#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Šteinbuka: Latvijā starp reģioniem ir liela atšķirība
BNS 
, 2013. gada, 07.marts

Lai arī Latvija ir maza valsts, starp reģioniem attīstības ziņā ir lielas atšķirības, diskusijā Eiropas Savienības (ES) mājā par Kohēzijas politiku 2014.–2020.gadam teica Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

“Ja mēs runājam par bezdarbu, nabadzību, tad rezultāti ir atšķirīgi. Piemēram, salīdzinot Rīgu ar Latvijas austrumu daļu,” sacīja Šteinbuka.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka par Kohēzijas budžetu notiek sarunas. “Taču jau pašlaik var prognozēt, ka budžets tiks sadalīts aptuveni tādā veidā, kā tas jau iepriekš ir izskanējis,” viņa piebilda.

Vairāki apaļā galda diskusijas dalībnieki atzina, ka, spriežot par nākamo periodu, tiek domāts par to, kā līdzekļus iztērēt pēc iespējas labāk, tādā veidā no līdzekļiem gūstot maksimālu labumu.

Pašlaik notiek intensīvas sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam, kas noslēgsies gada vidū un noteiks Latvijai pieejamo ES fondu finansējuma apmēru. Ņemot vērā ekonomisko situāciju Eiropā, ir būtisks spiediens ES budžetu samazināt, tostarp kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Ierobežoti līdzekļi rada nepieciešamību pēc stingrākām prasībām pēc rezultāta.

ES daudzgadu budžeta prioritātes Latvijai ir divas: saglabāt kohēzijas politikas investīcijas līdzšinējā apmērā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un strukturālās reformas, un izlīdzināt tiešmaksājumus lauksaimniekiem. Pašreizējais kohēzijas politikas finansējuma piedāvājums Latvijai – 4,2 miljardi eiro – nav apmierinošs, jo ir par pusmiljardu eiro mazāks nekā 2007.–2013.gadā.

Nākamo septiņu gadu prioritātes Latvijā noteiks EK rekomendācijas, Nacionālais attīstības plāns, izaugsmes stratēģija “Eiropa 2020”. Latvijas investīciju vajadzības daudzkārt pārsniedz finansēšanas iespējas, tāpēc investīcijām ir jābūt pārdomātām, ilgtspējīgām un jo vairāk vērstām uz rezultātu.

Decembrī, Eiropas Komisijai iepazīstinot ar savu nostāju par 2014.–2020.gada ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošanu, ir sākts EK un Latvijas neformālais dialogs par ES fondu izmantošanas principiem nākamajiem septiņiem gadiem, par ko jāvienojas šajā gadā. Pēc EK uzskata, ir būtiski, lai fondi tiktu koncentrēti tematiskajās prioritātēs un netiktu izkaisīti daudzās jomās. EK rosina ES fondu līdzekļu izmantošanā veidot ciešu sasaisti ar izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”, kas nosaka vairāk investīciju zinātnē un izglītībā, augstāku nodarbinātību, mazāku nabadzību.

Dialogā ar EK un partneriem Finanšu ministrija sagatavos nepieciešamos ES fondu dokumentus un iesniegs apstiprināšanai EK līdz gada vidum. Oficiālās konsultācijas ar EK par 2014.–2020. gada ES fondu dokumentiem sāksies pavasarī, bet dokumentu apstiprināšana EK sagaidāma līdz šā gada beigām.

Ziņa tapusi sadarbībā ar ziņu aģentūru BNS; pieejama neierobežotai izplatīšanai visiem interesentiem.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties