#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Vai arī Latvijā vēja enerģija pelnījusi svētkus?
, 2010. gada, 05.jūnijs

15.jūnijā ne vien ES valstīs, bet arī citviet pasaulē gaidāmi dažādi pasākumi par godu Starptautiskajai vēja dienai. Lai arī Latvijas Vēja Enerģijas Asociācija taupības nolūkos nekādas aktivitātes neplāno, nevar apgalvot, ka mums šeit vēja enerģētikas jomā nekas nenotiek.

 

Promocijas pasākumi
Kā informēja Eiropas Vēja Enerģijas Asociācijas (EWEA) pārstāvis Paolo Berrino, šo svētku galvenais mērķis ir vēja enerģijas izmantošanas promocija visā pasaulē. „Tas, ko mēs gribam pateikt, ir skaidrs. Vēja enerģija kavē klimata pārmaiņas, veicina enerģētisko neatkarību, un tas ir inteliģents ieguldījums.” Jau no 1.jūnija Briselē, pie Eiropas Komisijas ēkas, uzstādīta 30m augsta vēja turbīna. Tā ir iespēja tuvplānā apskatīt turbīnas spārnus, kurus parastos apstākļos redzam tikai pa gabalu, griežamies masta galā.
Citās valstīs plānotas ekskursijas vēja parkos, foto konkursi par vēja enerģijas izmantošanas tēmu, kā arī sporta pasākumi, izstādes u.c. Mūsu kaimiņi igauņi organizē konkursu „Nākotnes vēja turbīnas”, kurā var iesniegt dizaina projektus šīm iekārtām. Savukārt, Brazīlijā, vēja parkā, notiks pasākums bērniem ar radošajām „pūķu” un vējdzirnaviņu izgatavošanas darbnīcām.

Vīzija attīstībai
Madridē 3.jūnijā pieņemts vēja enerģijas izpētes un attīstības plāns Eiropai nākamajiem 10 gadiem. Viens no būtiskākajiem uzstādījumiem – līdz 2020.gadam padarīt vēju par konkurētspējīgāko enerģijas ieguves veidu, kā arī izveidot šajā sektorā 250 000 jaunu darba vietu. Optimistiskākās prognozes paredz, ka vējš varētu nodrošināt 20% Eiropas elektroenerģijas 2020.gadā, 33% - 2030.gadā, bet 2050.gadā jau 50%.
Latvijas Vēja Enerģijas Asociācijas valdes priekšsēdētājs Paulis Barons skaidro, ka arī Latvijā, protams, laika gaitā vēja enerģija ieņems arvien nozīmīgāku lomu, taču pēdējos gados šī attīstība tiekot bremzēta, galvenokārt, organizatoriskā līmenī, kas izpaužas kā vairākkārtēja regulējošo MK noteikumu grozīšana. Arī sabiedrības izpratne par šādas ražošanas nozīmīgumu un ietekmi ilgtermiņā ir nepietiekama. Šie faktori rada pārpratumus, bažas investoriem un nereti politizē un degradē atjaunojamās enerģijas ideju. Pagaidām tā vairāk esot privāto uzņēmēju ieinteresētība gūt peļņu, kas virza vēja enerģētikas kaut nelielo un tomēr – attīstību – Latvijā. „Līdz šim šī enerģijas avota iespējas nav novērtētas un tikušas daļēji diskriminētas, jo iepriekš te bija pieejama lētāka - fosilā un hidroenerģija. Tas iespiedies sabiedrības prātos, un to ar pilnu muti turpina daudzināt konvencionālo enerģijas avotu biznesa aizstāvji - naftas un gāzes monopoli, kuriem nevajag konkurentus,” tā Paulis Barons.

Kas par ko maksā?
Vēja intensitāte Latvijā ir pietiekama enerģijas ražošanai. Protams, lielāku jūru un okeānu piekrastēs (Lielbritānijā, Francijā, Itālijā u.c.) apstākļi ir labvēlīgāki, bet salīdzinājumā ar tādām teritorijām kā Vācijas vidiene vai Ungārija mums nav par ko sūdzēties.
Latvijā MK noteikumi paredz, ka AS „Latvenergo” jāveic obligātais iepirkums no vēja enerģijas ražotājiem par paaugstinātu tarifu. Rezultātā cenas starpību sedz iedzīvotāji – AS „Latvenergo” piegādātās elektroenerģijas patērētāji. Tātad valsts atbalsts ir visai formāls (jo nekādu dotāciju nav), bet pārmaksājam mēs, jo nauda, kura tiek iztērēta, iepērkot vēja enerģiju, pēc tam tiek atgūta, paaugstinot elektrības tarifus. Un „katls” jau kopīgs: neviens patērētājs neizvēlas – lietot elektrību, kas nāk no TEC (un tātad ir lētāka) vai to, kas saražota, griežoties kāda uzņēmēja uzstādītajai vēja turbīnai. AS „Latvenergo” Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis informē, ka šobrīd vēja ražotā elektroenerģija tiek iepirkta no 21 komersanta. 19 no viņiem tiek maksāts saskaņā ar paaugstināto tarifu, t.i., vidēji 130 Ls/MWh. Šī piemaksa paaugstina vispārējos elektrības tarifus par 11%.

Ieguvums ilgtermiņā
No otras puses – būsim ieguvēji, ja izdosies palielināt vēja enerģijas īpatsvaru Latvijā, tādā veidā mazinot atkarību no citiem enerģijas avotiem – naftas, gāzes – kurus pagaidām tik un tā esam spiesti iepirkt. Jāatceras arī par ietekmi uz vidi. „Protams, var diskutēt par to, ka vēja ģeneratoru masti sabojā ainavu, ka turbīnu spārnos nositas putni, bet tāpēc jau tiek veikti aprēķini un rūpīgi plānots, kur vēja stacijas atradīsies un cik tālu turbīnas būs viena no otras, lai tas būtu droši un pēc iespējas efektīvāk,” komentē LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Jānis Zaļoksnis. Viņš arī uzsver, ka nafta tomēr kādreiz beigsies, bet vējš būs, pie tam par velti. Tā ir atjaunojamo resursu priekšrocība.

Ja ne valstij, tad sev
Ražot elektrību no vēja – tā nav tikai uzņēmēju priekšrocība. Šādas iespējas ir arī mājsaimniecībās. Vēlams, lai vidējais vēja ātrums būtu lielāks par 3 m/s un lai turbīna atrastos pēc iespējas klajākā vietā. Jāņem vērā arī vietējās pašvaldības noteikumi attiecībā uz apbūvi.
„Latvenergo” gan pagaidām iepērk enerģiju tikai no vienas mājsaimniecības. Pārējie ražo elektrību pašu ikdienas patēriņam. Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kas uzstāda privātpersonām nepieciešamās iekārtas un konsultē par tehniskajiem jautājumiem. SIA "Energo GM" projektu direktors Aleksejs Mitušovs stāsta, ka vispopulārākie ir ģeneratori ar jaudu 5 kW. Tad nav jāuztraucas, vai pietiks elektrības. Protams, nozīme ir arī tam, kādas mājās ir elektroiekārtas un cik liels ir patēriņš.
Pieejami divu veidu ģeneratori. Pieprasītākie ir ar akumulatoriem, kuros elektroenerģiju var uzkrāt un izmantot gadījumos, ja piegāde no „Latvenergo” pārtrūkst (piemēram, vētras laikā pārrauti vadi). Tātad var lietot paralēli gan vēja turbīnu, gan sabiedrisko pieslēgumu. Otrs variants ir uzstādīt iekārtu ar tīkla invertoru. Ar tā palīdzību var nogādāt elektrību uz „Latvenergo” tīklu. Taču gadījumā, ja pazūd elektrība no „Latvenergo”, tad nedarbosies arī tīkla invertors un tik un tā nāksies sēdēt tumsā par spīti vēja turbīnas esamībai, skaidro A.Mitušovs. Tīkla invertors nodrošina enerģijas padevi abos virzienos, bet neko neuzkrāj. „Latvenergo” rēķinam par elektrību, kuru mājsaimniecība patērējusi bezvēja laikā, piemēro atlaidi atkarībā no tā, cik daudz enerģijas „dots pretī”. „Ja tu saražo divreiz vairāk nekā patērē, tad par elektrību tu faktiski nemaksā neko. Bet, ja saražo vēl vairāk, tad, lai saņemtu peļņu skaidrā naudā, jākļūst par elektroenerģijas ražotāju, piesakot atbilstošu atļauju Ekonomikas ministrijā. Bet to var darīt tikai juridiskas personas,” tā A.Mitušovs.
Ekonomiski aktīvāk par vēja enerģētiku attīstās tikai IT nozare. Uzstādīto vēja staciju jauda pasaulē ik pēc 3 gadiem dubultojas. Jaunu vēja parku izveidē Eiropā vien 2009.gadā ieguldīti 13 biljoni eiro. Arī Latvijā, domājams, esam uz pareizā ceļa. Vēl jo vairāk tādēļ, ka vietējie uzņēmēji pēdējā laikā nākuši klajā ar inovatīvām biznesa idejām. Te jāmin SIA „Latekols” izstrādātais jauna tipa vēja ģenerators, kas pagaidām darbojas testa režīmā Mērsragā, uzņēmēja Leonīda Čerņina projekts par ģeneratoru ražošanu Latvijā, kā arī SIA „JK Energy” biznesa plāns vēja parkam jūrā pie Liepājas, kas nākotnē paredz arī eksporta iespējas.
 

1.Foto: http://arthurpage.wordpress.com/2009/02/19/friends-of-lincoln-lakes/wind-turbine21/

2.Foto (Latvenergo): http://db.lv/r/319-energetika/219913-latvenergo-igaunija-izvelas-34-lieli-klienti (Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji).

3.Foto – no SIA „Energo GM” arhīva.
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties