#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Valsts energodrošība ir jāpaaugstina
, 2010. gada, 18.augusts

Politiskajiem spēkiem nav šaubu, ka valsts energodrošība ir jāpaaugstina.
Diena jautā: kā jūs plānojat stiprināt Latvijas enerģētisko drošību?

Mārtiņš Jirgens, ZZS

Atjaunojamie resursi

Enerģētiskās drošības pamats ir enerģijas ražošana no vietējiem un atjaunojamiem resursiem (AER) – koksnes biomasas, biogāzes, vēja u.c. Tāpēc jānostiprina atbalsta sistēma, piemēram, ar likumprojektu par enerģētisko resursu bilanci, kas noteiks, ka līdz 2021. gadam Latvijā jāsaražo 59% siltuma enerģijas no atjaunojamiem resursiem.

Investējot naudu energoefektivitātes pasākumos, samazinām gan izmaksas, gan importēto energoresursu īpatsvaru enerģētikas bilancē. Esam sākuši saprast to ietekmi uz ģimenes budžetu, tāpēc tām jāpievērš vēl lielāka vērība.

Igors Pimenovs, SC

Diversifikācija

Tā ir valsts spēja bez piegāžu traucējumiem iegādāties nepieciešamos energoresursus par stabilām un saprātīgām cenām. Tādēļ maksimāli jādiversificē piegāžu avoti, ilgtermiņā veicinot importēto energoresursu (t.sk. dabasgāzes) aizvietošanu ar pašmāju atjaunojamajiem energoresursiem, integrējoties ES enerģētikas infrastruktūrā un nodrošinot Latvijai izdevīgu līgumu slēgšanu ar ārvalstu piegādātājiem. Jāattīsta augstsprieguma elektropārvades infrastruktūra. Izveidojot jaunas gāzes dabiskās krātuves, Latvija spētu reeksportēt gāzi citām valstīm.

Artis Kampars, Vienotība

Turpinām iesākto!

Enerģētiskās drošības stiprināšanai turpināsim darbu pie energoresursu piegādes avotu dažādošanas, īstenosim energoefektivitātes pasākumus. Nākamo četru gadu laikā būs energotīklu starpsavienojumi ar Skandināvijas valstīm, ar ES atbalstu izveidosim alternatīvu gāzes piegāžu infrastruktūru no Rietumeiropas, liksim pamatu jaunas 400 megavatu bāzes jaudu stacijas izveidei, kopā ar Lietuvu un Igauniju turpināsim darbu pie Baltijas atomelektrostacijas projekta, turpināsim ēku siltināšanu, veicināsim energoefektīvu telpisko plānošanu, apbūvi un ēku ekspluatāciju.

Einārs Cilinskis, VL-TB/LNNK

Vērienīga programma

Samazināt enerģētisko atkarību no viena piegādātāja, palielināt pašu resursu īpatsvaru. Iespējami ātri jāizveido starpsavienojumi ar ES valstīm. Panāksim, lai investori būtu ieinteresēti izvietot biomasas koģenerācijas stacijas lielajās pilsētās, izmantojot vietējos resursus un nodrošinot darbavietas. Elektroenerģijas ražošanas un siltumapgādes attīstību samērosim ar ieguvumiem, ko radīs energoefektivitātes pro­gramma. Resursus no emisijas kvotu tirdzniecības – investīcijām un kredītiem energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā.

Vents Armands Krauklis, Par labu Latviju!

Jāpieņem likumi

Intensīvāk jāstrādā ar partneriem ES, lai panāktu 1) ātrāku enerģijas savienojumu izveidi ar Rietumeiropu; 2) progresu Visaginas AES projektā. Līdz 2014. gadam jāpanāk ES direktīvā noteiktais atjaunojamo energoresursu īpatsvars gala patēriņā. Jāpieņem atjaunojamās enerģijas likums un likums par darbību jūras ekonomiskajā zonā, beidzot jāievieš kārtība biodegvielas nozarē, radot skaidrus noteikumus. Tas nodrošinās ilgtermiņa stabilitāti un pārliecību, ka ir jēga investēt atjaunojamo energoresursu nozarē un enerģijas taupīšanas pasākumos.

Aivars Timofejevs, Atbildība

Saule un vējš

Tā vietā, lai ilgtermiņā ieguldītu naudu savā ekonomikā, savos cilvēkos un atjaunojamos resursos, labējie politiķi ir lobējuši enerģētisko atkarību un sponsorējuši monopolistus. Atbrīvot valsti no Gazprom diktāta – viens no prioritārajiem jautājumiem. Bez HES, kas saražo aptuveni 35% no enerģijas, jāizmanto meži, kas biomasas veidā 2020. gadā ļaus sasniegt Eiropas prasītos 42% un vēl vairāk. Izmešu samazināšanai jāpievēršas saules un vēja izmantošanas iespējām. Jāturpina strādāt energoefektivitātes paaugstināšanas jomā, samazinot energopatēriņu valstī.

Diena vērtē Saeimas vēlēšanu favorītu pārstāvju atbilžu kvalitāti

Didzis Meļķis, komentētājs:

ZZS spriež atbildīgi, uzstādījumi – skaidri, tomēr enerģētiskā drošība ir drusku komplicētāka vienība. SC – jau labāk, bet nav pieminēts energoefektivitātes faktors. Kaut Vienotība runā no varas pozīcijām, pēc lielības vien neizklausās. Spēja plānos atsaukties uz jau esošām iestrādēm ir tas labākais. Cilinskim bonusi par koģenerācijas "ierakstīšanu" konkrētā vidē un konkrētību kvotu politikā. Krauklim – par aptverošu strukturālo pieeju, kas ir šā visa sākums un lielā mērā arī gals. Timofejevam visādā ziņā var piekrist, tikai jūtīgumam pret Gazprom ar vietējo politiķu labējumu vai kreisumu nav nekāda sakara.

Dzintars Zaļūksnis, redaktors:

ZZS atjaunojamos resursus uzskata teju par panaceju visās enerģētiskajās likstās. Skaidri, taču plakani. Daudz telpiskāks un tajā pašā laikā reālistisks skatījums ir I. Pimenovam, bet E. Cilinskis šajā ziņā vienkārši lielisks – augstākais vērtējums. A. Kampars par atjaunojamajiem resursiem nesaka ne vārda, bet drošību saskata Skandināvijā un atomenerģijā. V. A. Krauklis vienīgais runā par konkrētiem likumiem, savukārt A. Timofejevs – par saules un vēja enerģiju.

Leta/ Nozare

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties