#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Vai nodokļus turpmāk iekasēs Briselē?
, 2010. gada, 24.augusts

Augusta sākumā Eiropas Komisijas budžeta lietu komisārs Janušs Levandovskis intervijā laikrakstam "Financial Times Deutschland" no jauna aktualizēja jautājumu par Eiropas Savienības (ES) mēroga nodokļiem, kas mazinātu dalībvalstu iemaksas ES budžetā un tādejādi arī slogu uz nacionālajiem budžetiem. Kā iespējamās pozīcijas, ko varētu aplikt ar Eiropas mēroga nodokli, J. Levandovskis minējis gaisa transporta pārvadājumus, finanšu darījumus un CO2 kvotu izsoles. Līdz šim ideja izsaukusi visai pretējas reakcijas.

„Runāt par ES pašas resursiem un Eiropas mēroga nodokļiem ir ārkārtīgi nepopulāri. Bet es redzu tendenci, ka ir iespējams aizstāvēt finanšu darījumu nodokli vai nodokli kādā citā formā,” Polijas preses aģentūrai teicis J. Levandovskis, norādot arī, ka ir situācijas, kad vērts riskēt, „Es zinu, kādā strupceļā mēs nonāksim ar budžeta sarunām, ja būs nepieciešamība prasīt lielākas iemaksas no Parīzes, Berlīnes, Londonas vai citām galvaspilsētām. Šis ir iemesls, kāpēc ir jāmeklē jauni risinājumi un jāuzņemas risks.”

ES lielvalstis Vācija, Lielbritānija un Francija līdz šim attiecībā uz ES mēroga nodokļu ieviešanu paudušas asu noraidījumu. Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Lelušs izteicies, ka šāds piedāvājums nāk gluži nelaikā. No Lielbritānijas puses izskanējis viedoklis, ka nodokļu iekasēšana ir sfēra, kuru dalībvalstīm jānosaka nacionālā līmenī, un Lielbritānija uzliktu veto jebkādiem plāniem par ES mēroga nodokļu ieviešanu. Savukārt vācu ziņu portāls Spiegelonline norāda, ka Vācijas partiju vidū pastāv reti vērojama vienotība attiecībā uz Eiropas mēroga nodokļu nepieņemšanu, vienīgais izņēmums ir „Zaļo” partija. Viens no biežāk minētajiem pretargumentiem šādu nodokļu ieviešanai ir pārāk liela varas pārnese no dalībvalstīm uz ES.

Savukārt Beļģijas amatpersonas uz šo ES budžeta komisāra ideju raugās pozitīvi, norādot – ja ES būtu pašai savi ienākumi, tās darbība būtu „taisnīgāka”. Tas, ka šobrīd Beļģija ir ES prezidējošā valsts un arī ES Padomes prezidents Herrmans van Rompejs ir beļģis, rada labvēlīgu augsni tam, lai ideja par ES mēroga nodokli septembrī tiktu iekļauta ES finanšu ministru dienas kārtībā, kad arī Janušs Levandovskis ir plānojis nākt klajā ar oficiālu un detalizētāk izstrādātu priekšlikumu.

Arī Polijas Eiropas lietu ministrs Mikolajs Dovgielevičs atzinīgi novērtējis iespēju rosināt debates par šo jautājumu. Viņš norāda, ka Polija varētu piekrist nodokļu ieviešanai, ja tiktu ievēroti zināmi priekšnoteikumi – jaunie nodokļi neskartu ‘parastos iedzīvotājus’ un CO2 emisijas kvotu tirdzniecības tiesības: „Bet tas nenozīmē, ka mēs neesam atvērti citiem variantiem. Tāpēc es gribētu aicināt citus atturēties no pārmērīgas kritikas.”

„Eiropas Savienības budžeta veidošanas jautājumi vienmēr ir bijuši tādi, kur grūti saskaņot viedokļus. Jebkurš nodokļa veids, ja arī tiešā veidā neskar nodokļu suverenitāti, aizskar nozaru intereses. Piemēram, banku un finanšu sektors saistībā ar transakciju nodokli. Šajā nodokļu jautājumā būtībā slēpjas arī jautājums, vai Eiropas Savienība ir dalībvalstu apvienība, kurai dalībvalstis deleģē daļu pienākumu, politiku un arī finansējumu politikas īstenošanai, vai arī apvienība, kuru finansē pašu resursi,” uzskatu nevienprātību skaidro RTU Inženierekonomikas fakultātes asociētais profesors Kārlis Ketners.

Arī Latvijas ekspertu vidū viedokļi atšķiras. K. Ketners uzsver ES mēroga nodokļu pozitīvās puses: „Priekšlikumi ievēro subsidiaritātes principu un nenotiek iejaukšanas nacionālo ekonomisko interešu jomā, kā arī tiek saglabāta nodokļu suverenitāte dalībvalstīm. Otrs pozitīvais ir ES budžeta neatkarības palielināšana no dalībvalstu iemaksām. Šādi nodokļi ļauj atvieglot dalībvalstu budžetus, samazinot iemaksas un attiecīgi ļaujot izmantot fiskālo politiku Eiropas Savienības kopējās politikas īstenošanai.”

Tā kā Eiropas Komisija vēl nav nākusi klajā ar oficiāliem priekšlikumiem par jaunu Eiropas mēroga nodokļu ieviešanu, Finanšu ministrija pagaidām nevar vērtēt kādus konkrētus priekšlikumus vai izteikt konkrētu pozīciju. Tomēr ministrija sniedza vispārīgu komentāru par jautājumu kopumā.

„Ņemot vērā, ka tiešo nodokļu politika šobrīd ir katras dalībvalsts kompetencē, kas ir īstenojama balstoties uz katras dalībvalsts ekonomiskās un sociālās politikas apsvērumiem, kopumā būtu negatīvi vērtējams priekšlikums daļēji aizstāt dalībvalstu iemaksas Eiropas Savienības budžetā ar jaunu Eiropas mēroga nodokļu uzlikšanu,” informēja Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas pārstāve.

Ministrijā uzskata, ka priekšlikums varētu būtiski mainīt ES finansēšanas modeli, ietekmējot dalībvalstu un ES kompetenču sadalījumu un pārvirzot finanšu slogu no dalībvalstu budžetiem uz nodokļu maksātājiem. Līdz šim jautājums par finanšu darījuma vai īpaša vides nodokļa ieviešanu ir ticis diskutēts tikai kontekstā ar realizējamiem pasākumiem, lai nākotnē novērstu iespējamās finanšu krīzes, veicinātu videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu un radītu jaunus finansēšanas avotus cīņai pret šādu krīžu vai vides piesārņojuma negatīvajām sekām, nevis lai radītu jaunus Eiropas Savienības finansēšanas avotus. Par priekšlikumiem būtu iespējams diskutēt kontekstā ar taisnīgāku un efektīvāku ES finansēšanas modeli, strādājot pie Eiropas Savienības finanšu perspektīvas 2014.-2020.gadam.

Šobrīd ES budžets veidojas katrai no 27 dalībvalstīm iemaksājot fiksētu summu. Lielākais maksātājs ir Vācija– ES budžetā šogad iemaksāts aptuveni 21 miljards eiro. No iestāšanās brīža 2004.gadā līdz 2006.gadam Latvija ES budžetā iemaksājusi 552.6 miljonus eiro. No 2007.gada līdz 2013.gadam iemaksas plānotas 1.63 miljardu eiro apjomā. ES šī gada budžets 122.9 miljardi eiro.

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties