#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Būt vai nebūt - tāds ir jautājums!
, 2009. gada, 18.oktobris, 2009

Šī gada galvenais vides politikas jeb starptautiskās politikas notikums būs ANO Kopenhāgenas konference. Pēc bijušā ANO vadītāja Kofi Annana vārdiem, šis būs lielākais izaicinājums pasaules vēsturē.

Planētas politiskie līderi decembra beigās mēģinās vienoties par jauniem, daudziem stingrākiem noteikumiem klimata izmaiņu mazināšanai. Pašreizējais ietvars jeb Kioto protokols tuvāko trīs gadu laikā savu darbību beidz.

Vispirms fakti. Nākotnē globālā sasilšana ietekmēs vienu desmito daļu pasaules iedzīvotāju, turklāt 98 procenti no tiem dzīvo nabadzīgajās valstīs, kur liela daļa iedzīvotāji ikdienā cieš badu. Vienlaikus šīs valstis rada tikai 8 procentus no kopējiem CO2 izmešiem, tātad pārliecinoši lielāko daļu atmosfēras piesārņojuma rada attīstītās valstis.Viens no galvenajiem Kopenhāgenas vienošanās punktiem būs par ES valstu atbalstu jaunattīstības valstīm. Plāns ir jaunattīstības valstis līdz 2020. gadam finansēt no Eiropas bagāto valstu budžeta aptuveni par simts milijardiem eiro. Līdzekļi tiktu piešķirti arī no jauno ES dalībvalstu maksājumiem. Polija jau pateikusi kategorisku nē, jo atbalstīt Āfrikas un Āzijas jaunnatīstības valstis uz austrumeiropas valstu rēķina nebūtu pareizi. Un tam var tikai piekrist, īpaši zinot Latvijas ekonomisko situāciju, taču skaidrs, ka risinājums būs jārod.

Eiropas Savienība ir visaktīvākā cīnītāja pret klimata izmaiņām. Paziņotajiem 20 procentiem atjaunojamās enerģijas procentiem līdz 2020. gadam, ES ir gatava Kopenhāgenas konferencē nolikt 30 procentus. Tas būs fantastisks mērķis un ES viennozīmīgi saglabātu vadošu lomu zaļās enerģijas attīstībā. Latvijai te bēdāt neklājas. Pateicoties lielajiem HES mums zaļā enerģija ir tuvu 40 procentiem.

Kopenhāgenas galvenais mērķis ir panākt ierobežojumus, kuri neļautu līdz ar globālo sasilšanu paaugstināt globālo temperatūru augstāk par 2 procentiem. Tas 2020 gadā prasīs CO2 gāzes samazinājumu pasaulē no 25 līdz 40 procentiem, salīdzinot ar 1990. gadu. Pašreizējais ES, ASV un Japānas piedāvājums par 5-15 procentiem atpaliek no Kopenhāgenas mērķa, tādēļ var viegli prognozēt, ka diskusijas un politiskās cīņas būs asas. Tā, piemēram, Grenlandes valdība, kur nesen Vides Fakti filmēja materiālus par ledāju kušanu http://www.videsfakti.lv/index.php/lv/archive/month/09/ skaidri definējusi, ka nav gatava nekādiem ierobežojumiem, kas skartu salas ekonomisko attīstību. Lūdzu, jums klimata izmaiņu tiešo upuru attieksme...

Grūtākā cīņa kā allaž būs par ASV, Ķīnas, Indijas, Ukrainas un Krievijas iesaisti. Šīs valstis ir lielākās piesārņotājas, taču tikai tagad mainoties ASV prezidentūrai pasaules sabiedrībai ir cerības uz būtiskām demokrātijas citadeles politikas izmaiņām. Arī Ķīna, spriežot pēc Pekinas olimpisko spēļu laikā redzētā, ir mainījusi savu attieksmi pret apkārtējo vidi. Pozitīvi signāli saņemti no Japānas, Dienvidkorejas, Jaunzēlandes un daudzām citām valstīm.

Vides Fakti klātienē pārliecinājās cik ļoti dāņu politiskā vadība cenšas, lai tiktu panākta Kopenhāgenas vienošanās. Tā būs ne tikai svarīgākā jebkad pieņemtā vienošanās mūsu zemeslodei un cilvēcei, bet veiksmīgs ANO konferences rezultāts, ļaus gadu desmitiem Kopenhāgenas vārdam skanēt visu pasaules valstu mēdijos. Dāņi to labi saprot, tādēļ pašlaik visiem spēkiem cenšas panākt diplomātisku progresu. ES un Latvijas atbalsts Kopenhāgenai ir, bet vai ar to pietiks?

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties