#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Vai mums ir cerība saglabāt mūsu cilvēku veselību?
, 2010. gada, 19.marts

Alkohola lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem sabiedrības veselībai, sociāli ekonomiskai attīstībai un drošībai. Kaitīgs un bīstams alkohola patēriņš ik gadu paņem 195 000 ES iedzīvotāju dzīvības.

Alkohols ir trešais lielākais (tūlīt aiz tabakas lietošanas un augsta asinsspiediena) riska faktors slimībām Eiropas Savienībā[1], un tā dēļ ik gadu priekšlaicīgi mirst 12% vīriešu un 2% sieviešu.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas 2002.gada datiem no visiem nāves gadījumiem ar sirds-asinsvadu slimībām, alkohols bija vainojams 22, 4% gadījumu, aknu cirozes gadījumos- 15,7%, netīšu ievainojumu gadījumos- 25,3% , tīšu ievainojumu gadījumos- 11,1%. Bez tam alkohols (arī tā sadales produkti) ir pieradīts kā cilvēku kancerogēns[2]. Neskatoties uz to, ka tas, tāpat kā tabaka, ir novēršams vēža riska faktors, katru gadu 50 000 nāves Eiropas Savienībā ir saistītas ar alkohola lietošanu. Pasaules Veselības organizācijas 2002.gada dati liecina, ka no visiem alkohola izraisītiem nāves gadījumiem pasaulē, 19.8% (!!!) mirušo bija slimnieki ar alkohola izraisītiem vēžiem[3]. Eiropas reģionā laika periodā no 2000.līdz 2002.gadam ir palielinājies kopējais nāves gadījumu skaits saistībā ar alkohola lietošanu (no 5,5% 2000.gadā (vīriešu populācijā- 10,2% sieviešu populācijā- 0,6%) līdz 6,4% 2002.gadā (vīriešu populācijā 10,8%, sieviešu populācijā- 1,7%) un tas paliek nemainīgi augstākais pasaulē[4]
2006.gada dati liecina, ka 10 000 ir gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos, 27 000 nāves ir bijušas rezultāts ar alkoholu saistītiem negadījumiem, 2 000 gadījumi saistīti ar slepkavībām, 10 000- ar pašnāvībām, 45 000 miruši no aknu cirozes, 50 000 nāves bijušas saistītas ar vēzi, no kurām 11 000 bijušas sievietes, kuras mirušas ar krūts vēzi un 17 000 nāves ir bijušas saistītas ar neiropsihiatriskiem stāvokļiem. Alkohols tiek saistīts arī ar 200 000 depresijas epizodēm, kas sastāda 2.5 miljonus zaudētos dzīves gadus un nespēju jeb slimību slogu DALYs (Disability-Adjusted Life Years)[5]. Kopējās izmaksas tiek lēstas ap 125 miljoniem eiro, kas atbilst 1,3% iekšzemes kopprodukta. Apvienotās Karalistes dati liecina, ka ik gadu bīstama un kaitīga alkohola lietošanas daudzuma dēļ zudībā iet 8-14 miljoni darba dienas, turklāt aprēķini liecina, ka aptuveni 25% negadījumu darba vietā un 60% no nāvējošajiem gadījumiem ir saistīti tieši ar alkohola lietošanu[6].
ES Alkohola stratēģija
2006.gada oktobrī Eiropas Komisijas pieņemtajā ES Alkohola stratēģijā ir iezīmētas piecas prioritārās tēmas saistībā ar alkohola kontroli: aizsargāt jauniešus, bērnus un vēl nedzimušus bērnus; mazināt alkohola lietošanas rezultātā izraisītos ceļu satiksmes negadījumos gūto traumu un nāves gadījumu skaitu; novērst alkohola izraisīto kaitējumu pieaugušo vidū un mazināt tā negatīvo ietekmi darbvietā; informēt, izglītot un vairot izpratni par kaitīgu un bīstamu alkohola patēriņu un izstrādāt un uzturēt vienotu pierādījumu pamatu ES līmenī, rīkojoties atbildīgi, lai tādējādi samazinātu alkohola radīto kaitējumu. Turklāt vajadzētu izskatīt to, kā uzlabot spēkā esošo valstu un ES noteikumu īstenošanu attiecībā uz alkohola reklāmu un tirdzniecību, lai cik vien iespējams efektīvi aizsargātu bērnus un jauniešus no alkohola reklāmas un tirdzniecības ietekmes[7]
2009.gada septembrī klajā nāca pirmais šīs stratēģijas progresa ziņojums. Dati liecina, ka laika periodā no 2002.līdz 2006.gadam alkohola patēriņš lielākajā daļā valstu palicis nemainīgs, izņemot 8 valstis, kurās novērojams patēriņa pieaugums. Piemēram, Igaunijā alkohola patēriņš laika periodā no 2002.līdz 2006.gadam pieaudzis par 40% Latvijā- par 33%, Polijā novērojams 25% pieaugums. Pieaugums vērojams arī kaimiņvalstī Lietuvā un Rumānijā. Turpretim Maltā un Luksemburgā šajā laika periodā patēriņš samazinājies par 9%[8]. Jāatzīmē, ka Igaunijā laika posmā no 2007. līdz 2008.gadam pirmo reizi kopš 2001.gada bija vērojams būtisks alkohola patēriņa uz vienu cilvēku samazinājums- no 12,1 l/cilv. 2007.gadā uz 11,9 l/cilv.2008.gadā, kas saistāms ar virkni pozitīvām likumdošanas izmaiņām 2008.gadā, piemēram, 2008.gadā alkoholisko dzērienu nodokļi tika palielināti par 30%.
Alkohols un jaunieši
Atkarības vielu lietošana sevišķi bīstama ir bērnu un pusaudžu vecumā. Tā var kalpot kā līdzeklis gan vienaudžu atzinības iegūšanai un autonomijas realizēšanai, gan sabiedrības normu un vērtību noliegšanai. Šāda veida mērķi nav uzskatāmi par personības traucējumiem, tie ir raksturīgi normālai pusaudža attīstībai. Diemžēl dažkārt izvēlētās iespējas un līdzekļi (piemēram, dažādu atkarības vielu lietošana), kuri tiek izvēlēti šo mērķu sasniegšanai, var būt bīstami ne tikai viņu veselībai, bet pat dzīvībai.
2007.gada ESPAD pētījuma dati liecina, ka lielākajā daļā ES valstu[9] laika periodā no 2003. Līdz 2007.gadam palielinājies to 15-16 gadus veco jauniešu skaits, kuri pēdējo 30 dienu laikā piedzērušies[10]. 2007.gadā vidēji Eiropā tie ir 43% (47% zēnu, 39% meiteņu). Pārsteidzošākais piemērs ir Norvēģija, kurā 42% meiteņu un 35% zēnu ziņo, ka bijuši piedzērušies pēdējo 30 dienu laikā. Krēta, Čehija, Malta, Portugāle un Slovākija ir tās valstis, kurās alkohola lietošanas rādītāji jauniešu vidū turpina palielināties sākot jau no pirmā ESPAD apsekojuma (1995.g.).
ES Alkohola stratēģijas progresa ziņojumā apkopota arī informācija par valstīs noteiktajiem minimālajiem vecumiem, no kādiem iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus. Lielākā daļa valstu noteikusi 18 gadu vecumu. Izņēmumi ir Dānija, Luksemburga, Malta un Portugāle, kur stipros alkoholiskos dzērienus var pārdot personām, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu (Maltā no 17). Vācijā, Austrijā, Dānijā, Nīderlandē, Portugālē un Šveicē alu un vīnu atļauts pārdot personām, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu. Skandināvijas valstīs- Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā stipros alkoholiskos dzērienus atļauts pārdot personām, kuras sasniegušas 20 gadu vecumu.
Kāpēc Latvijā ir nepieciešamas izmaiņas?
Latvijā alkohols ir galvenais nozīmīgākais riska faktors citu faktoru vidū, kas veicina sliktu veselību un pāragru nāvi, jeb tā saucamo slimību slogu – Disability – adjusted life years (DALYs). Šis indikators Latvijā ir vismaz divas reizes sliktāks (15,4%) kā vidēji ES (7,4%)[11] Vismaz, sakām tāpēc, ka kopš veikti šie aprēķini Latvijā alkohola patēriņš ievērojami pieaudzis. Tāds pats stāvoklis ir arī kaimiņvalstīs Igaunijā (15,4%) un Lietuvā (14,9%) - arī tur alkohols ir galvenais slimību sloga cēlonis.
Jāatzīmē, ka Lietuvā aizliegums tirgot alkoholiskos dzērienus 1.septembrī eksistē jau no 2007.gada [12] un kā atzina kaimiņvalstu kolēģi, ir devis lieliskus rezultātus- ar alkohola intoksikāciju hospitalizēto jauniešu skaits ir krietni samazinājies[13]
Ja līdz tam 1.septembrī ar alkohola intoksikāciju tika hospitalizēti ap 100 jauniešu, tad stājoties spēkā aizliegumam, tie ir aptuveni 7-8 jaunieši.
Kāda ir Latvijas satraucošā statistika?
Pēc 2008.gadā Sabiedrības veselības aģentūras publicētā pētījuma „Smēķēšanas un alkohola lietošanas izplatība skolas vecuma bērniem Latvijā laika posmā no 1991.gada līdz 2006.gadam” [14], kas ir aptauja 11, 13 un 15 gadus vecu jauniešu populācijā, datiem, nozīmīgi liels ir to skolēnu īpatsvars, kuri vismaz reizi nedēļā lieto alkoholiskos kokteiļus- 15 gadu vecumā zēniem sasniedzot 14,1%, bet meitenēm – 15,8%. Pieaugot vecumam, skolēnu īpatsvars, kuri piedzērušies vismaz 2–3 reizes, nozīmīgi palielinās abiem dzimumiem. Aptaujas gados no 1994. līdz 2006. gadam ir statistiski ticami pieaudzis to zēnu īpatsvars, kuri bijuši piedzērušies vismaz 2–3 reizes no 14,3% līdz 26,5%, savukārt meiteņu īpatsvars, kuras bijušas piedzērušās, salīdzinot 2002. gada aptaujas datus ar 2006. g. aptaujas datiem, būtiski palielinājies 13 gadu (no 3,8% līdz 15,9%) un 15 gadu (no 19,6% līdz 39,1%) vecumā.
Salīdzinot ESPAD pētījumu (aptauja par atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumiem un tendencēm 15-16 gadus vecu jauniešu vidū) Latvijā 2003. un 2007. gadā rezultātus [15], autori secina, ka ievērojami ir pieaudzis to skolēnu īpatsvars, kuri lietojuši alkoholiskos dzērienus vairāk nekā 40 reizes dzīves laikā. Salīdzinot datus, secināms, ka to skolēnu īpatsvars, kuri alkoholu pēdējo 30 dienu laikā lietojuši 10 un vairāk reižu, kopš pirmā pētījuma veikšanas 1995. gadā ir četrkāršojies (!) – no 2% 1995. gadā līdz 8% 2007. gadā. Skolēnu īpatsvars, kuri „alkoholu dzēruši ar mēru”, samazinājies no 70% 1995. gadā līdz 39% 2003. gadā un 29% 2007. gadā. Tāpat jaunieši apliecina, ka alkoholiskos dzērienus nopirkt viņiem nesagādā nekādas problēmas. 
Šāda informācija ir satraucošs rādītājs, kas norāda, ka alkohola ierobežošanas un profilakses aktivitātes pēdējo četru gadu laikā nav spējušas ierobežot alkohola lietošanas izplatību jauniešu vidū un prasa tūlītēju kompleksu un valstisku iejaukšanos.
Kas padara bērnus un jauniešus tik ievainojamus un mudina uzsākt alkohola lietošanu?
Koalīcijai bija iespēja piedalīties Eiropas Komisijas rīkotajā seminārā „Youth drinking and binge drinking”. Martins, kurš pārstāvēja organizāciju COFACE[16], stāstīja, ka pagājušajā vasarā piedalījies kādā bērnu nometnē Lielbritānijā, kurā bija aptuveni 10-12 gadus veci bērni. Šie bērni, atvasinot viņa vārdu, viņu iesaukuši par „Martini” un skaitījuši „No Martini, no party”. Profesore no Ņūkāstlas universitātes (Newcastle University, UK) prezentēja datus par pētījumu, kurā tika veiktas 22 intervijas ar jauniešiem , lai noskaidrotu viņu uzskatus par iespējamajiem alkohola lietošanu ietekmējošajiem faktoriem. Jaunieši ļoti daudz stāsta par reklāmas ietekmi uz viņu dzeršanas paradumiem. Šādu piemēru ir daudz un apliecina to, ka arī bērni tiek ietekmēti no alkohola industrijas gan ar tiešo reklāmu, gan netiešo. Pagājušajā gadā klajā nāca pētījums, kurš apliecināja to, ka reklāmām un televīzijas pārraidēm, kurās tiek attēloti alkoholiskie dzērieni, ir nekavējoša ietekme uz patērētājiem. To ietekmē cilvēki vairāk patērē alkoholiskos dzērienus[17]. Tāpēc, mūsuprāt, jebkāda reklāma alkoholam Latvijā nav pieņemama, turklāt virkne ES valstu jau ir panākusi aizliegumu izrādīt alkohola reklāmas dienas laikā. Reklāmas aizliegums jebkuram alkoholiskajam dzērienam laika posmā no pulksten 6.00/7.00 rītā līdz 21.00/23 vakarā, ir Igaunijā, Lietuvā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē[18]
Kāpēc alkohola jautājums ir tik nopietns un prasa nekavējošu rīcību par labu tautas veselībai?
Ņemot vērā iesākumā minēto statistiku par alkohola saistību ar nāves gadījumiem dažādās slimību grupās, Latvijā, kur sirds-asinsvadu slimības [19] ir pirmais un vēzis- otrais nozīmīgākais nāves iemesls[20], mūsu valstī šī saistība līdz šim, mūsuprāt, ir nepietiekami novērtēta. Neskatoties uz nacionālā un Kopienas līmenī īstenoto veselības politiku, alkohola kaitējums joprojām ir augstsLatvijā kopš 2009.gada sākuma nav valsts programmas/ rīcības plāna alkohola kaitējuma mazināšanai. Ja mēs to vērtējam kontekstā ar augstāk minēto faktu, ka slimību slogs alkohola dēļ Latvijā ir vairāk kā divas reizes augstāks kā vidējais alkohola radītais slimību slogs Eiropas Savienībā un turpinās aktīvs alkohola mārketings, rodas faktiski nolemtības sajuta un ir jākonstatē, ka Likumdevējs un Valsts pārvalde līdz šim faktiski ir ieprogrammējusi tālāku nevienlīdzības palielināšanos visā, kas saistās ar alkohola radīto veselības pasliktināšanos un tautas nabadzības palielināšanos. Peļņu turpinās gūt tikai alkohola ražotāji un tirgotāji.
Salīdzinājumā ar progresu tabakas kontrolē, kas lielā mērā panākts pateicoties PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību ratificēšanai un ieviešanas uzsākšanai, stingrām Eiropas Savienības prasībām, alkohola kontrole ir ļoti zemā līmenī un ir nepieciešama skaidri nodefinēta valsts rīcība un sabiedrības līdzdalība šajā jomā, attiecībā gan uz pieejamības mazināšanu, piemēram, ierobežojot tirdzniecības laiku, tirdzniecības vietu skaitu, gan uz alkoholisko dzērienu reklāmu un dažādu pasākumu sponsorēšanu, gan uz dažādu profesionāļu un sabiedrības izglītošanu atkarību vielu profilaksē, jo liela daļa joprojām neapzinās alkohola kaitīgo ietekmi ne tikai uz fizisko veselību, bet arī uz sociālo un ekonomisko veselību ne tikai indivīda līmenī, bet visas sabiedrības līmenī. Šajā sakarā gribētos akcentēt to, ka profesionāļu vidū šobrīd aizvien aktīvāk sāk runāt ne tikai par tiešo ietekmi uz indivīdu, bet arī par alkohola netiešo ietekmi jeb pasīvo alkoholisma ietekmi uz bērniem un ģimeni līdzībā pēc pasīvās smēķēšanas un nepieciešamību atbalstīt cietušos [21]
Ļoti būtiska ir arī cenu un nodokļu palielināšana virs inflācijas rādītājiem un iedzīvotāju ienākumu pieauguma [22]. Svarīgi ir pieņemt stingrākus mērus un sodus par alkohola pārdošanu nepilngadīgām personām un paredzēt lielāku atbildību, kā arī licences atņemšanu, panākt regulāru līdzekļu atvēlēšanu sistemātiskai sabiedrības izglītošanai alkohola lietošanas veselības riskiem un kaitējumu u.c. Ļoti būtisks faktors ir alkohola industrijas interešu – vairāk nopelnīt, nošķiršana no sabiedrības veselības un valsts tautsaimniecības ilgtermiņa interesēm veidojot valsts alkohola kontroles politiku. Šajā sakarā gribētos pieminēt PVO ģenerāldirektores Dr. Margaretas Čanas (Margaret Chan) Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 5.gadadienas uzrunā š.g. 26.feburārī uzsvērto, ka „tabakas industrija vēl joprojām mēģina iegūt iespēju piedalīties Konvencijas protokolu veidošanas diskusijās, taču PVO nostāja ir stingrs „NĒ” un absolūts industrijas līdzdalības noraidījums, jo tas ir kā lūgt prāvam viltīgu lapsu baram pieskatīt cāļus”[23]
Šis ir apgalvojums, kas tieši tāpat ir attiecināms arī uz alkohola industrijas nevēlamo klātbūtni valsts veselības politikas veidošanā. Alkohola un tabakas industrijas nauda nedrīkst ietekmēt politiķu lēmumus , īpaši, veselības politikas veidošanā. Šajā jomā mēs vēlētos arī redzēt atbilstošo kompetento tiesībsargājošo institūciju analīzi un rīcību, jo šī ir joma, kurā ir ļoti augsti korupcijas riski.
Kā līdzšinējo nepieņemamo praksi varam atcerēties, kādas līdz šim neizstrādātās alkohola kaitējuma mazināšanas valsts programmas darba grupas sēdi 2008.gadā Veselības ministrijā, uz kuru alkohola ražotāju kompānija bija atnesusi savu produkciju un demonstratīvi izkārtojusi uz darba galda. Daži deputāti joprojām diemžēl domā, ka efektīva alkohola programma varētu tikt izstrādāta ar tiešu alkohola industrijas klātbūtni un naudas līdzdalību visos izstrādes posmos. Te Koalīcija strikti ir PVO ģenerāldirektores pozīcijās, jo debates ar industriju var būt produktīvas tikai par konkrētiem tehniskiem jautājumiem, nevis par valsts veselības politiku alkohola kontrolē, kurā alkohola industrijas intereses un prakse ir pilnīgi atšķirīga no valsts ilgtermiņa interesēm.
Koalīcijas ieteiktie priekšlikumi
Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālā koalīcijas misija ir atbalstīt Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Savienības veselības politiku tabakas un alkohola kaitējuma novēršanai un mazināšanai Latvijā un Baltijā un strādāt ar uz pierādījumiem balstītu informāciju, tāpēc, sekojot gan ES, gan Pasaules Veselības organizācijas ekspertu ieteikumiem, gan Lietuvas kolēģu, kuri jau iesnieguši Lietuvas parlamentā prasību atļaut alkoholu tirgot specializētās tirdzniecības vietās vai nodalījumos, kā arī aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus degvielas uzpildes stacijās, piemēram, mēs vēlamies aicināt arī Latvijas likumdevējus veikt būtiskas izmaiņas likumdošanā un pieņemt stingrākus mērus, kas ļautu cilvēkiem izvairīties no alkohola „tiešās reklāmas” un tādejādi būtu viena no efektīvām stratēģijām kā samazināt alkohola patēriņu un tā lietošanas izraisītās sekas. Tāpat būtu nepieciešams apsvērt iespēju ierobežot alkohola tiešo reklāmu, kas arī ir viena no efektīvām alkohola kontroles metodēm.
Ņemot vērā, ka minimālais vecums, no kāda atļauts pārdot un iegādāties alkoholiskos dzērienus, ir viena no alkohola kontroles efektīvām metodēm [24], aicinām likumdevējus nopietni apsvērt veikt izmaiņas „Alkoholisko dzērienu aprites likumā” arī attiecībā uz vecuma ierobežojumiem un noteikt, ka minimālais vecums, no kāda atļauts pārdot un iegādāties alkoholiskos dzērienus, ir 20 gadi, kā tas šobrīd jau ir Skandināvijas valstīs[25]
Ņemot vērā iepriekšminēto informāciju, ir nepiedodami turpināt industrijai ļaut izšķiroši ietekmēt mūsu valsts veselības politiku alkohola un tabakas kontroles jomā un ļaut manipulēt ar mūsu iedzīvotājiem. Industrijas kultivētā informācija un nekontrolētās aktivitātes (alkoholisko dzērienu tirdzniecība lielveikalos, produktu izvietošana starp pārtikas produktiem, ieceres pat veidot īpašu sporta komandas alus zīmolu (???) utt., informācijas daudzums un pasniegšanas veids medijos utt.) dezorientē ievērojamu labticīgu sabiedrības daļu, kura nav pietiekami informēta par alkohola risku apmēriem.
Mūsu nākotnes izvēlei ir jābūt VESELĪBAI VISĀS POLITIKĀS!!!
[26], kas nozīmē to, ka skatīt alkohola tirdzniecību no viena rakursa- īstermiņa peļņas rakursa (turklāt tā ir tikai un vienīgi industrijas peļņa), ir absurdi un politiski bezatbildīgi. Tā ir nesavienojama rīcība samērojot to ar tautas veselības politikas uzdevumiem un mērķiem, jo alkohols, tāpat kā tabaka valstij un tās iedzīvotājiem nes tikai un vienīgi zaudējumus un nabadzības pieaugumu. Vēl jo spēcīgāku un steidzamāku kompleksu iejaukšanos tas prasa tāpēc, ka alkohols ir pierādīts kā galvenais slimību un priekšlaicīgas nāves riska faktors cilvēkiem mūsu valstī un šķērslis nabadzības mazināšanai.
Alkohola politika ir pilnīgi un tikai mūsu, Latvijas cilvēku un priekšstāvju atbildība, jo šobrīd ir skaidrs, ka nav un nebūs stingrāku ES direktīvu un regulu, kā tas ir nelegālo narkotiku un tabakas jomā. Arī PVO Alkohola globālā stratēģija[27], kuru Pasaules Veselības asambleja gatavojas pieņemt maijā, būs vispusīga un uz pieradījumiem balstīta, taču tomēr tikai rekomendējoša, atšķirībā no valstīm saistošās Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību.
[5] Šo indikatoru Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Eiropas Savienība (ES) jau gandrīz desmit gadus iesaka lietot kā „vienotu valūtu” vai mēru ar kuru mērīt neveselību un nāvi dažādos vecumos, saistībā ar dažādiem veselības riskiem
[10] Piedzeršanās – alkohola lietošana līdz tādai robežai, kamēr streipuļoja, nevarēja nostāvēt kājās, bija slikta dūša vai nevarēja atcerēties, kas notika iepriekšējā dienā. Šāds apzīmējums pētījumā izmantots, jo jauniešiem var būt dažāda alkohola lietošanas pieredze un uzskati, kas ir piedzeršanās, līdz ar to vienoti kritēriji atvieglo salīdzinošu datu analīzi.
 
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties