#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Taupības dēļ arodskolas var palikt bez audzēkņiem, bet valsts – bez darbaspēka
, 2010. gada, 05.maijs

Stipendijas daudziem arodskolu audzēkņiem ir izdzīvošanas jautājums, nevis lieka greznība, ir pārliecināti arodskolu vadītāji pēc Pasaules Bankas ekspertu paustajiem iebildumiem pret stipendijām arodskolās Latvijā. Jau iepriekš izskanējis viedoklis, ka ir jāceļ profesionālās izglītības prestižs, ka valsti no krīzes izvedīs tieši profesionālās izglītības audzēkņi – jaunie arodu pratēji.

 

10 latu mēnesī – izdzīvošanas jautājums
Pašlaik jauniešiem, kuri mācās profesionālās izglītības iestādēs, ir iespēja tikt pie divu veidu stipendijām. Valsts stipendija ir vidēji 10 latu mēnesī, savukārt centīgākajiem jauniešiem esot iespēja tikt pie stipendijas no Eiropas Savienības naudas, kas pirmā kursa audzēkņiem ir līdz pat 50 latu mēnesī.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe apstiprinājusi, ka ieteikums atbrīvoties no jau tā nelielajām stipendijām no Pasaules Bankas ir bijis. Ministre gan uzsvērusi, ka iespēja atteikties no stipendijām pat netikšot izskatīta, kā arī piebildusi, ka valstij nav iespēju palielināt stipendijas arodskolu audzēkņiem. Tās arī cietušas no cirtiena, kas skāris izglītības finansējumu. No viņas teiktā izriet, ka stipendijas ir viens no instrumentiem, kas var padarīt profesionālo izglītību pievilcīgāku jauniešu acīs, taču nevar vienlaicīgi celt arodskolu prestižu, kas diemžēl šobrīd ir visai zems, un atteikties no stipendijām.

Arodskolu vadītāji: bez stipendijām sagrūs profesionālā izglītība
Jau šobrīd no mācībām arodskolās spiesti aiziet tie audzēkņi, kuru vecākiem nav līdzekļu, lai nodrošinātu bērnu nokļūšanu skolā un segtu uzturēšanās izdevumus. Mālpils profesionālās vidusskolas direktore Frančeska Ģēvele pauda uzskatu, ka atteikšanās no stipendijām būtu sākums profesionālās izglītības sagrāvei mūsu valstī. „Stipendijas ir ļoti liels stimuls audzēkņiem, taču galvenokārt tā ir iespēja izdzīvot, jo ģimenēm bieži vien nav pat naudas, ar ko atbraukt uz skolu, nemaz nerunājot par kabatas naudu. Bērni ir spiesti palikt malā, ja naudas ģimenē nav, bet stipendijas dod iespēju izdzīvot un mācīties. Īpaši būtiski tas ir lauku reģionos. „Profesionālajā izglītībā notiek tautsaimniecībai prioritāru nozaru apgūšana, tādēļ stipendijām jābūt pat lielākām kā līdz šim, ja gribam saņemt labus speciālistus un attīstīt valsti,” uzsvēra skolas direktore. „Turklāt stipendijas ir viens no instrumentiem, kas var padarīt profesionālo izglītību pievilcīgāku jauniešu acīs un celt profesionālās izglītības prestižu.”
Juris Bozovičs, Malnavas koledžas direktors: “ Tieši lauku apvidos ir lielākais bezdarbs. Bet izglītība ir vitāli nepieciešama un tā ir jāiegūst šajos smagajos apstākļos, lai vēlāk varētu iekļauties augošajā darba tirgū. Stipendijas būtu jāpalielina, it sevišķi lauksaimniecības profesijas apgūstamajiem audzēkņiem.”
Aivars Skrinda, Višķu Profesionālās vidusskolas direktors: “Stipendiju likvidēšana var radīt neprognozējamu to bērnu skaitu, kuri pēc pamatskolas vispār neturpinās mācības, daļa mēģinās mācīties vispārizglītojošajās skolās, neloģiski mainot proporciju starp vispārizglītojošo un profesionālo skolu audzēkņiem. Arī ievērojams skaits to audzēkņu, kuri pašreiz mācās pirmajos kursos un kuru izglītošanā jau ir ieguldīti noteikti valsts līdzekļi, bez šī niecīgā, bet mūsu audzēkņiem būtiska atbalsta, būs spiesti aiziet no skolas. Vai tādu mēs vēlamies redzēt mūsu bērnu nākotni?”

Lauksaimnieki ir sašutuši
Tāpat Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir neizpratnē par Pasaules bankas viedokli, ka ar arodskolu stipendiju likvidēšanu var ietaupīt, norādīja LOSP pārstāve Krista Garkalne. „Lielākajai daļai audzēkņu, kas mācās arodskolās, arī mazā stipendija ir svarīga iztikai un iespēja iegūt izglītību. Absurda ir vēlme ietaupīt uz jauniešu izglītības rēķina, ņemot vērā, cik būtiski jauniešiem ir šie pārdesmit latu, kas visbiežāk tiek izmantoti dzīvojamās platības nomaksai un pārtikas iegādei. Vērojot šādus aizdevēju uzstādījumus rodas jautājums - kas sekos tālāk?” sašutusi K. Garkalne. Arī LOSP atbalsta ministres T. Koķes uzstādījumu, ka arodskolu audzēkņu stipendijas jau tā ir cietušas no budžeta optimizēšanas un par atteikšanos no tām nevar būt ne runas.
„Nav noslēpums, ka lielākā daļa arodskolu audzēkņu nāk no lauku rajoniem, jo arodskolu programmas sagatavo jauniešus dzīvei un praktiskai darbībai. Tas šajā ekonomiskajā situācijā ir izdzīvošanas pamatnosacījums ne tikai laukos. Stipendijas esamība sekmē arodizglītības apguvi un spēju integrēties darba tirgū,” pauda K. Garkalne. Tāpat Dace Kalniņa, Cēsu rajona zemnieku apvienības vadītāja uzskata, ka, arodskolu audzēkņiem apgūstot gan profesiju, gan vispārējo izglītību, sabiedrība iegūst dažādu arodu pratējus, „kas ļoti vajadzīgi mūsu kopējās ekonomikas veidošanā. Arī maza stipendija šodien lauku arodskolu audzēkņiem ir svarīga.”

Foto: www.malpils.lv
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties