#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Vai Latvija ES valstu pulkā gaida Balkānus?
, 2009. gada, 15.novembris

Balkānu valstīm, pretendējot tikt uzņemtām ES, jāizpilda daudz mājasdarbu. Horvātija, kas līdz ar Turciju ir vistuvāk ES karoga zvaigznēm, savu uzdevumu ir paveikusi, gandrīz pilnībā atrisinot robežstrīdu ar Slovēniju.

Kā ES valstu pulka kuplināšana ar nabadzīgākām valstīm ietekmēs Latvijas intereses un kāda ir mūsu valsts oficiālā nostāja par Horvātijas uzņemšanu ES, centās noskaidrot Ārlietu ministrijā.

Latvijas interesēs – plašais Balkānu tirgus
 
Šobrīd notiek ES iestāšanās sarunas ar Horvātiju un Turciju (kopš 2005. gada), Bijušajai Dienvidslāvijas Republikai Maķedonijai ir piešķirts kandidātvalsts statuss. Rietumbalkānu valstīm (Albānija, Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija) saskaņā ar 2003. gada jūnija Saloniku Eiropadomes secinājumiem ir dota dalības ES perspektīva pēc nepieciešamo reformu veikšanas. Šā gada jūlijā pieteikumu dalībai ES iesniedza Islande.

Kā norāda Ārlietu ministrijas Preses centra nodaļā, minēto valstu pievienošanās Eiropas Savienībai pēc visu kritēriju izpildes atbilst ne tikai Latvijas politiskajām, bet arī ekonomiskajām interesēm. Deviņas kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis ir vairāk nekā 100 miljonu iedzīvotāju liels, strauji augošs tirgus, kas paver plašas iespējas Eiropas Savienības valstu, tostarp Latvijas, uzņēmējiem un kapitālam, norādīja ministrijā.
 
Latvija konsekventi atbalstot tālāku ES paplašināšanos, jo uzskata, ka tā vairo ES konkurētspēju un ietekmi pasaulē, kā arī stabilitāti un ekonomisko izaugsmi reģionā un Eiropā kopumā. Paplašināšanās procesa pamatā esot jābūt individuālai pieejai (saskaņā ar katras valsts nopelniem un progresu) un dalības ES kritēriju izpildei pilnā apmērā. ES paplašināšanās ir ilgtermiņa process, kura ietvaros kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis veic plašu reformu procesu, uzskata ministrijā.

Esot pāragri prognozēt iestāšanās laiku

 
Oli Rēns, ES paplašināšanās komisārs atzina, ka pašreizējā ES paplašināšanas politika tiek vērsta uz Rietumbalkāniem un Turciju.
 
„Ar Horvātiju oktobrī tika uzsāktas sarunas sešās sadaļās, bet slēgtas – piecās. Pavisam Horvātija ir atvērusi 28 sadaļas un slēgusi 12 no tām, taču jāuzsver, ka ES likumdošanas ieviešana Horvātijā tiek vērtēta nepārtraukti visā sarunu gaitā. Konfliktējošo pušu – Slovēnijas un Horvātijas vienošanās sarunu ceļā ir viseiropeiskākais veids, kā miermīlīgi atrisināt robežstrīdus. Ja abas valstis nekavēsies ar vienošanās ratifikāciju, tad Horvātija varēs sākt iestāšanās sarunu pēdējo jūdzi,” norāda O. Rēns, piebilstot, ka Eiropas Komisija nenosaka iestāšanās datumu kādai no kandidātvalstīm, pirms iestāšanās sarunas nav noslēgušās. Tomēr esot priekšlaicīgi prognozēt šo valstu iestāšanās datumu vai gadu. Iestāšanās ātrums atkarīgs no katras kandidātvalsts spējas veikt reformas, kas nepieciešamas dalībai ES.
 
Strīdus ābols – pārkosts
 
 
Slovēnija pērn decembrī uzlika veto sarunām par Horvātijas iestāšanos ES, norādot, ka dokumentos, ko Zagreba iesniegusi Briselei, robežsituācija raksturota, nepanākot vienošanos ar Ļubļanu strīdīgajos jautājumos. Robežstrīds saistīts ar nelielu sauszemes un jūras teritoriju. Tas sākās 1991.gadā, kad abas valstis pasludināja neatkarību no bijušās Dienvidslāvijas. Ļubļanai svarīgi šķiet nodrošināt brīvu piekļuvi starptautiskajiem ūdeņiem, iegūstot koridoru, kas šķērsotu Piranas līci, kuru pašlaik kontrolē Zagreba.
 
Oktobrī Slovēnijas premjerministrs Boruts Pahors panāca vienošanos ar Horvātijas premjerministri Jadranku Kosoru un piekrita atcelt iestāšanās sarunu veto, tādējādi izpildot robežstrīda atrisinājuma kompromisa nosacījumus. 
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties