāmies jaunāki nekā bija mūsu vecāki tajā paša vecumā.
 
Rezumējot var teikt, ka patlaban ĢMO zinātnē tiek veikti pētījumi par iespējām izmantot medicīnā vēža un Alcheimera slimības ārstēšanā, tiek regulēti novecošanās un reģenerācijas procesi cilvēkam, tiek meklētas iespējas uzlabot smadzeņu šūnu darbību, piemēram, Dauna sindroma gadījumā.
 
Medicīnā kopš 1982. gada tiek meklētas iespējas ražot cilvēka insulīnu no ģenētiski modificētām baktērijām, tiek meklētas iespējas ĢMO rezultātā iegūtas vielas vakcīnām pret HIV un mēri. Tiek veidotas transģenētiskas kazas, kuru piens satur olbaltumvielu, kas rada pienskābo baktēriju, un tā savukārt samazina trombu rašanās iespēju cilvēka asinīs, tiek attīstīta jauna medicīnas nozare – gēnu terapija. To varētu izmantot, lai ārstētu bērnus ar iedzimtu HIV un novecošanās bremzēšanai.
 
Lauksaimniecībā ĢMO izmanto jaunu šķirņu veidošanai, kas ātrāk aug, sasniedz labu svaru īsākā laikā un ir izturīgi pret slimībām, tāpēc tie nav jāapsmidzina ar ķimikālijām vai jāvakcinē, piemēram, pret cūku mēri, kas rada lauksaimniekiem vairāku miljonu dolāru zaudējumus. Ir pierādīts, ka ĢMO satur augstāku neizvietojamo aminoskābju un provitamīnu koncentrāciju.
 
Uzmanību! Patlaban lauksaimniecībā NAV ģenētiski modificētu dzīvnieku, dažas aitas un cūkas ir tikai atsevišķās laboratorijās un vēl nav zināms, vai zinātnieki vispār tuvākajā laikā izlems tos veidot ieviešanai pārtikas ražošanā. Iespējams, ka šādi dzīvnieki nekad nenonāks ārpus laboratorijām, jo tos audzēt pagaidām ir ļoti dārgi.
 
Risinājumi baiļu un risku mazināšanai
 
Valstis var veidot savus likumus, ar kuru palīdzību ierobežot ĢMO audzēšanu savas valsts teritorijā un tādējādi veicināt tradicionālo augu audzēšanu. Piemēram, pieņemot noteikumus par attālumiem starp laukiem, jo tad ĢM augiem vienā saimniecībā būs mazākas iespējas aizņemt tradicionāli selekcionētu šķirņu vietu.
 
Tāpat katras valsts ietvaros var tikt pieprasīta informācija par ģenētiski modificētas pārtikas marķēšanu, bet reāli to var marķēt tikai tajās valstīs, kurās audzē un no izaudzētā ražo pārtikas produktus. Pretējā gadījumā, kurš tad ievestai sojai, kukurūzai vai rapšu eļļai var uzrādīt šādu sertifikātu, ja nav zināms, kas un kur ir iegādājies augu sēklas, no kurām pirms eļļas ieguves ir audzētas izejvielas? Tas pats attiecas uz olīveļļu. Grūtības rada tas, ka mūsdienu tirgū sēklas ražo vieni, audzē otri un pārstrādā trešie, savukārt tirgo ceturtie vai pat piektie. Tāpēc prasība par ĢM pārtikas marķēšanu ir drīzāk politiska nekā saimnieciska.
 
Manuprāt, ļoti labs risinājums ir bērnu grāmatas izveide par gēnu inženieriju, izglītojošu interneta spēļu radīšana pašiem mazākajiem un zinātniski populāru skaisti ilustrētu grāmatu par ĢMO izdošana pieaugušajiem.
 
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties