#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Vaidere: Eglīša vārds būtu jāzina ikvienam, kas sevi uzskata par latvieti
BNS 
, 2012. gada, 22.oktobris

Trimdas dzejnieks Andrejs Eglītis sniedzis lielu ieguldījumu latviskā gara glabāšanā latviešiem, kuriem daļa savas dzīves bija jāpavada svešumā, kā arī visu mūžu iestājies par latviskām vērtībām, tāpēc ikvienam, kas sevi uzskata par latvieti, būtu jāzina Eglīša vārds, dzejniekam veltītajā pēcpusdienā Eiropas Savienības mājā norādīja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (Nacionālā apvienība).

Pēc viņas teiktā, Eglītis savos darbos arī pierādījis, ka latviešu valoda ir skaista, pat skaistāka par pārējām. „Kurā vēl valodā mēs varam pateikt saulīte rotājas?” retoriski jautāja Veidere un uzsvēra, ka mūsdienās tulkiem, kuri latviešu autoru darbus tulko kādā citā valodā, ir jāiegulda milzīgs darbs, lai latviešu valodas bagātība tiktu pienācīgi atveidota.
Dzejas pēcpusdienā literatūras zinātniece Dzidra Vārdaune ar īsu retrospekciju iezīmēja Andreja Eglīša dzīvi, savukārt ar Eiropas kontekstu „Tēvzemes mīlestības” dzejā iepazīstināja Leons Briedis un Marija Briede.

Eglīša dzeju pasākumā lasīja Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas skolēni. Kopumā dzejas pēcpusdienu apmeklēja aptuveni 40 dažādu gadagājumu interesentu.

Andrejs Eglītis dzimis 1912.gada 21.oktobrī Ļaudonas pagasta Siliešos kalpu ģimenē. Skolas gaitas viņš sācis 1922.gadā Ļaudonas pamatskolā. Pēc skolas absolvēšanas viņš vēlējās turpināt mācības ģimnāzijā, bet nepietiekamā finansējuma dēļ devās uz Rīgu un iestājās Rīgas pilsētas tehnikumā. Jau šajā laikā Eglītis bija aizrāvies ar literatūru un sarakstījis pirmos dzejoļus.

Otrais pasaules karš un latviešu tautas liktenis atstāja smagu iespaidu Eglīša dzejā. 1943.gadā uzrakstīta Andreja Eglīša un komponistes Lūcijas Garūtas kantāte „Dievs, Tava zeme deg!”.  1943.gadā Andreju Eglīti iesauca latviešu leģionā.

1945.gada aprīļa beigās, kad Liepājā beidza iznākt laikraksts „Tēvija”, Eglītis kļuva par jauna dienas laikraksta „Laika Balss” redaktoru. Tomēr vācu armijas sakāves dēļ redakcija tā arī nesāka darbu. 1945.gada maijā no Liepājas kopā ar daudziem citiem latviešu inteliģentiem Eglītis bēgļu laivā emigrēja uz Zviedriju.

Zviedrijā viņš aktīvi iesaistījās trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē un 1947.gadā piedalījās Latviešu Nacionālā fonda (LNF) dibināšanā. Līdz pat 2000.gadam Eglītis bija šā fonda ģenerālsekretārs. 1994.gadā viņš apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2003.gadā ieguvis arī Ministru kabineta balvu. 1998.gadā Andrejs Eglītis pēc 53 svešumā pavadītiem gadiem atgriezās uz patstāvīgu dzīvi Latvijā. Viņš miris Rīgā 2006.gada 23.februārī.

Ziņa tapusi sadarbībā ar Ziņu aģentūru BNS; pieejama neierobežotai izplatīšanai visiem interesentiem.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties