#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Tiesās pieaug prasību skaits pret darba devējiem
, 2010. gada, 08.jūlijs

Tiesu informācijas sistēmas dati liecina, ka 2008.gadā tiesās iesniegtas 189 prasības par atjaunošanu darbā, savukārt 2009.gadā šādu prasību skaits gandrīz trīskāršojies - iesniegtas 479 prasības. Arī 2010.gada pirmā pusgada dati liecina, ka šādu prasību skaits ir liels - līdz jūnija vidum saņemta jau 191 lieta, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji (LDDK).

NOZARE.LV.

Turpina pieaug arī prasību skaits jautājumos par darba samaksas piedziņu. 2008.gadā tiesās tika saņemtas 687 prasības, bet 2009.gadā to skaits ir dubultojies - reģistrētas 1360 prasības. Arī šī pusgada dati liecina par ievērojamu prasību skaitu - līdz jūnija vidum reģistrētas jau 598 prasības.

LDDK uzskata, ka tas ir apliecinājums situācijai valstī, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē samazinājušies uzņēmumu darbības apjomi un darba devējiem nākas samazināt darbinieku skaitu, darba samaksas un darba laiku. LDDK darba tiesību ekspertu pieredze liecinot, ka aizvien vairāk darbinieku, kas šo iemeslu dēļ vairs nespēj veikt kredītu maksājumus un segt ikdienas tēriņus, vēršas tiesās ar prasību pret darba devēju.

Gadījumos, kad prasības nav pamatotas, visbiežāk darba devējs atbrīvojis darbinieku, jo pats darbinieks savus pienākumus pildījis negodprātīgi, izdarījis zādzību uzņēmumā, ieradies darbā alkohola reibumā un tamlīdzīgi. Ņemot vērā šos apstākļus, bieži jau tiesas sēdē darbinieks savu prasību atsauc, taču darba devējam jau radīts ne tikai materiāls, bet arī morāls kaitējums, norāda LDDK.

Turklāt, kā norāda LDDK, tiesu prakse arvien vairāk liecina arī par darbinieku nesagatavotību tiesas sēdei. Lai arī Darba likuma 125.pants nosaka, ka pierādīšanas pienākums ir darba devējam, tiesvedībā arī darbiniekam jāpierāda sava prasījuma pamatotība ar civilprocesā atļautiem pierādīšanas līdzekļiem, taču bieži darbinieks to nespēj izdarīt. Lai izvairītos no šādiem nepatīkamiem precedentiem, LDDK iesaka darbiniekiem pirms tiesāšanās procesa sākšanas vērsties Valsts darba inspekcijā vai Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā un noskaidrot, vai prasījums ir pamatots, kā arī gadījumā, ja darbinieks tiesā sevi aizstāv pats, noskaidrot tiesāšanās ētikas pamatprincipus.

Kā norāda LDDK, nozīmīgs aspekts ir jautājums par tiesu pieejamību - tiesu noslogotība pieaug, lietu izskatīšanas termiņi ievelkas, tādējādi radot neplānotus zaudējumus abām pusēm. LDDK uzskata, ka Latvijā būtu jāpārņem Igaunijas pieredze un jāveido tā saucamās darba tiesas, kurās darba strīdus būtu iespējams risināt daudz efektīvāk.

Nonākot situācijās, kad darbinieks tiesā iesniedz, viņuprāt, nepamatotu prasību, darba devēji aicināti vērsties LDDK darba devēju konsultāciju centros, kur bez maksas iespējams saņemt konsultāciju par pareizāko rīcību šādā situācijā. LDDK reģionālie darba devēju konsultāciju centri atrodas Rīgā, Vīlandes ielā 12-1, Daugavpilī, Mihoelsa ielā 43, Ventspilī, Lauku ielā 2, Valmierā, Garā ielā 7,Jelgavā, Atmodas ielā 19.

LDDK ir darba devēju intereses pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 58 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas darba devēju organizācijas - nozaru, reģionālās un profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk nekā 37% no Latvijas darbaspēka.

LDDK ir sociālais partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nacionālā līmenī. LDDK veicina sociālā dialoga izveidi pašvaldībās ar trīspusējo konsultatīvo padomju starpniecību. LDDK pārstāvēta nacionāla līmeņa komisijās un padomēs, tai skaitā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē.

Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē, Eiropas Biznesa konfederācijā. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties