#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Turpina cīnīties pret pārrobežu noziedzību
, 2010. gada, 23.augusts

Pagājušajā mēnesī Itālijas iestādes konfiscēja mafijas aktīvus 60 miljonu eiro vērtībā. Apvienotajā Karalistē starptautiskai noziedznieku bandai, kam pieder īpašumi Dubaijā, tika konfiscēti 92,3 miljoni sterliņu mārciņu.

Šo konfiskāciju rezultātā tika atņemta tikai neliela daļa no noziedznieku kopējiem līdzekļiem, kurus mūsdienās ir viegli pārsūtīt pāri robežām. Šā iemesla dēļ atbilstoši spēkā esošajiem ES noteikumiem kopš 2006. gada dalībvalstis var piemērot konfiskāciju noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem ārzemēs. Tomēr ziņojums, ko šodien publicēja Eiropas Komisija, liecina, ka puse ES valstu šos noteikumus nav ieviesusi. Tas nozīmē, ka aktīvi — vai tie būtu īpašumi, "atmazgāta" nauda vai zagtas automašīnas —, kas pieder noziedzīgai organizācijai, pret kuru tiek veikta kriminālvajāšana Francijā, atrodas drošībā, piemēram, Slovākijā vai Bulgārijā.

Saskaņā ar ES noteikumiem tiesībaizsardzības iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt saviem partneriem citās dalībvalstīs piemērot konfiskācijas rīkojumus, tomēr šodienas ziņojumā uzsvērts, ka neapmierinošās īstenošanas un birokrātijas dēļ, kas bieži vien atspoguļo uzticēšanās trūkumu citu valstu tiesībaizsardzības sistēmām, joprojām ir grūti vērsties pret noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

"Diemžēl ekonomikas krīzes apstākļos ES dalībvalstis ļauj paslīdēt garām notiesātu noziedznieku līdzekļiem miljardiem eiro vērtībā. Lai gan valstu valdības pirms četriem gadiem vienojās par konfiskācijas pasākumiem, tas vēl joprojām tā notiek", sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības ES komisāre Viviāna Redinga. "Daudzu dalībvalstu nevēlēšanās pildīt Padomes pamatlēmumus, par kuriem tās visas vienojās, vēlreiz skaidri parāda, kāpēc ES tiesiskuma telpā bija vajadzīgs Lisabonas līgums. Turpmāk mums ir vajadzīgi skaidrāki noteikumi, saskaņotāka piemērošana un izpilde un galvenais — uzticēšanās starp tiesībaizsardzības sistēmām. Līdz tam es aicinu dalībvalstis izveidot noziedzības apkarošanas noteikumus, lai tiesībaizsardzības iestādes varētu sadarboties un efektīvi cīnīties pret noziedznieku nelikumīgi iegūtajiem līdzekļiem." Noziedznieki izmanto ES atvērtās robežas, lai pār tām pārvietotu zagtus līdzekļus vai nelegālas preces. Konfiskācija ir vērtīgs rīks šīs prakses apturēšanai.

Saskaņā ar ES noteikumiem viena ES valsts var nosūtīt konfiskācijas rīkojumu citai valstij, kurā rīkojuma subjekts dzīvo vai kurā tam ir īpašums vai ienākumi. Šī cita valsts veic konfiskāciju tiešā veidā saskaņā ar tās noteikumiem, nepildot nekādas turpmākas formalitātes.
Tomēr šodien publicētais ziņojums liecina, ka līdz 2010. gada februārim šos noteikumus bija īstenojušas13 no 27 ES valstīm. Lai gan šo pasākumu īstenošanas termiņš bija 2008. gada 24. novembris, septiņas valstis paziņoja Komisijai, ka likumdošanas process vēl turpinās, bet pārējās septiņas informāciju nesniedza.

Tās 13 dalībvalstis, kuras ir ieviesušas šos noteikumus, tos jau izmanto noziedzības apkarošanai. Piemēram, kopš stājās spēkā šie noteikumi, Nīderlandes tiesībaizsardzības iestādes partneriem visā ES ir nosūtījušas 121 konfiskācijas rīkojumu par līdzekļiem, kuru kopējā vērtība ir gandrīz 20 miljoni eiro.

Tiesu iestāžu sadarbība ir ierobežota, ja nepastāv uzticēšanās tiesu sistēmu taisnīgumam
Spēkā esošajos ES noteikumos ir minēti daži no apstākļiem, kādos dalībvalstis var atteikties izpildīt konfiskācijas rīkojumus, piemēram, dubultās apsūdzības neizvirzīšanas principa pārkāpums (tiesāšana divas reizes par vienu un to pašu noziegumu) vai ļoti ilga kavēšanās no brīža, kad tiek savākti fakti, līdz galīgajai notiesāšanai. Tomēr šodienas ziņojums liecina, ka visas valstis, izņemot trīs (Īrija, Portugāle un Nīderlande ), ir pievienojušas papildu iemeslus, kuru dēļ var atteikties izpildīt citu valstu konfiskācijas rīkojumus. Tas ierobežo ietekmi, ko rada instruments, kurš bija paredzēts, lai dotu iespēju iestādēm nekavējoties savstarpēji atzīt lēmumus.

Komisijas šodienas ziņojumā arī izskan brīdinājums, ka pat tad, ja noteikumi ir ieviesti, konfiskācijas rīkojumi joprojām netiek atzīti tādu juridisku formalitāšu dēļ kā izskatīšanas atklātums, ko valstu noteikumiem pievienojušas četras valstis (Čehija, Polija, Rumānija un Slovēnija).
Martā tiesiskuma ES komisāre Redinga teica, ka ir vajadzīga savstarpēja uzticēšanās, lai tiesībaizsardzības iestādes varētu atzīt cita citas lēmumus. Tādēļ Komisija ir noteikusi par prioritāti kopīgu standartu minimumu — sākot ar tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkošanu aizdomās turētajiem un beidzot ar paziņojumu par tiesībām.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties