#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Vai mēs ne-pārdodam Latviju!?
, 2010. gada, 26.aprīlis

Īstermiņa domāšanas ietveros demokrātija izskatās dārga un neizdevīga, bet korupcija šķiet ērts veids, kas ļauj procesiem notikt ātrāk un sildīt ekonomiku. Lai arī sākotnēji studenti vienbalsīgi apstiprināja, ka korupcija nav pieļaujama, vēlāk auditorijās atkal un atkal izskanēja dažādi piemēri, kuros koruptīvas darbības tomēr attaisnojamas.

Piemēram, ceļu policistam varētu dot „kukuli”, ja auto vadītājam sāp vēders un, steidzoties uz slimnīcu, viņš pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, savu ietekmi var izmantot, ja tādējādi labums tiek ne vien pašam, bet arī citiem cilvēkiem, ārstam „iemaksāt” zināmu summu var, ja nepieciešama steidzama operācija utt....

Jau sākot organizēt pretkorupcijas semināru ciklu „Nepārdod Latviju!”, nebija šaubu, ka tēma Latvijā ir aktuālā un uzrunāt studentu auditoriju ir pareiza doma. Nu, kad semināri Latvijas augstskolās ir noslēgušies, vajadzība pēc šādas informācijas izplatīšanas un tēmas pārspriešanas ir apstiprinājusies vismaz četrkārtīgi, jo tieši tik semināru – Rīgā, Jelgavā, Valmierā un Rēzeknē - apceļoja lektori. Taču, klausoties semināra dalībnieku diskusijās, jauniešu viedokļos un argumentos, nepamet sajūta, ka šie semināri vienlaikus ir bijis arī neliels pētījums. Tā rezultāti ir visnotaļ viendabīgi un samērā šokējoši. Galvenokārt tāpēc, ka tie iezīmē, kāds teorētiski varētu būt Latvijas tālākais attīstības ceļš laikā, kad semināru apmeklētāji studijas būs noslēguši un sāks darboties privātajā biznesā, valsts pārvaldē, kaut vai strādāt slimnīcā vai policijā. Viens ir skaidrs pavisam noteikti – korupcija mūsu valstī nav vis padomju režīma sekas, kas zudīs nomainoties paaudzēm. Tā ir mūsu kultūras iezīme un vienkārša nogaidīšana to neatrisinās.

Var dot „kukuli”, ja sāp vēders
Pirmais, kas iešaujas prātā klausoties studentu attieksmi pret korupciju, ir psiholoģijā plaši pieminētais princips „šeit un tagad”. Tikai korupcijas jautājumu kontekstā tas izskatās nevis kā apmierināta dzīvošana šodienā un šajā mirklī, bet gan kā stūrgalvīga vai muļķīga nespēja paraudzīties tālāk par savu degungalu vai šo dienu. Cilvēki Latvijā lielākoties dzīvo šai dienai, nedomājot par savas rīcības sekām ilgtermiņā. Šādas īstermiņa domāšanas ietveros demokrātija izskatās dārga un neizdevīga, bet korupcija šķiet ērts veids, kas ļauj procesiem notikt ātrāk un sildīt ekonomiku. Lai arī sākotnēji studenti vienbalsīgi apstiprināja, ka korupcija nav pieļaujama, vēlāk auditorijās atkal un atkal izskanēja dažādi piemēri, kuros koruptīvas darbības tomēr attaisnojamas. Piemēram, ceļu policistam varētu dot „kukuli”, ja auto vadītājam sāp vēders un, steidzoties uz slimnīcu, viņš pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, savu ietekmi var izmantot, ja tādējādi labums tiek ne vien pašam, bet arī citiem cilvēkiem, ārstam „iemaksāt” zināmu summu var, ja nepieciešama steidzama operācija utt.

Jaunieši toleranti pret korupciju
Tātad kopējā iezīme – korupcija ir ok, ja vien tai atrodas gana labs attaisnojums. Studenti minēja arī pētījumus, ko veikuši mācību darbu ietvaros aptaujājot citus jauniešus. Šīs aptaujas uzrādījušas rezultātus, ka pat 90% aptaujāto būtu gatavi savtīgi izmantot savu dienesta stāvokli, ja kādreiz gadītos tāda izdevība. Tas vēlreiz apstiprina „Delnas” pasūtītās, 2009. gada novembrī SKDS veiktās aptaujas datus, kas liecina, ka beidzamā laikā Latvijā tieši jauni cilvēki korupcijai izrāda īpašu toleranci. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks to skaidro, sakot, ka korupcija nav vis noteikta pagātnes periodu, piemēram, padomju režīma sekas, bet gan reakcija uz ilglaicīgām, regulārām pārmaiņām, kas sabiedrībā risinājušas pēdējo 100 gadu laikā. Cilvēki gadiem ejot ir bijuši spiesti pārdzīvot nepārtrauktas izmaiņas valstī un savās dzīvēs, kas rezultējies ar iekšēju pārliecību, ka viss tāpat drīz atkal mainīsies, tāpēc esošos likumus un noteikumus nav vērts padarīt par savu personīgo patiesību un tos ievērot, nav nozīmes sākt plānot ilgtermiņā.

Bargāki sodi un vienotas vērtības
Vēl kāds visnotaļ bīstams novērojums. Kaut gan studenti noliedz, ka paši būtu devuši „kukuli”, semināru laikā viņi pauda pārliecību, ka Latvijā to dara katrs otrais un korupcija ir izplatīta parādība. Sabiedrībā dominējot pārliecībai, ka korupcijas līmenis ir augsts, pat, ja tā neatspoguļo realitāti, cilvēki sāk rīkoties atbilstoši valdošajam priekšstatam. Latvijā nereti rodas sajūta, ka korupcija ir pavisam normāla, gandrīz nenovēršama parādība. Iedzīvotāji vienaldzīgi norāda uz tās plašo izplatību, medijos regulāri izskan ziņas par jauniem korupcijas gadījumiem, tos, kas bijuši iesaistīti korupcijas skandālos, turpina ievēlēt amatos. Lai apturētu šo korupcijas uzvaras gājienu, eksperti uzsver nepieciešamību pēc vienotas vērtību definēšanas sabiedrībā. Tieši vienota vērtību sistēma var veicināt vai mazināt korupciju valstī. Quality of Government Institute pētniece Naghmeh Nasiritousi no Zviedrijas, kas atzīta par vienu no vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē, stāstīja, ka tur cilvēki neuzdrošinās dot vai pieņemt „kukuļus”, jo baidās, ka var tikt pieķerti, ka otra puse par viņiem ziņos attiecīgajās instancēs. Latvijas iedzīvotāji nebaidās, jo, vai tad kāds maz ir pieķerts? Semināru laikā ekspertu vidū izskanēja doma, ka varbūt iespēja mazināt korupciju ir palielinot sodus par šādu noziedzīgo nodarījumu.

Demokrātijas skola šaha klubā
Taču spēcīgākais pretspēks cīņā ar korupcija esam un paliekam mēs paši. Tas ir – pilsoniskā sabiedrība. Var tikai piekrist politoloģei un pretkorupcijas ekspertei Rasmai Kārkliņai – pilsoniskās sabiedrības iemaņas Latvijā vēl nav diez ko attīstītas, taču tās ir iespējams apgūt. Un pat Lielā talka, dalība šaha klubā vai kādā citā NVO ir demokrātijas skola, kas māca nestāvēt malā, bet izmantot savas pilsoņa tiesības un līdzdarboties. Ja būs pieprasījums no sabiedrības, būs arī izmaiņas. Taču vispirms sabiedrībai kopumā jāvienojas par korupciju kā negatīvu parādību, kuru praktizējot apzogam paši sevi. Pat cēlais attaisnojums – rūpēties par saviem bērniem/tuviniekiem/vecākiem šodien – patiesībā nedarbojas, jo koruptīvās darbības atspēlēsies viņiem rīt. Ja korupcija Latvijā ir kultūras iezīme, tad situācija ir maināma uz labu. Vien nepieciešams, lai gana daudz cilvēku ar savu piemēru un aktīvu līdzdalību ir gatavi ieviest šīs pārmaiņas. Varbūt to būtu iespējams pasteidzināt, piemēram, kampaņveidīgi atgādinot par korupcijas negatīvo dabu, tādējādi stimulējot cilvēkos iepriekš minētās un tik nepieciešamās vērtību sistēmas veidošanos. Šādam mērķim un plašākai izplatībai labi noderētu mediji. Bet arī jautājums par medijiem pēc Latvijas augstskolu apmeklējuma šķiet visnotaļ neskaidrs, jo studenti uz jautājumu – vai uzskatāt, ka Latvijā pastāv brīva un objektīva prese – vienbalsīgi un nesatricināmi atbildēja – nē!

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties